Taču viss jādara mierīgi, novērtējot savus spēkus, un arī prātīgi, nezaudējot jēgu un nesajaucot debespuses. Bet gadās, ka pat pazīstamā mežā, ieraugot baraviku klājienu, sēņotājs aizraujas un, grozoties šurpu turpu, zaudē orientierus.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pērn reģistrēti 32 negadījumi, kad cilvēki apmaldījušies mežā un purvā un saviem spēkiem nav varējuši atrast atpakaļceļu. Tie notikuši augustā, septembrī un oktobrī, kad dienas jau kļuvušas īsākas un tumsa iestājas ātrāk. Taču cik vēl nav tādu gadījumu, kad «vadātājs» piesitas uz dažām stundām un cilvēks, pārguris maldoties, pats tomēr atrod ceļu. «Apmaldīties gadās arī tiem, kuriem sēņošana un ogošana gadu gadiem ir vaļasprieks,» saka VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere.
Rūpējieties par savējiem!
Stāsts jau nav tikai par pazušanu mežā, bet arī par to, ka cilvēks var noklīst pat pilsētā. «Jo īpaši gados veci cilvēki var samulst un apjukt pat sev tik zināmajā apkaimē,» zina stāstīt portāla Bezvests.lv projektu vadītāja Inguna Stāmure. «Tāpēc mājās pēc iespējas biežāk ar vecākiem un arī ar bērniem jāpārrunā dažādas situācijas un arī varianti - kā rīkoties. Par saviem vecākiem un vecvecākiem vajag uztraukties un laiku pa laikam viņiem piezvanīt, lai apjautātos, kā klājas, vai kaut ko nevajag,» viņa iesaka.
«Ja cilvēks dzīvo viens, jākontaktējas ar kaimiņiem un viņiem jāiedod gan savs tālruņa numurs, gan arī radu telefona numuri. Mobilais telefons vairs nav nekas ekskluzīvs, bet gan dzīves nepieciešamība. Arī vienkāršākajos modeļos ir ātro zvanu poga. Noteikti jāieraksta tālruņa sarakstā ne tikai sava ģimenes ārsta, bet arī tuvākā policijas iecirkņa dežuranta numurs. Tas noderēs ne tikai tad, kad nomaldīsies, bet arī tad, ja kāds iemaldīsies pie durvīm neaicināts.»
Spilgts un košs apģērbs
«Ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai jāizvēlas spilgtas un košas krāsas,» iesaka Inga Vetere. «Ejot mežā, virs drēbēm jāuzvelk košā, atstarojošā veste,» piekodina I. Stāmure. «Līdzi jāpaņem arī lietusmētelis, jo laika apstākļi ir tik mainīgi.»
Spilgta šalle noderēs, ja ogošana notiek purvā. To piesien pie koka tajā vietā, kur no meža ieiet klajumā, lai pēc tam būtu vieglāk atrast atpakaļceļu.
Bet ārsti iesaka uz mežu iet gandrīz vai baltās drēbēs. Kāpēc? Uz gaiša apģērba vieglāk saskatīt ērces. Nevajag baidīties izskatīties muļķīgi un bikšu gali drošības pēc jāiebāž zeķēs, tad ērcei nebūs iespējas palīst zem apģērba un tikt pie miesas. Ērce piesūcas tikai tad, kad cilvēks ir miera stāvoklī. Tāpēc pats pirmais darbs, atnākot no meža mājās, - rūpīgi pārbaudīt savu ķermenni, vai nelien kāds kukainis. Īpaši ērcei patīk iemitināties locītavās, grūtāk pieejamās un saskatāmās ķermeņa vietās.
Aptiekās, mednieku un makšķernieku veikalos ir nopērkami ērces atbaidoši līdzekļi. Pirms iešanas mežā ar kādu no šiem preparātiem jāapsmērē ķermeņa atklātās daļas, rokas. Ja tos smērē uz sejas, tad jāsarga (!) acis, mute un deguns. Preparātiem ir dažāds iedarbības ilgums (tas rakstīts uz lietošanas pamācības).