Tomēr IZM pašlaik komentārus nesniedz, norādot vien to, ka ministrijas aprēķini par pedagogu algu samazinājumu neliecina. Savukārt bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kura laikā izmaiņas ieplānotas, saista to ar pārejas periodu uz jauno samaksas sistēmu - 40 stundu darba nedēļu. Problēmas, pēc viņa domām, atrisināsies brīdī, kad notiks sistēmas maiņa.
Patlaban ministrija jau no septembra plāno mainīt izglītojamo skaita attiecību pret vienu pedagoģisko likmi. Respektīvi, lielajās pilsētās tā būtu viens pret 10,5 līdzšinējo 10,2 vietā, bet novados - viens pret 8,3 līdzšinējo astoņu vietā. Tādējādi, lai saglabātu algu līdzšinējā līmenī, būtu nepieciešams palielināt bērnu skaitu vienā klasē, kas radītu problēmas gan lauku, gan pilsētas skolās.
«Ja šo koeficientu palielinātu, tā būtu katastrofa,» Dienai sacīja Amatas pamatskolas direktore Aleksandra Freivalde. Viņa arī minēja, ka tas ir mājiens, ka lauku skolas nav vajadzīgas. Arī Sūnu pamatskolas direktore Valda Kalniņa norādīja, ka šādā gadījumā ir draudi, ka skolotāji ies prom, jo algu samazinājums noteikti būs jūtams. Viņa arī sacīja, ka tā ir klaja represija pret lauku skolām un tas neatbilst ministrijas plānam meklēt risinājumus lauku skolu attīstībai. Šķibes pamatskolas direktore Sandra Pluģe paskaidroja, ka tas ietekmēs atbalsta personālu, piemēram, psihologus, sociālos pedagogus un skolotāju palīgus, jo nepietiks naudas, lai šo personālu algotu.
Lai gan lauku skolu direktori uzsver, ka plānotās izmaiņas ietekmēs tikai mazo skolu likteni, tomēr arī lielo pilsētu skolās izmaiņas ir gaidāmas. Kā Dienai paskaidroja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, pēc šāda scenārija lielajās skolās būs jāstrādā ar 30 un vairāk skolēniem vienā klasē, kas ietekmēs izglītības kvalitāti. Viņa arī sacīja, ka par ministrijas plāniem bija zināms jau kopš pavasara un sākotnējā IZM doma bijusi palielināt skolēnu skaita attiecību pret pedagoģisko likmi viens pret 11, tomēr patlaban panākts kompromisa variants.
Lai gan izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) komentāru par radušos situāciju sola jau kopš otrdienas, tomēr vienīgā atbilde, ko patlaban viņš var sniegt, ir, ka pēc IZM aprēķiniem algu samazinājumam nevajadzētu rasties, savukārt izskaidrot izmaiņu nepieciešamību un to ietekmi uz skolām pagaidām nevar. Savu versiju par ministrijas plāniem Dienai bija gatavs sniegt bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kura laikā izmaiņas tika ieplānotas. Viņš skaidroja, ka Latvijā ir mazākā skolēnu attiecība pret skolotāju skaitu Eiropā un to steidzami nepieciešams palielināt. Lai celtos izglītības kvalitāte un skolotāju algas nebūtu atkarīgas no skolēnu skaita, ir jāīsteno iesāktās reformas, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, nomainot sistēmu nauda seko skolēnam, sacīja R. Ķīlis. Tad skolēnu skaitam klasē nebūtu nozīmes un samaksa būtu atkarīga no darba kvalitātes - tas arī ir mērķis, uz kuru ministrija iet. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško Dienai norādīja, ka pāreja uz šo sistēmu iespējama tikai 2016. gadā, jo trūkst finansējuma. Līdz ar to pašreizējos apstākļos ir jānodrošina, lai samaksa skolotājiem netiek samazināta. To arī arodbiedrība plāno darīt, iebilstot pret ministrijas plānu. I. Mikiško arī sacīja, ka nevar salīdzināt Latvijas un citu Eiropas valstu pieredzi, jo būtiski atšķiras citi aspekti, piemēram, iedzīvotāju blīvums. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) Dienai teica, ka patlaban nav skaidra ministrijas motivācija, jo mazais skolēnu skaits pret vienu skolotāju ir tikai mīts, kas ir izrauts no konteksta.