Četrdesmit gadu strādājot par koncertmeistari Latvijas Radio, filharmonijā un Mūzikas akadēmijā, viņa koncertējusi un veidojusi ierakstus teju ar visiem Latvijas mūziķiem. Valsts galvenajam apbalvojumam mūzikā, kas svinīgajā koncertā Operā šovakar tiks pasniegts deviņiem laureātiem, pianisti izvirzīja Latvijas Radio, kur viņa vairāk nekā 20 darba gados ierakstījusi «grēdām mūzikas».
«Sāku strādāt radio 1972. gadā, kad tur sāka pāriet no mono uz stereo sistēmu. Tāpēc visi ieraksti bija jāpārraksta. Vai varat iedomāties murgu - Brāmsa un Čaikovska dziesmām bija jāskan tulkojumā latviešu valodā!» māksliniece atceras. Jau mācoties Liepājas mūzikas skolā, viņa spēlējusi visiem - džeza ansamblītī un pat akrobātiem sporta sacīkstēs. Lapas lasīšana, ritma sajūta - tas viss bijis organiski, un, kad I. Villeruša studēja konservatorijā, viņai uzreiz piedāvāts darbs - pie dziedātājiem, pūtējiem, orķestra diriģentiem.
Desmit gadu pianiste nostrādāja ar vīru kori Dziedonis. Kopā ar Kārli Zariņu un Leonardu Daini ierakstījusi visu latviešu vokālās mūzikas vēsturi. Muzicējusi kopā ar mūsu operas leģendām Edgaru Plūksnu, Pēteri Grāveli, Miķeli Fišeru. Nesen radio arhīvos atrasti kopā ar vijolnieku Filipu Hiršhornu veiktie ieraksti... Un cik daudz spēka un talanta ieguldīts čellista Māra un pianistes Intas Villerušu duetā!
Vai nav žēl ziedoto solistes ambīciju? «Man jau no agras jaunības patika spēlēt tā saucamo pavadījumu. Sev par prieku ņēmu Dārziņa dziesmas un spēlēju klavieru partiju. Man derdzas nosaukums «pavadījums». Sonātē abi spēlētāji ir līdzvērtīgi! Un nospēlē man pavadījumu slavenajai romancei Reiz trokšņainā ballē! Tas ir tik smalki: jo mazāk nošu, jo grūtāk. Taču uzslavas - piemēram, «kad tu spēlē, mēs neko citu vairs nedzirdam» - mani darīja uzmanīgu, jo es nedrīkstu dominēt. Es varu paspilgtināt krāsas, taču ansamblī jābūt līdzsvaram.»