Pārbaudes veicēji secinājuši, ka organizācija «veikusi politisku darbību ar mērķi radīt negatīvu sabiedrības viedokli par valsts augstākās varas orgānu darbību».
Tiek minēti arī divi piemēri, kur šīs «pretvalstiskās darbības» izpaudušās. 2014. gada augustā Memoriāla mājaslapā internetā parādījies citāts, kurā konstatēts, ka «Krievijas rīcība Ukrainā atbilst agresijas jēdzienam». Pārbaudītāji secinājuši, ka Memoriāla vadītāji pat uzskatījuši, ka Krievijas karavīri piedalās karadarbībā citas valsts teritorijā.
2014. gada 24. februārī Memoriāla mājaslapā pausta nepiekrišana Maskavas tiesas spriedumam tā dēvētajā Bolotnajas lietā. Memoriāla pārstāvji esot vēstījuši, ka izmeklētāji un tiesneši safabricējuši šo lietu, tā izdarot noziegumu pret taisnīgu tiesu. No tā pārbaudes veicēji secinājuši - «tā kā Memoriāls attaisnojis masu nekārtību izraisītājus, tas nozīmē, ka organizācijas biedri veikuši darbības pret konstitucionālās iekārtas pamatiem, aicinot uz varas un politiskā režīma maiņu valstī».
Memoriāla padomes loceklis Oļegs Orlovs izteicies, ka «tik absurdi apvainojumi pretvalstiskā rīcībā mūs atgriež laikos, kad padomju vara cīnījās ar citādi domājošajiem, un tas var radīt sekas visai sabiedrībai».