Saruna par Valsts prezidenta lomu nedēļas sākumā notika Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā Zirgu pasts, un to tiešraidē varēja vērot interneta žurnāla Satori mājaslapā. Tajā piedalījās radošo jomu pārstāvji Andris Teikmanis, Ilmārs Šlāpins, Jānis Balodis, Ieva Struka, Aigars Bikše, Pauls Bankovskis un Jānis Holšteins. Nacionālās apvienības vadība iecerējusi rosināt līdzīgu tikšanos, iesaistot zinātniekus, bet citu politisko spēku politiķi atzina, ka gribētu uzzināt, ko par Valsts prezidenta lomu domā, piemēram, arī uzņēmēji vai zemnieki. Taču paši sarīkot šādu pasākumu negatavojas.
Daži bija ielūgti
Kultūras darbinieku domu apmaiņa notika pulksten trijos dienā, to ir svarīgi pateikt tāpēc, ka vairāki deputāti savu nezināšanu skaidroja ar dalību Saeimas komisiju sēdēs vai atrašanos ceļā. Tikai retais bija paguvis ierasties mājās arī līdz televīziju ziņu laikam. Vairāki deputāti - arī Jānis Ādamsons no Saskaņas - bija saņēmuši ielūgumus elektroniskajā pastā, bet daži tautas kalpi atzina, ka ik dienu pienāk desmitiem ielūgumu un visus nemaz neatverot, tāpēc nevarēja pateikt, vai bijuši uzaicināti uz šādu pasākumu. Romāns Mežeckis (NSL) un Juris Viļums (LRA) nebija redzējuši diskusiju, bet labprāt to noskatītos, ja tas būtu iespējams, jo politiķi nevarot dzīvot tikai savā vidē un viņiem esot jāzina, ko domā vēlētāji, - šķita, ka abi deputāti neliekuļo.
Ne tik pārliecinoši izklausījās dažu viņu kolēģu apgalvotais, ka, nezinot sabiedrības domas, nākamo prezidentu viņi izraudzīsies pēc intuīcijas. Līdzšinējā prakse gan liecina par kaut ko citu - lēmumu nosaka aizkulišu vienošanās, kas frakciju deputātiem ir jāievēro, bet nevienam nav pienākuma to pamatot. Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, kuru Saeima vēlē aizklāti, vēlēšanas varētu notikt maija beigās.
Pamatot savu lēmumu
Vairāki kultūras cilvēki atzina, ka būtu labi, ja prezidenta kandidātu publiskās debates pirms Saeimas balsojuma būtu ilgāk, lai «šajā laikā kandidāts iemācās runāt un saprast, ko no viņa gaida un - uz ko ir spējīgs», sacīja I. Šlāpins. Vieni domā, ka prezidentu vajadzētu vēlēt tautai, turpretim citi te saskata risku. «Mēs esam naski balsotāji, kas tā sapriecājas, ka iebalsojuši nevis to labāko, bet populārāko, tāpēc man ir bail, kā būtu, ja mēs visi balsotu,» atzina J. Holšteins. Dienu vēlāk pēc tikšanās ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība) uz zināmiem riskiem norādīja arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā ziņo aģentūra LETA. «Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā būtu bīstami, ja Latvijā Valsts prezidentu vēlētu tauta,» uzskata V. Vīķe-Freiberga, kura saskata bīstamību iespējā, ka tiek ieplūdināta ārvalstu nauda un ar tās palīdzību ievēlēti valstij nevēlami kandidāti. Pēc viņas domām, patlaban aktuālas ir sarunas, kurš būtu piemērotākais kandidāts, jo «Latvija ir pelnījusi to labāko, kāds ir iespējams». Pēc astoņiem gadiem šajā amatā V. Vīķe-Freiberga pati neplāno uz to pretendēt.
Vairāki Saeimas deputāti bija gatavi izteikties par inteliģences pārstāvju sacīto. Ivars Brīvers (LRA) nedomā, ka prezidentam svarīgākais ir labi izskatīties un zināt svešvalodas; viņaprāt, galvenais esot, lai prezidents ir Latvijas patriots. «Par Andri Bērziņu daudz ko var runāt, bet atšķirībā no citiem prezidentiem viņš nespēlē prezidentu, bet ir tāds, kāds ir,» sacīja J. Ādamsons. Ainars Latkovskis (Vienotība) varot piekrist, ka Valsts prezidentam ir jāmāk labi runāt latviski, bet «jebkuram līderim ir labi jārunā, jo cilvēki parasti ieklausās tieši valsts augstāko amatpersonu teiktajā». Jebkuram augsta amata pretendentam ir jāspēj uzrunāt cilvēkus, lai varētu izskaidrot savus lēmumus, piebilda A. Latkovskis. Kultūras cilvēki vairākkārt atzina, ka vēlas prezidentu, kurš spēj iedvesmot.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļauj, ka šādas diskusijas varētu iedrošināt amata pretendentus piedalīties šajā cīņā. Taču interesantāk būtu, ja pie viena galda sēdētu dažādi domājoši cilvēki. Vieni, piemēram, atbalstot juristu Egilu Levitu, bet lauku ļaudis tad varētu pavaicāt, vai viņš vispār ir bijis laukos un zina, kāda tur ir situācija, piebilda politiķis. Radošo jomu pārstāvju uzdevums nebija nosaukt sev tīkamos Valsts prezidenta kandidātus, bet gan pateikt, kādam jābūt šim cilvēkam. Sarunā tomēr izskanēja domas par prezidentiem, netaupot kritiku arī par A. Bērziņu. I. Šlāpins iebilda tiem, kuri uzskata, ka prezidentu kā valsts simbolu nedrīkstētu kritizēt. Taču par A. Bērziņu atradās arī labi vārdi - A. Bikše uzskata, ka A. Bērziņš nav izdarījis nekādas ļaunprātības «un ir rīkojies taisnīgi un godīgi attiecībā pret savu sirdsapziņu».