Lai gan bēgļu pieplūdums radījis nopietnas problēmas ne vienam vien libānietim, kas vismaz divas reizes lētākā darbaspēka pieplūduma dēļ zaudējis darbu, robežpunktu šķērsošana sīriešiem joprojām grūtības nesagādā. Tomēr ne visi libānieši ir cietuši no kaimiņu uzņemšanas. Daudziem tas pavēris negaidītas iespējas papildu peļņai. Pat par nelielas saimnieciskiem nolūkiem uzbūvētas telpas īri no sīriešu bēgļiem tiek prasīta augsta maksa.
Arī pirms septiņiem gadiem Libānas radikālās islāmistu kustības Hezbollah un Izraēlas kara laikā robežas bija tikpat viegli šķērsojamas kā tagad. Tikai toreiz bēgļi brauca pretējā virzienā - no Libānas uz Sīriju. Viņu gan nebija tik daudz kā tagad, turklāt karš ilga tikai nedaudz vairāk par vienu mēnesi.
Bēgļu uzturēšanās vietas izvēli bieži vien diktē viņu politiskās simpātijas. Sīrijas opozīcijas atbalstītāji galvenokārt apmetas tajās apdzīvotajās vietās Libānā, kur vietējie iedzīvotāji (tādi ir šīs valsts sunnīti) arī simpatizē Bašāra el Asada pretiniekiem. Savukārt šiīti, Sīrijas prezidenta atbalstītāji, drīzāk ir sastopami šiītu kompakti apdzīvotajos Libānas rajonos.
Bailes no kara
Libānieši sevi uzmundrina, apgalvojot, ka no kara viņi nebaidoties, jo esot to pieredzējuši daudzu gadu garumā. Turklāt dzīve taču turpinās - gan ar ikdienu, gan svētkiem.
To varēja redzēt pirms divām nedēļām, kad Beirūtas rajonā Dahijā nogranda ārkārtīgi spēcīgs sprādziens. Lielais upuru skaits (vairāk nekā 20 nogalināto, pāri par 300 ievainoto) nekļuva par iemeslu ierastās kārtības maiņai - visas nākamās dienas vismaz divas reizes par Rīgu lielākajā pilsētā ritēja parastā dzīve ar mūziku restorānos, kāzām un citiem pasākumiem. Ne miņas no kopīgām sērām. Tikai pašā Dahijas rajonā valdīja paaugstināta drošība. Tur visas mašīnas un pasažierus pārbaudīja neapbruņoti Hezbollah kustības dalībnieki. Kur ir Latvija, vaicāja vairāki no viņiem. Ak, blakus Krievijai - kā varēja noprast, šī mana nolīgtā šofera - Libānas kristieša - norāde radīja papildu uzticību un pavēra ceļu līdz pat terora akta norises vietai.
Kaut arī pēc sprādziena bija pagājušas divas dienas, tur joprojām tika novākta postaža. Uz kādas no apmelnējušajām daudzstāvu ēkām atradās liels plakāts - tajā bija redzams pusaudzis zēns asiņainā krekliņā, bet zem viņa jautājums angļu valodā - vai tu esi ieradies mani apdraudēt ar nāvi? Ielas otrā pusē pie kāda balkona uz baltas drānas bija uzrakstīts: Made in USA. Apskatīt sprādziena vietu joprojām ieradās aizvien jauni cilvēki. Kāds ir noskaņojums, vaicāju šoferim Čārlzam. Ļaudis ir dusmīgi, viņš atbildēja.
Bēgļu plūsma
Pirms dodos ceļā uz Libānas un Sīrijas robežpunktu, man tiek dots padoms būt uzmanīgam. Vaicāju, no kā vajadzētu piesargāties, un saņemu atbildi - no vienkāršiem laupītājiem. Tie var jūs nolaupīt, lai saņemtu izpirkumu. Līdzīgi kā tas notika Bekaa ielejā ar astoņiem igauņu tūristiem pirms dažiem gadiem. Tieši tur atrodas arī mans mērķis, taču mani padomdevēji - viens no tiem Latvijas goda konsuls Libānā Žerārs Reno - ir sarunājuši vietējās varas pārstāvjus, kas gatavi man palīdzēt kontaktos ar sīriešu bēgļiem.
Ar viņiem satiekos aptuveni 15 kilometru pirms Sīrijas robežas. Zonā, kas nodala abas valstis, mēdzot ienākt sīriešu armija, bet pierobežas ciemos laiku pa laikam nokrītot arī pa kādam šāviņam. Bēgļiem šeit klājas grūti, un viņi ir norūpējušies par gaidāmo likteni. Šajā reģionā līdzās Zahlas pilsētai izvietojušos sīriešu skaits pietuvojies vietējo iedzīvotāju skaitam. Bēgļi redzami visur - galvenokārt viņi tiek nodarbināti lauksaimniecībā un celtniecībā.
Uzņēmējiem nepatīk
Robežas tuvumā nelegāli, bez atļaujas saņemšanas, atvērti daudzi sīriešu restorāni, kas ar savām zemajām cenām izraisījuši libāniešu uzņēmēju neapmierinātību. Vietējās varas un šejienes sunnītu kopienas pārstāvis Basams Šoukrs Dienai pastāsta to, ko vēlāk atkārto arī visi sīriešu bēgļi.
Sīrijā vairākumā esot Asada pretinieki, taču viņiem pietrūkstot palīdzības no gaisa spēkiem. Kaujinieku Sīrijas brīvajai armijai esot pietiekami, trūkst vienīgi ieroču. Asada palikšanu pie varas šie sīrieši nekad nepieņemšot, turklāt šādi noskaņotu cilvēku esot vairākums. Arī Basams, līdzīgi citiem libāniešiem, ir pārliecināts, ka lielvalstis - ASV un Krievija -, ja vien vēlētos, apturētu karu divās stundās. Šādu viedokli iespējams dzirdēt arī politiskajās aprindās Beirūtā, un to attiecina arī uz situāciju Libānā.
Vēsturē tradicionāli situāciju šajā valstī kontrolējušas citas - spēcīgākas - valstis. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem - nesenā Sīrijas militārā klātbūtne Libānā, kas beidzās tikai 2005. gadā pēc šīs valsts premjerministra Rafika Hariri nogalināšanas. Līdz ar bēgļu pieplūdumu Libānā, kā arī Hezbollah piedalīšanos karā Asada pusē vēl ciešāki kļuvuši abu valstu kontakti. Daudzi par to ir noraizējušies un uzskata, ka beidzamie sprādzieni Beirūtā un Tripolē apstiprina ļoti iespējamo kara pārsviešanos uz Libānu.