Pirms diviem mēnešiem Saeima saņēma Jelgavas tiesas lūgumu piekrist D. Liepiņa krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai, to atbalstot un liedzot viņam piedalīties Saeimas, tās komisiju un citu institūciju sēdēs. D. Liepiņš nolēmis vērsties Mandātu un iesniegumu komisijā, jo uzskata Saeimas noteiktos ierobežojumus par prettiesiskiem - tie, viņaprāt, piemērojami, ja pēc ģenerālprokurora iesnieguma Saeima lemj par kriminālvajāšanas sākšanu, taču šajā gadījumā tā nav. Laikā, kad prokurors pieņēma lēmumu par D. Liepiņa kriminālvajāšanas sākšanu, viņš nebija Saeimas deputāts un parlamenta piekrišana nebija vajadzīga, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka. Kad viņš ieguva Saeimas deputāta imunitāti, kriminālprocess apsūdzībā jau bija nodots iztiesāšanai tiesā. Līdz ar to Saeimai nav bijis likumīga pamata lemt par atļaujas sniegšanu kriminālvajāšanas sākšanai.
D. Liepiņš apsūdzēts par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā. Process ir sākts 2013. gada jūlijā, tiesas izmeklēšana sākta 2014. gada februārī. Tiesas sēde bija paredzēta šā gada 31. martā. Līdz tai D. Liepiņš nepiedalījās Saeimas darbā, jo cerējis uz drīzu lietas iztiesāšanu. Taču tiesa to atlika uz 2015. gada 26. jūniju, «jo apsūdzības puse nespēja nodrošināt apsūdzības liecinieku piedalīšanos sēdē», uzsver D. Liepiņš. Viņš uzskata, ka šī lieta speciāli tiekot novilcināta un esot politiskā atriebība par viņa vēršanos pret Jelgavas domi, kuras vadībā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) Dienai atzina, ka savulaik ar D. Liepiņu esot strīdējušies, taču, viņaprāt, ir izdevies arī kopā strādāt - domes darbā tiekot izmantoti arī D. Liepiņa ierosinājumi. «Tiesa ir neatkarīga, un es nekādā veidā nevaru ietekmēt tās darbību,» piebilda A. Rāviņš. Viņu vairāk uztraucot nenoregulētās Saeimas procedūras, kuru dēļ novilcināta pašvaldībām tik svarīgā finanšu izlīdzināšanas likuma nodošana komisijām. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis arī neņēmās izvērtēt, kam ir taisnība, jo D. Liepiņa vietā Saeimas sēžu zālē joprojām esot plāksnīte ar viņa vārdu. «Man viņa atrašanās zālē netraucē,» piebilda A. Brigmanis, atkārtojot jau prezidija un frakciju padomes sēdē sacīto. Padome nolēma informēt procesa virzītāju par šo incidentu.
Nākamajā ceturtdienā D. Liepiņš atkal plāno ierasties uz plenārsēdi, kad Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA) būs jālemj, kā rīkoties. I. Mūrniecei esot padomā vairāki varianti, taču viņa tos vēlētos vēlreiz apspriest ar Juridisko biroju, Drošības policiju un «arī ar citiem juristiem, kas ir ilgstoši strādājuši Saeimā». Viens no viņiem varētu būt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, kurš, līdzīgi kā Saeimas priekšsēdētāja, Dienai uzsvēra - liegums piedalīties Saeimas darbā nozīmē, ka deputāts nevar atrasties savā darba vietā sēžu zālē. Uz vaicāto, vai Saeima varētu lemt par deputāta neielaišanu zālē vai viņu no tās izraidīt, E. Pastars atbildēja: «Manuprāt, nav tā, viņam nevarētu pieskarties, jo deputāta imunitāte ir paredzēta, lai nodrošinātu netraucētu parlamenta darbību.»