Šo gadu laikā līdz secinājumam, ka Latvijas dabas daudzveidības labākai saglabāšanai nepieciešama valsts teritorijas paplašināšana, fonds nav nonācis, taču par iespēju padarīt daudzveidībā ietilpīgāku esošo teritoriju gan ir gādājis dienu un nakti, ar saviem projektiem sarūpēdams pretsvaru tiem, kam attīstība nav šķirama no iespējas katrā vajadzīgā brīdī «pārvietot citur faunu un floru».
Pirmajos gados Latvijas Dabas fondu vairāk pazina kā retu un apdraudētu sugu un īpaši aizsargājamu dabas teritoriju aizstāvi: melnais stārķis, alatas, pērļgliemenes, kokvardes... Kad nāca pieredze, kompleksie dabas aizsardzības projekti un sabiedrības izglītošana kļuva par fonda prioritātēm. Latvijas Dabas fonds pirmais plānoja dabas apsaimniekošanu Latvijā, vairāku īpaši aizsargājamu teritoriju - Engures ezera dabas parka, Cenas tīreļa dabas lieguma - dabas aizsardzības nodrošināšanu, piedalījies Eiropas nozīmes Natura 2000 dabas teritoriju tīkla izveidē. Sabiedrībai pazīstamākais ir vēl viens Māra Strazda iniciējums - Ķemeru nacionālais parks, par kura izveidošanu šaubījies toreizējais vides politikas veidotājs Latvijā Emsis, savas bažas pamatodams ar faktu, ka parkam pa vidu iet Ventspils šoseja... Brīvdienās allaž pilnā Ķemeru purva laipa rāda, ka sabiedrība jau uztver purvu kā kaut ko īpašu, nevis tikai kā kūdras lauku, un diez vai priecāsies par mēģinājumiem veikt mežu trešo prihvatizāciju - izņemt purvus no Meža likuma.