Rīgā krasi sarūk aviopasažieru skaits. Vēl vairāk sarūk lidojumu skaits, kas vasaras sezonā, kad tas parasti palielinājās, tagad samazinās par 20%. Lidostas noriets nav tikai jaunās airBaltic politikas rezultāts. Ņemsim vērā, ka tā ir valdība, kas nosaka valstij piederošo uzņēmumu Lidosta Rīga un airBaltic politiku stratēģijas līmenī. Un pašlaik nozarē notiekošais ir pēdējos trīs gados pieņemto lēmumu loģiskas sekas.
Lielā mērā tās ir jaunās «optimizētās» airBaltic politikas sekas, kas ir nomainījusi iepriekšējo attīstības politiku, kurā tranzīta pasažieru savākšana ar daudzu starpsavienojumu palīdzību bija attīstības modelis, lai konkurētu reģionā. AirBaltic tirgus daļa lidostā ir 60%, bet tās politika kļuvusi diametrāli pretēja iepriekšējai kompānijas politikai, kam bija raksturīgs skaidrs nišas redzējums.
Savukārt Ryanair samazinājums ir reakcija uz lidostas Rīga sadārdzināšanos. Ryanair ir paziņojusi par 30% reisu samazinājumu no Rīgas. Lēto cenu aviokompānijas Ryanair bizness nav īsti savienojums ar lidostas Rīga ieviesto drošības nodevu, tāpēc tā lidojumus novirza uz kaimiņiem. Nesen lietuvieši brauca pie mums, tagad ar autobusiem vizināsimies mēs.
Kamēr airBaltic izvēlējusies lēnas stagnācijas politiku, iepriekšējo airBaltic politiku turpina Estonian Air, kuru vada bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskils. Kamēr airBaltic piedzīvoja nestabilitāti, Estonian Air tranzīta pasažieru skaits pieauga par 75%.
Jābūt aklam, lai neredzētu, ka samazinājums lidostā Rīga nav kāda reģionāla ekonomiska objektivitāte. Ja Tallinā un Viļņā vērojama pretēja tendence, tas skaidri liecina, ka Latvijas problēmas ir valdības kontrolēto airBaltic un lidostas Rīga politikas sekas. Kamēr Rīgā lidojumu skaits par piektdaļu samazinās, Tallinā un Viļņā tas tieši par piektdaļu pieaug.
Ar cenām, kuras sasniegušas sen neredzētus ciparus, airBaltic nav izredžu konkurēt ar lielajām aviokompānijām. Savukārt Estonian Air patiesībā ir pārņēmusi pie mums diskreditētā Flika politiku. Lai piesaistītu pasažierus, igauņi palielina lidojumu biežumu, atklāj jaunus maršrutus, bet cenas pārskata uz leju, nevis uz augšu.
Savukārt Latvijas atalgojuma čempions Martins Gauss, kura iepriekšējais panākums ir Ungārijas aviokompānijas nolaišana, par tādu pašu algu kā Bertoltam Flikam tagad, iespējams, nolaiž airBaltic.
Pie masīva pasažieru skaita krituma Rīgas lidostai tiešām nevajadzēs ne jauno termināli, ne kādas citas būtiskas investīcijas infrastruktūrā. Lielie plāni būs pārvērtušies gaisa pilīs. Tikai nevis tāpēc, ka tie nebūtu bijuši realizējami. Bet tāpēc, ka tos saknē nocirta pelēcības un skauģi, kuru uzskatos spilgtums un attīstība nav domāti Latvijai.