Komplekss risinājums
Mūsdienās mājokļa apkurei tiek izmantotas ļoti dažādas apkures sistēmas - sākot ar apkures katliem, kas kurināmi ar malku, granulām, gāzi un beidzot ar elektriskajiem sildķermeņiem. Katrs apkures sistēmas ražotājs vai pārdevējs ieteiks tieši savu ražojumu kā labāko, tomēr jāatceras, ka ne tikai apkures sistēma ir noteicošais faktors, lai mājoklis būtu silts un komfortabls.
«Protams, mājokļa apsilde ar elektriskajiem sildķermeņiem ir komfortabla, jo nav jādomā par kurināmā iegādi un apkures katlu apkopšanu. Taču daudziem bieži ir jautājums - vai apkure ar elektrību ir lēta un laba? Uz šo jautājumu var atbildēt - nemēdz būt lēti un labi. Elektroenerģija nav no lētākajiem energoresursiem. Līdz ar to vienam šīs izmaksas šķiet zemas, kamēr citam - ļoti lielas,» norāda AS Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste Biruta Ģine un piebilst, ka ir jāsāk nevis ar cenu salīdzinājumu, bet gan jāskatās kompleksi - kā un ar kādiem materiāliem ir nosiltināts mājoklis, cik liela ir tā kvadratūra, kā arī jāņem vērā virkne citu faktoru.
«Lai izdevumi par apkuri nebūtu milzīgi, ir svarīgi zināt un ikdienā veikt visvienkāršākās lietas, piemēram, nedrīkst aizlīmēt logus, kā bieži tas vēl tiek praktizēts, jo mājoklis ir regulāri jāvēdina. Nevēdinātās telpās gaiss sastāvas un pat vislabākā apkures sistēma neļaus nodrošināt komfortablus apstākļus. Turklāt ir svarīgi ievērot vēdināšanas principus - ja ziemā atverat logu uz dažām minūtēm, tajā brīdī elektriskais radiators jāizslēdz, bet no jauna to var ieslēgt 15-20 minūtes pēc loga aizvēršanas, tādējādi būs iespēja ietaupīt izdevumus par elektrību laikā, kad radiatora lietošana nedos nekādu efektu,» stāsta speciāliste.
Vēloties ietaupīt līdzekļus par apkuri, cilvēki nereti nepareizi izvēlas sildķermeņus, jo pirms tam nav noskaidrojuši tehniskās nianses. Tādēļ ir svarīgi zināt, ka ne vienmēr mazākas jaudas sildītājs ļaus ekonomēt, ja tam paredzētās apsildāmās telpas platība būs pārāk liela. «Aprēķins ir pavisam vienkāršs - viens kilovats (kwh) elektrības saražo vienu kwh siltumenerģijas. Jārēķinās, ka viena kvadrātmetra apsildei optimālais patēriņš ir 100 vatu elektrības. Piemēram, ja gribēsiet ietaupīt elektriskā radiatora iegādes brīdī un lielākai telpai nopirksiet sildelementu, kura maksimālā jauda ir 1,5 kwh, tad rezultātā, visticamāk, jūs nespēsiet piesildīt telpu līdz vēlamajam siltumam, turklāt radiators strādās maksimālā režīmā nepārtraukti, tērējot elektroenerģiju, taču pietiekami nespējot apkurināt mājokli,» skaidro B. Ģine, piebilstot, ka arī pareizai elektroapkures ekspluatācijai ir svarīga nozīme efektīvai elektroenerģijas patērēšanai nepārmaksājot. «Ar elektrisko apkuri ir tāpat kā ar jebkuru elektroniski darbināmu ierīci - savos ikdienas paradumos ir svarīgi ieviest tradīcijas un režīmu, tad arī finansiāli jutīsiet, kā labi paradumi ļauj dzīvot kvalitatīvi, par elektroenerģiju nepārmaksājot,» pauž speciāliste.
Ikdienas nianses
Līdzīgi ir ar jebkuru citu elektroiekārtu, kuru ikdienā lietojam mājās, - svarīgi ir pievērst uzmanību niansēm, tādējādi spējot būtiski ietaupīt naudu tur, kur paši pat nenojaušam, ka tērējam nelietderīgi gan elektrību, gan arī līdz ar to naudu. Piemēram, ir svarīgi pievērst uzmanību elektroiekārtu marķējumam, kas standarta gadījumā tiek lietota burtu skalā no A līdz G, kur A nozīmē energoefektīvāku iekārtu, bet G, ka ierīce patērē daudz enerģijas. Turklāt ražotāji pastāvīgi izmanto aizvien modernākus dažādu iekārtu modeļus, kas savā energoefektivitātē sasniedz pat vēl augstāku līmeni, līdz ar to bieži jaunākie modeļi tiek apzīmēti jau ar A+ un A++.
Taču arī ikdienas lietošanā ir svarīgi mainīt savu domāšanu un paradumus, uzsver B. Ģine. «Ne vienmēr ir nepieciešamība ledusskapī uzslēgt visaukstāko režīmu. Svarīgi ir atrast optimālo risinājumu, kas nodrošina produktu kvalitatīvu uzglabāšanu un vienlaikus nepatērē pārāk lielu elektrības apjomu. Turklāt būtiski arī pārbaudīt pašu ledusskapi - cik blīvi tam noslēdzas durvis. To var izdarīt ar parastu papīra lapu - iespiediet to ledusskapja durvīs, ja lapa, to velkot ārā, slīd ar grūtībām, tad ar durvīm viss kārtībā un ledusskapis nestrādās lielas noslodzes režīmā, ja durvju gumija lapu nenotur, tas nozīmē, ka durvis hermētiski nenoslēdzas un līdz ar to ledusskapim jāpatērē papildu enerģija, lai nodrošinātu vajadzīgo temperatūru,» stāsta eksperte.
Interesanti, ka bieži vien pircēji izdara nepareizu izvēli, iegādājoties putekļu sūcēju - parasti mēs putekļu sūcēju pērkam, ņemot vērā putekļu sūcēja jaudu, kas apzīmē, cik daudz elektroenerģijas tas patērē. Taču izrādās, ka pareizais izvēles priekšnosacījums ir skatīties, cik liela putekļu sūkšanas jauda ir šai uzkopšanas iekārtai.
«No patērētās elektroenerģijas daudzuma nav atkarīgs, ar cik lielu jaudu putekļsūcējs veiks sakopšanas darbus. Tieši sūkšanas jauda ir tas rādītājs, kuru pārdevējam būtu jāsalīdzina, jo bieži pat ir tā, ka putekļu sūcējam, kas patērē 2000 kwh, putekļu sūkšanas jauda būs mazāka nekā iekārtai, kas patērēs 1600 kwh,» stāsta speciāliste.
Noteikti ir vērts mainīt paradumus, arī saimniekojot virtuvē, jo tas būtiski ļaus ietaupīt naudu situācijās, par kurām nemaz neaizdomājamies. «Vai esat, piemēram, padomājuši, kā ikdienā karsējat ūdeni elektriskajās tējkannās? Noteikti reti kad ielejat kannā tik daudz ūdens, cik nepieciešams izlietot tējai vai kafijai. Tajā pašā laikā viss ūdens, kuru jūs neizmantosiet, tāpat ir jāuzkarsē, bet lielāka ūdens daudzuma uzsildīšanai, loģiski, tējkanna arī patērē lielāku enerģijas un attiecīgi arī naudas daudzumu,» stāsta B. Ģine un noteikti iesaka pamēģināt precīzi izrēķināt un piepildīt tējkannu tikai ar vajadzīgo ūdens daudzumu un pēc mēneša paskatīties, cik elektroenerģijas tiek ietaupīts.
Līdzīgi ir arī ar ūdens sildīšanas iekārtām jeb, kā mēs ikdienā tos saucam, - boileriem. «Ir jāņem vērā ne tikai tas, cik liels ir šīs iekārtas tilpums, bet arī tas, kā mēs to ikdienā lietojam un cik daudz karstā ūdens mums nepieciešams. Bieži ir tā, ka arī nepareizi lietots ūdens sildītājs rezultātā faktiski nevajadzīgi patērē elektroenerģiju, par kuru mēs samaksājam,» aicina ņemt vērā AS Latvenergo Energoefektivitātes centra speciāliste.
Pēc viņas stāstītā, mīts ir tas, ka ūdens sildītājs visekonomiskāk darbojas, ja tas noregulēts vienā konkrētā režīmā, kas netiek mainīts, lai ūdens boilerī vienmēr saglabātos vienādā temperatūrā. «Taču padomāsim, vai tiešām ir nepieciešams ūdeni uzturēt karstu laikā, kad mēs visu dienu esam darbā, vai brīvdienās, kad esam kaut kur izbraukuši? Jāsaprot, ka ūdens sildītājs turpina darboties un ik pa laikam ieslēdzas, lai saglabātu šo nemainīgo temperatūru ūdenim, kuru faktiski neviens neieto,» pauž B. Ģine.
Tādēļ arī ūdens sildīšanā ir ieteicams precīzi aprēķināt, cik bieži un arī kādā temperatūrā mums karstais ūdens nepieciešams, lai atrastu optimālo un attiecīgi energoefektīvāko risinājumu boilera izmantošanai ikdienā.
Spuldzes visām gaumēm
Jau ilgāku laiku sadzīvojam ar Eiropas Savienības lēmumu aizliegt tirdzniecībā senāk tik ierastās kvēlspuldzes. Ja sākotnēji daudziem tas izraisīja sašutumu, bet izveicīgākie savlaicīgi iepirka lielu daudzumu kvēlspuldžu rezervei, tad tagad aizvien vairāk cilvēku sākuši pirkt dažādas tā saucamās ekonomiskās spuldzes, kas ļauj būtiski ietaupīt elektrību, sevišķi tumšajā gadalaikā.
Taču arī šeit ir kāda nianse, kuru noteikti jāņem vērā, pirms izdarām izvēli veikalā. Ierasts, ka pārsvarā, veikalā pētot spuldzes, salīdzinām to cenas un jaudu vatos, par bāzi ņemot kādreiz tik ierastās kvēlspuldzes, respektīvi, galveno uzmanību pievēršot tam, cik daudz elektrības konkrētā spuldze patērē. Taču izrādās, tas ir diezgan aplams salīdzinājums, ja mēs gribam patiešām nopirkt tāda paša spožuma ekonomisko spuldzi, ar kuru nomainīsim veco kvēlspuldzi.
«Ja izvēles brīdī salīdzinām patērēto elektroenerģijas apjomu pēc kilovatstundu patēriņa, tad diezgan droši, ka ekonomiskā spuldze, kuras reālais enerģijas patēriņš būs 15 vati, kas būs ekvivalents 60 vai 100 vatu kvēlspuldzei, visticamāk, nenodrošinās tādu pašu gaismu kā kvēlspuldze. Te atkal ir jāskatās citi parametri, nevis patērētās elektroenerģijas daudzums - uz ekonomisko spuldžu kastītēm to spožumu apzīmē precīzā skalā, kas ir ļoti viegli uzskatāma, un šo spožumu apzīmē ar vārdu lumeni jeb saīsinājumā lm. Tas nozīmē, ka nav svarīgi, vai ekonomiskā spuldze patērē 15 vai 20 vatu salīdzinājumā ar 60 vatu spuldzi, bet svarīgi, vai šīs spuldzes lumeni dod tādu pašu gaismas plūsmu kā 60 vatu spuldze,» skaidro B. Ģine. Viņa arī piebilst, ka patlaban piedāvājumā ir visdažādāko toņu spuldzes - gan tādas, kas izstaro baltu gaismu, gan tādas, kas izstaro dzeltenīga toņa gaismu.