Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Latviešiem ir jāsniedz Saskaņas centram roka

Ar ko pašreiz nodarbojas Jānis Straume, ar ko pelna maizīti?

Esmu mazais uzņēmējs, manas firmas pamata virziens ir apdrošināšana un izejošais tūrisms, maizei un ūdenim pietiek, bet sviestu un desu es jau sen neēdu.

Kā jūs definētu savas šī brīža attiecības ar politiku?

Kādus divus gadus tās bija atmiņas, sentiments, nostalģija, bet, kad es pamodos 2. jūnija rītā un ieraudzīju pašvaldību vēlēšanu rezultātus, es sapratu, ka ir Latvijā iespēja realizēt politiku, kura var glābt nāciju.

Vārdi ir ļoti skaļi. Kādu jūs redzat šo politiku, kas var glābt nāciju?

Pirmkārt, Rīgas rezultāti, tas ir fantastisks sabiedrības integrācijas projekts, kas tika realizēts ar latviešu un krievu sadarbību. Nekad nav bijis tā, ka latvieši un krievi, ieejot vienā sarakstā, - visi 60 vai 63 kandidāti - paliek plusos un netiek izsvītroti, latviešu sarakstos nekad tā nav bijis. Tas man dod ļoti lielu optimismu domāt par to, ka beidzot varam cerēt, ka valsts pagriezīsies pareizajā virzienā. Vienīgais virziens ir reāla sabiedrības integrācija. Manā uztverē tas nozīmē to, kas notika Rīgā, to realizēt valsts līmenī. Tam ir vajadzīgi racionāli latvieši. Un Saskaņas centrs (SC) valdībā, kurš grib no ērtās opozīcijas pāriet varā. Viņiem ir ļoti ērti. Viņi varbūt gribētu turpināt sēdēt opozīcijā. Latviešiem ir jāsaprot, ka SC ir vairākkārt pievilti, latviešiem ir jādod viņiem roka. Bet viņiem pašiem jāizdara mājasdarbs, lai tādi cilvēki kā Kabanovs tur nebūtu. Ja viņi to izdarīs, tad ir Latvijas nākotne.

Jūs uzskatāt, ka sabiedrības integrācija var notikt caur politisko integrāciju, kas izpaustos tajā, ka nākamajā valdībā būtu arī SC?

Viennozīmīgi. Par piemēru ņemot Nacionālo apvienību - kas ir tās premjera kandidāti? Modernais sociāldemokrāts Roberts Zīle, nacionālpragmatiskā Baiba Broka. Ar tādu sastāvu un cilvēkiem, kādi ir tur, šāds premjers var teorētiski savākt visu latviešu brigādi un startēt, dabūt vairākumu un atkal nosēdināt SC opozīcijā. Bet vai tādi cilvēki, kas nes automātus bērnudārzos un iet kauties pie Brīvības pieminekļa, var būt premjera partijas atbalstītāji? Tāds premjers ātri kļūs par koalīcijas partneru ķīlnieku.

Kā jūs kā Tēvzemes un brīvības dibinātājs esat nonācis līdz šādiem secinājumiem?

Es līdz tādam viedoklim nonācu jau tad, kad biju Tēvzemei un brīvībai, un es domāju, ka viens otrs politiķis to atceras, ka es, būdams partijas vadītājs, runāju ar koalīcijas partneriem un teicu, ka Latvijai būtu svarīgi tādus kā Jānis Jurkāns un Jānis Straume atstāt katru savā flangā, tad būtu ilgstoša stabilitāte. Tā varbūt bija nodevība pret savējiem, tomēr valstiska pozīcija. Es gadiem neesmu politikā un tagad varu brīvi paust viedokli politikā. Zinu, ka mani daudzi bijušie kolēģi uzskata par kaut kādu krievu aģentu. Nu lai viņi tā uzskata.

Ja nenotiek tas, ko jūs sakāt, SC netiek valdībā - pie kā tas var novest?

Es domāju, ka reāli tur ir divi scenāriji. Vai nu latvieši pēc pieciem gadiem stāvēs rindā pie Urbanoviča kabineta, vai arī SC cilvēki, kas darbojās Rīgas varā, atšķelsies un būs cita situācija. Man personīgi šķiet, ka visiem - gan SC, gan racionāli domājošiem latviešiem - ir izdevīgi nākamā gada oktobrī realizēt situāciju, ka galējie radikāļi sēž malā un vingro, bet, protams, specdienestu kontrolē.

Viens no Vienotības argumentiem ir valodas referendums, kas izslēdz iespēju pat apspriest sadarbību ar SC.

Es pateikšu godīgi, šajā teātrī es nepiedalījos. Latvieši paši ir vainīgi, ka šāds referendums notiek. Valsts specdienestam bija visas iespējas to novērst. Kāpēc ļāva Lindermanam, Osipovam un visādiem citādiem spokiem izveidot šādas situācijas? Ušakovu es saprotu, bet sakne jau ir latvieši. Latviešu specdienests droši vien bija ieinteresēts nosegt kaut kādas ekonomiskās problēmas, kuras nosegt vairs nevar. Nākamajā gadā būs tā saucamais eiro ieviešanas atsitiens, un te ir jautājums, kurš tad aizpildīs to telpu latviskajā elektorātā?

Pēc eiro ieviešanas varētu parādīties zināma vilšanās?

Nevis varētu, bet parādīsies. Tad ir jautājums, kāds ir mūsu mērķis. Vai tas ir 2015. gadā iztērēt vairākus miljonus par to, ka prezidēsim ES. Es atvainojos, manai mātei tas nav saprotams, viņa dzīvo no pensijas.

Vai redzat sevi atgriežamies politikā?

Es redzu sevi publiskajā politikā pēc pieciem gadiem, šobrīd es esmu gatavs iet politikā, bet tikai organizatoriskā līmenī, kas dara melno darbu. Mans mērķis ir panākt to, lai cilvēki, kuri nedomā, aizdomājas, bet tie, kas domā, sāk domāt intensīvāk, un tādu ir daudz. Mans mērķis ir, lai mana vecākā meita sāk domāt par atgriešanos Latvijā un jaunākā meita sāk domāt, ka nevajag braukt projām no Latvijas. Man pašam Latvija būs mīļa tik un tā.

Neredzu iespēju, ka NA parakstītos uz modeli, kuru jūs iesakāt. Kas paliek - Vienotība, ZZS, jaundibinātā Repšes partija. Vai redzat šīs partijas šinī shēmā?

Laikā no 2. jūnija līdz šodienai esmu apmeklējis 80 tikšanās ar politiķiem un uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un redzu, ka visās partijās ir cilvēki, kuri spriež racionāli. ZZS - tur ir jāveic skaidrs izskaidrošanas darbs un jāsaprot, vai viņi ies kopā. Ne Belēvičs, ne Vējonis nav Joška Fišers. Līdz ar to viņiem ir jātiek savā starpā skaidrībā, bet, kas ir viņu pluss šodien, tas ir tas, ka viņi ir ieņēmuši pragmatisko eiroskeptiķu virzienu. Un viņi tiks ievēlēti. Viņi varētu būt pragmatiskie latvieši. Kas attiecas uz Vienotību un Repši, te ir interesants stāsts, ko es kolēģiem kā psihoterapeits stāstu. Ģimenē vecākajam brālim paziņo, ka viņam būs jaunais bračka, viņš ir priecīgs. Bet tajā brīdī, kad brālis piedzimst, viņš redz, ka visa vecāku uzmanība ir pievērsta jaunajam. Un sākās konflikts. Vai vecāki spēs konfliktu noregulēt, tas vēl ir jautājums. Vienotība var izdzīvot tikai tad, ja saiet kopā ar Repšes projektu. Varbūt es maldos.

Vai Vienotībā ir šādi nodomi par kopā saiešanu?

Es domāju, ja viņi grib izdzīvot, viņiem nav citu variantu. Ja būs cīņa pret Repši, tad Repše par viņiem šobrīd ir stiprāks, līdz ar to ir jāmeklē kopīgi varianti. Protams, tas ir tikai teorētiski iespējams. Vienotībā tie, kas velk uz kaušļu virzienu, varbūt nosēstos malā, un būtu kaut kāda stabilitāte. Kas attiecas uz Repšes kompāniju, viņš ir ļoti harismātisks, sabiedrisks darbinieks un talantīgs mākslinieks, pat teiktu - latviešu Pikaso. Jautājums ir, kā tie pārējie kungi. Tur vajadzētu ielikt kādā klipā arī Danu Tītavu, Valēriju Belokoņu un Jaunupu, kurš met trejaci basketbola laukumā. Ja viņi visu to var salikt nopietnā komplektā...

Īstenībā bez viņiem es redzu teorētiski tikai vēl vienu variantu, kas var parādīties kā spēlētājs Latvijas politikas laukumā, tas ir Aivars Lembergs, balstot savu politisko nākotni uz Lielo pilsētu asociācijas bāzes. Reformu partija - izskatās, ka tur ir savākusies reanimatologu brigāde, kur viena daļa domā, ka jāiedarbina eitanāzija, bet otra daļa saka, ka ir jāreanimē. Nu, cerība mirst pēdējā.

Un Vienotība?

Eirokomisāra jautājumi ir jāatrisina līdz 4. oktobrim... nu, tas ir gala sākums Vienotībai. Otrs - Vienotībai nav piedāvājuma. 2015. gada prezidēšana ES, tas nav piedāvājums. Latvijas sabiedrībai vajag centriski sociāli atbildīgu politiku, un šādu piedāvājumu var iedot Lembergs.

Lembergam ir jauda, un viņš situāciju var pagriezt, precīzi zinot, kā darbojas burkāna un pātagas princips - kad Vienotība terorizē spēcīgus cilvēkus novados ar to, ka viņiem ir iespējas piedāvāt kaut ko no budžeta. Lembergs kā līderis varētu nosēdināt pie galda cilvēkus, kurus sabiedrība atbalsta, un pagriezt valdību pašvaldību virzienā. Šeit atkal būtu pamats pragmatiska latvieša pozīcijai.

Vēl ir runa par Sudrabu...

Viņa joprojām ir spēcīga figūra, bet... Viņa pati, man šķiet, negrib smērēt kurpes dubļos. Līdzīgi kā savulaik Vīķe-Freiberga izdarīja, ka viņa neiesaistījās iekšējā politikā.

Mums jau vēl ir daudzbērnu ģimenes tēvs Ainārs Šlesers.

Ko jūs domājat par Šleseru?

Man viņš patīk kā enerģisks, vitāls cilvēks, bet es neredzu to platformu, uz kuras viņš var balstīt šobrīd savu 20 miljardu piecgades projektu. Tie cilvēki, pateicoties kuriem ir realizēta situācija Rīgā, īpaši negrib redzēt Šleseru sev priekšgalā.

Tātad Ameriks vai Ušakovs negrib Šleseru pie sevis?

Man tā šķiet...

Bet mēs vēl neesam runājuši par vēsturisko laikmetu, kurā šobrīd esam. Šeit ir notikušas lielas izmaiņas, kuras daudzi nav pamanījuši. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es uzskatu, ka mums ir jāpagriežas ar seju pret austrumiem.

Precizējiet, lūdzu.

Kā man ārlietu eksperti saka, ir notikusi tāda operācija kā Snoudens. Jaunās paaudzes spiegs, ideālists... bet es tam maz ticu... Šeit sākās laikmets, kad ASV šo situāciju izmanto, lai Vācijai Eiropā uzliktu ne tikai ekonomisko slogu, bet arī atbildību par drošību. Es domāju, ka ASV ir svarīgi, lai Krievija būtu stabila un neizveidotu koalīciju ar Ķīnu. Tad Rietumu civilizācijai būs jau švaki. Konfūcija laikmetā veidotā Ķīnas ideoloģija un civilizācija, kapitālisma un plānošanas saimniecības simbioze ir augusi, neviens ekonomikas eksperts nepateiks, kā tā augs, bet zvaigznes pateiks.

Tātad ASV pamet Eiropu un atstāj to Vācijas ziņā?

Tas ir tikai mans viedoklis.

Bet kādēļ no tā ir jāsecina, ka mums ir jāpagriežas pret austrumiem?

Vācija pret austrumiem jau ir pagriezusies... Vācija cīnīsies par draudzību ar Krieviju. Mums šajā globālajā plūsmā ir jāieiet, nevis jātēlo spēlētāji, kas paši var kaut ko izlemt. Mēs esam kultūras un ekonomikas recipienti. Emitenti nosaka pasaules globālo plūsmu. Ja mēs to nesaprotam, tad arī būs kaut kāda, kā saka Šlesers, lumpenu miskaste.

Ja mēs nepārorientēsim savu ģeopolitisko skatījumu, mēs nokļūsim miskastē?

Diemžēl. Un es esmu daudz runājis par to, vairs jau neesmu politiski kādam piesaistīts... Saprotu, ka nav citu variantu. Mēs tikai kopā ar Latvijas krieviem varam nosargāt stabilitāti. Visas tās runas par industrializāciju nesekmēsies, ja mēs turpināsim šķelt sabiedrību, kas jau tā ir sašķelta.

SC tomēr ir etniskā krievu partija. Ir etniskās Latviešu partijas. Varbūt ir jāveido jauna partija no nulles, pamazām, bet starpetniski?

Pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem mana ideja bija tāda. Bet, parunājot ar, piemēram, Rīgu, kas šo procesu ir iesākusi, tas ir tāds sabiedrības integrācijas modelis, ko nedrīkst neizmantot. Bet nelaime ir tāda, ka Rīga grib palikt Rīga. Uz šī modeļa bāzes, ja Ušakovs, kurš patlaban ir nacionāla līmeņa līderis, un Ameriks, ja viņi apvienotu spēkus, Urbanovičs būtu spiests pieslieties. Bet viņi kaut kā ir apmierināti ar sasniegto. Te daudz ir atkarīgs no Ušakova. Ja Ušakovs uz ko tādu būtu gatavs, būtu starpnacionāla jauna partija, kura varētu panākt tuvu pie 40%.

Valsts prezidents pašlaik gatavo priekšlikumus izmaiņām Satversmē, nostiprinot izpildvaru. Jūs uzskatāt, ka šādas izmaiņas ir nobriedušas?

Jā, ir, bet mēs atkal atgriežamies pie tā, ar ko sākām. Lai šādas izmaiņas realizētu, ir vajadzīgas kvorums - 67 balsis. To var panākt tikai, ja latvieši ir kopā ar krieviem. Reāli jau mums šī valsts ir jānosargā, jo reālās reformas notiks nevis pēc šīm vēlēšanām, bet pēc nākamajām. Tad, kad politikā ienāks 80.-90. gados dzimušie latvieši. Viņiem ir jādod iespēja, jāsaglabā placdarms, lai reformas varētu veikt... ne velti es teicu, ka man nav publiskās politikas ambīciju šobrīd, tādas būs pēc pieciem gadiem.

Ja jūs atskatāties tagad uz savu bijušo politisko karjeru - kas bija kļūda, un ko jūs nebūtu darījis vai būtu darījis citādi?

Jā. Mana kļūda bija, ka es iniciēju Aksenoka kunga nomaiņu Rīgas domē. Bet kļūda bija nevis tāda, ka es to izdarīju, bet gan, ka es neizdarīju pietiekami, lai nodrošinātu Jānim Birkam vairākumu. Iznāca tā, ka mēs ar divdesmit deviņām balsīm pret trīsdesmit vienu nevarējām izdarīt to. Ne tik daudz kļūda, bet nespēja, jo man nebija tādu finanšu kā vienam otram. Otrs. Tiešā vai netiešā veidā esmu piedalījies visu Valsts prezidentu pēc LR neatkarības atjaunošanas iecelšanā. Tai skaitā Zatlera iecelšanā. Tas, ko viņš izdarīja pēc tam, es atvainojos... man šķita, ka Endziņš tomēr būtu bijis labāks prezidents. Bet tai brīdī man likās, ka Zatlers varētu būt nācijas glābējs, bet beigās izrādījās nācijas gremdētājs.

Runājot par jūsu politisko karjeru, daudzi min, ka tās beigas ir saistāmas ar bēdīgi slaveno Jūrmalgeitu.

Tas vispār ir interesants pasākums, par ko esmu daudzkārt runājis, jo tajā laikā nebiju Latvijā. Viens kolēģis bija iedevis iesauku, par kuru es uzzināju jau tad, kad KNAB savu operāciju legalizēja TV... Tā tas cilvēks tika nosists, neko nevar darīt... Es domāju, ka tā bija nosišana, kuru provocēja manas partijas kolēģi, to es vienkārši zinu. Tāpat kā specdienestu atbalstītā operācija, kuras rezultātā es četrus gadus paliku bez autovadītāja tiesībām. Bet es esmu cilvēks, ar kuru daudzi runā, kā arī uzskata, ka esmu tāds, kurš, ja ko apsola, tad izdara.

Jūs studējat astroloģiju. Vai tas varētu palīdzēt jums politikā?

Palīdz gan psihoterapija, gan astroloģija, palīdz prognozēt cilvēku rīcību un procesus...

Ko zvaigznes saka par šo gadu?

Šajā gadā var būt viens satricinājums, bet tas ar zināmām nesaskaņām tiks pārvarēts, par budžetu. Varētu būt tā, ka NA mēģina spodrināt spalvas un iziet no valdības. Bet pieļauju, ka maksātnespējas administratoru brigāde nomenedžēs procesu...

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dosjē

Dzimis 1962. gadā Siguldā
Beidzis Siguldas 1. vidusskolu
1986. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu, 2002. gadā beidzis psihoanalītiskās psihoterapijas kursus
Astoņdesmito gadu beigās piedalījies Helsinki 86 Rīgas nodaļas darbā
Bijis LNNK biedrs un viens no partijas Tēvzemei uz brīvībai dibinātājiem, pašlaik trīs gadus kā bezpartijisks
Bijis 5., 6., 7., 8. Saeimas deputāts, 7. Saeimas priekšsēdētājs
Pašreiz uzņēmējs, studē astroloģiju

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Brante izstājusies no LRA

Rīgas domes deputāte Ieva Brante izstājusies no partijas "Latvijas reģionu apvienība" (LRA), aģentūru LETA informēja politiķe.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?