Kā atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, pēdējā laikā arvien biežāk tieši darbinieki mudina darba devējus meklēt nodokļu «optimizācijas» iespējas, jo cilvēki vairs netic, ka nodokļu maksāšana var nodrošināt sociālās garantijas.
Nav izvēles
«Uzņēmēji iespiesti stūrī: kavējas pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, kredīti nav pieejami, pieprasījums samazinās. Tad, kad uz spēles likta biznesa eksistence, tiek meklēti arī nelikumīgi veidi, kā nemaksāt nodokļus,» uzsver auditoru Ernst & Young Baltic partneris Egons Liepiņš. Algas maksāšana aploksnē, darbinieku pārreģistrēšana par pašnodarbinātām personām, tādā veidā panākot mazāku sociālo un ienākuma nodokli, ienākumu slēpšana ar fiktīviem darījumiem - šīs ir visbiežāk lietotās metodes, secina E. Liepiņš. Par arvien nopietnāku tendenci kļūst arī daļēja biznesa kārtošana caur citām valstīm - nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kura tādā veidā ietaupa uz pilotu sociālā nodokļa rēķina, ir tikai viens redzams piemērs, saka LDDK ģenerāldirektore. «Lai gan uzņēmumi nemīl to afišēt, bet tā dara daudzi. Šādai rīcībai motivē nedrošā situācija Latvijā. Tu vari būt Latvijas patriots, bet jārīkojas arī sava uzņēmuma interesēs,» biznesu aizstāv LDDK pārstāve. Arī amatpersonas, komentējot airBaltic piekopto praksi, uzsvēra: nodokļu optimizācija šajā gadījumā tiek īstenota legāli, tādējādi nekā nosodošā daļēji valstij piederošā uzņēmuma rīcībā ne VID, ne ekonomikas ministrs nesaskata.
Arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka izvairīšanos no nodokļu nomaksas visvairāk veicina tieši neskaidrie spēles noteikumi valstī.
Jāredz atdeve
Turklāt nodokļu slogs, pēc viņa domām, ir pārāk koncentrēts uz darba algām, kuras atšķirībā no, piemēram, nekustamā īpašuma, ir viegli noslēpt aploksnē. «Lielāks slogs jāliek uz tām lietām, ko grūtāk noslēpt. Otrkārt, nodokļiem jābūt samērojamiem ar kaimiņuvalstīm, un, treškārt, maksātājam jāredz atdeve no saviem nodokļiem,» faktorus, kas var motivēt uzņēmumus nodokļu nomaksas jautājumos būt apzinīgākiem, uzskaita M.Kazāks. Viņam piekrīt arī sociologs Arnis Kaktiņš: «Valstij jānodemonstrē, ka nodokļi tiešām aiziet sabiedrībai svarīgiem mērķiem, un jārada cilvēkos pārliecība, ka likmes ir godīgas,» ir pārliecināts A.Kaktiņš.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende kā svarīgu kritēriju min arī nodokļu administrācijas attieksmi, kurai jābūt orientētai uz klientu - kā tas ir, piemēram, Igaunijā. «Ja nodokļu režīms ir labs, ja valsts iestāde ir noskaņota draudzīgi, tad gan vietējie uzņēmēji šeit paliks, gan arī investori gribēs nākt pie mums.»
Finanšu ministrija (FM) savukārt uzsver: lai uzlabotu nodokļu ieņēmumus, tā plāno gan stiprināt to iekasēšanu, uz ko arī būšot vērsta plānotā VID reorganizācija, gan ieviest biznesam labvēlīgas izmaiņas nodokļu regulējumā. Piemēram, tiek izvērtēta iespēja pārskatīt kārtību, ka uzņēmēji nodokļus valstij maksā avansā. No uzņēmējiem saņemtie priekšlikumi, ko patlaban izskata FM, skar arī prasību vienkāršošanu pavadzīmēm un preču uzglabāšanai muitas noliktavās.
VID dati liecina, ka jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 2,3%.