Trūkst termināļa
Latvijā darbojas vairāki loģistikas centri, kuri pieder ārvalstu loģistikas uzņēmumiem, piemēram, Itella logistics, DSV, Baltic Logistic Solutions, Schenker. Loģistikai nepieciešamo infrastruktūru šie uzņēmumi attīstījuši par savu naudu, taču trūkst intermodālu termināļu, kuros būtu apvienoti vairāki transporta veidi un valsts būtu investors, jo, kā stāsta N. Krūmiņš, privātie uzņēmēji par savu naudu nebūvēs nedz dzelzceļu, nedz sauszemes ceļus. Pašlaik, lai kravu pārliktu no viena transporta veida citā, jāpārbrauc no viena termināļa uz citu, kas ir gan laika, gan resursu patēriņš, Dienai stāsta aptaujāto uzņēmumu pārstāvji. «Mums pietrūkst viena multimodāla centra, kur tiktu savienots dzelzceļš ar ostu un sauszemi. Praktiski tas nozīmē, ka šādā terminālī ierodas krava, kas tikusi atgādāta Latvijā pa jūru, piemēram, no Ķīnas, kura tiek tālāk pārvietota, piemēram, uz sauszemes kravas transportu, kurš to nogādā galamērķī pie patērētāja. Pašlaik Latvijā šāda vienota centra nav. Protams, privātie uzņēmēji savu finanšu iespēju robežās kombinē vairākus transporta veidus, taču bez šāda multimodāla termināļa tas ir sarežģīti. Ja Latvijas valsts tādu būtu izveidojusi, kas apvienotu vismaz divus transporta veidus, un to iznomātu loģistikas kompānijām, tās varētu piesaistīt daudz vairāk tranzīta kravu no visas pasaules. Pagaidām šādas iespējas ir diezgan ierobežotas,» skaidro N. Krūmiņš.
Ja runājam par kaimiņvalstu pieredzi, tad Lietuva mūs pašlaik izkonkurē, jo tur šāds intermodāls terminālis ir izveidots Kauņā Palemonā, kur ir labi attīstīts dzelzceļš, kas savienots ar valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī ar ceļu uz lidostu. Turklāt relatīvi netālu no Kauņas ir Klaipēdas un Kaļiņingradas ostas. Termināli izbūvēja Lietuvas dzelzceļš, turklāt 80% finansējuma nāca no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Tālāk jau noliktavas šajā terminālī tiek izīrētas loģistikas kompānijām uz 99 gadiem. Ja runājam par Eiropas pieredzi, tad N. Krūmiņš kā labāko piemēru min Duisburgu, kas izveidojusi trīs transporta veidus apvienojošu termināli, savienojot ostu, dzelzceļu un autostrādes. Jāuzsver, ka Latvijas loģistikas centri gan strādā pēc līdzīga principa, apvienojot vairākus transporta veidus, taču tas ir daudz sarežģītāk nekā lietuviešu un igauņu loģistikas kompānijām tieši intermodāla termināļa trūkuma dēļ.
Atšķirīgs skatījums uz minēto problēmu gan ir Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktoram Aivaram Maldupam, kurš norāda, ka pašlaik ar privāto uzņēmēju nodrošinātajiem pakalpojumiem, ņemot vērā Latvijas kravu apjomos, ir pietiekami. «Lietuva savu intermodālo termināli izveidoja vietā, kur dzelzceļā krustojas Baltijas un Eiropas sliežu platums un kur dzelzceļa kravas no Lietuvas pa taisno var iet tālāk uz Eiropu. Kamēr nav uzbūvēts Rail Baltic, mums šādas vietas nav, līdz ar to es arī pašlaik neredzu nepieciešamību pēc šāda termināļa. Tādu jau pašlaik varētu būvēt vienīgi tad, ja izdotos piesaistīt būtisku kravu apjomu no Ķīnas. Pašlaik tāda nav, līdz ar to šāds jauns intermodālais terminālis darbotos ar absolūti nepilnīgu jaudu,» skaidro A. Maldups.
Kvalitāte un cenas
Kā stāsta Latvijā strādājošās loģistikas kompānijas Itella logistics, kas pieder Somijas Posti Group, Sīkpaku un Sauszemes transporta nodaļas vadītāja Ieva Shatalina, loģistikas centros klientiem tiek piedāvāti pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, sākot no preču pieņemšanas, šķirošanas, atlasīšanas, kravu pakošanas un etiķešu līmēšanas tās valsts valodā, uz kuru kravu paredzēts sūtīt, līdz distribūcijai un nogādāšanai līdz gala patērētājam. I. Shatalina uzsver, ka tieši piegāde līdz gala patērētājam jeb klienta namdurvīm ir jaunākā tendence loģistikas centru sniegtajos pakalpojumos. «Mēs ne tikai kravas pakojam, līmējam etiķetes un liekam, piemēram, instrukcijas tās valsts valodā, kuras tirgum prece paredzēta, bet arī izplānojam un nodrošinām optimālu transporta veidu un maršrutu, vadoties pēc klienta laika un naudas resursiem un sekojot jaunākajām e-komercijas tirgus prasībām. Piemēram, interneta veikals, kurš atrodas Krievijā, pārdod preci Latvijas patērētājam. Šo preču ātrās piegādes tiek nodrošinātas no Latvijas loģistikas centra, kurš iepako un nekavējoties nosūta preci pircējam,» stāsta I. Shatalina.
Taujāta, kāpēc Krievijas uzņēmumam kravu sūtīšanai izvēlēties Latvijas loģistikas kompāniju, I. Shatalina atsaucas uz klientu apkalpošanas augsto kvalitāti, kuras sastāvdaļa ir valodas zināšanas, ilglaicīga sadarbība un pieredze komunikācijā, kā arī pieejamās cenas. Viņa arī stāsta, ka daudzas lielās ārvalstu kompānijas rīko tenderus loģistikas pakalpojumiem, kuru mērķis ir noslēgt ilglaicīgus līgumus loģistikas pakalpojumu kompleksai sniegšanai, ieskaitot transportēšanu no ražotāja līdz loģistikas centram, preču apstrādi un piegādi līdz gala saņēmējam. Itella logistics jau apkalpo vairākus šādus klientus. Uzņēmuma rīkotajdirektore Latvijā un Lietuvā Rasma Saule stāsta, ka 80% no klientiem ir ārzemju kompānijas, kas pārsvarā nāk no Somijas, Lielbritānijas un arī Krievijas, bet vairumā gadījumu pārstāv tādas nozares kā elektronika, kosmētikas preces, mājsaimniecības preces, mēbeles un farmaceitiskie izstrādājumi. No dažādajiem kravu transportēšanas veidiem uzņēmumā pārsvarā tiek izmantots sauszemes auto transports. Ja runājam par ostām, tad, kā norāda R. Saule, Rīgas ostā ir pievilcīgākas cenas nekā Klaipēdas ostā, taču Klaipēdas priekšrocība ir†ziemā neaizsalstošā jūra. Gan R. Saule, gan I. Shatalina uzsver, ka loģistikas centru darbībā aizvien lielāku vietu nākotnē ieņems preču, kas pasūtītas internetā, piegāde. Savukārt, runājot par perspektīvākajiem tirgiem, uzņēmuma pārstāves min Indiju, Āfriku, Vidusāzijas valstis un joprojām arī Ķīnu.
Arī uzņēmumiem savi centri
Jāteic, ka ir uzņēmumi, kuri izvēlas nevis izmantot lielo loģistikas centru pakalpojumus, bet veido paši savus loģistikas centrus. Tā, piemēram, savs loģistikas centrs ir holdinga kompānijai Amber Beverage Group, kas apvieno Latvijas balzamu un vairākus alkoholisko dzērienu izplatītājus. Loģistikas centra Amber logistics vadītājs Rems Razums, taujāts, kāpēc izvēlējies veidot savu centru, nevis izmantot jau esošo pakalpojumus, atsaucas uz uzņēmuma darbības īpatnībām: «Mūsu darbība ir diezgan specifiska - mēs strādājam ar akcizēto preci un specifiskiem eksporta tirgus pieprasījumiem. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka ārpakalpojums mūsu gadījumā būtu lētāks vai kvalitāti uzlabojošs risinājums. Mēs ar saviem 25 000 kvadrātmetru noliktavu platības jau esam viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Latvijā. Savā loģistikas centrā pārvaldām gan muitas un tā dēvētās akcīzes noliktavas, kurās var glabāt preci, par kuru vēl nav samaksāts akcīzes nodoklis, gan vairumtirdzniecības noliktavas. Tajās veicam ne tikai preču glabāšanu, bet arī noformēšanu - gan ar akcīzes markām, gan ar mārketinga materiāliem un nodrošinām speciālos svētku iepakojumus. Mums ir arī sava transporta un muitas operāciju daļa. Apkalpojam arī ārzemju klientus un preces, kas tiek sūtītas tranzītā. Tāpat daudz veicam dzērienu pudeļu aplīmēšanu, kas, izmantojot Rīgas ostu, tiek sūtītas realizācijai Krievijas tirgū.»