Malā, kungi brauc!
Pievienot komentāru
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Ceļu satiksmes noteikumi: ko drīkst un ko nedrīks
Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums
apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto
braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām -
vairāk par 20 km/h.
Iedegtai mirgojošai zilai
bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša
nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu
(piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot
transportlīdzekli (kolonnu).
Transportlīdzekļu vadītāji, kuru
transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta
speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu
prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā
arī šo noteikumu 111. punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem
transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu
ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem.
Bez nosaukuma
Riga Taxi šoferis Zigurds
Lideks:
«No Rīgas centra līdz pilsētas robežai būs
kādas 10-15 minūtes, jo tur pa vidu ir tilti, kas tiek remontēti.
Līdz Iecavai kādas 45 minūtes. Tad līdz Bauskai 15 minūtes, cauri
Bauskai 5-7 minūtes. Un vēl līdz Grenctālei kādas 10-12 minūtes.
Nu, kādu pusotru stundu tur vajag. Bet tas ir ar nosacījumu, ka
nekur nav kavēšanās, Bauskā remontu dēļ nav jāstāv korķos.
Ja
brauktu, pārsniedzot atļauto ātrumu par 20 kilometriem stundā,
varbūt kādas 10-12 minūtes var ieekonomēt. Lai aizbrauktu 45
minūtēs, ir «jālido» vismaz uz 150 un vietām arī 170. Tur gan ceļš
ir labs, trīs joslas, tā ka apdzīt nav problēmu, bet vienalga - tas
ir uz augsta riska robežas. Par drošību tur vispār nevar būt ne
runas. Tur ir, vietām signalizējot, jāpadzen lēnāk braucošie malā,
arī cauri apdzīvotām vietām jābrauc krietni ātrāk, nekā atļauts.
Es noteikti pa stundu nevarētu aizbraukt, man vajadzētu vismaz
pusotru, par 45 minūtēm pat nevar būt runas, jo tas ir līdz
pirmajam radaram. Un tad jau vairs nekādas 45 minūtes nesanāk, tad
ir policija ar protokolu.»
Baltic Taxi
šoferis Andris Cinītis:
«Tur vidējam ātrumam jābūt
kādiem 130 kilometriem stundā, vietām, kur var, jāuzspiež arī
vairāk. Teorētiski iespējams, bet tikai ar bākugunīm, lai visas
mašīnas pamūk no ceļa malā.»
Jautājumi, uz kuriem nevēlējās atbildēt Saeimas pr
- 23. augustā aptuveni pulksten 19.35 jūs dienesta automašīnā
Mercedes Benz, ko pavadīja automašīna Audi Q7,
izbraucāt no Rīgas centra, lai nokļūtu uz svinīgo pasākumu Saloču
robežkontroles punktā, kura sākums bija paredzēts 20.15. Tātad jūsu
automašīnai šos 85 kilometrus (no kuriem daļa atradās apdzīvotu
vietu teritorijā) vajadzēja nobraukt ar vidējo ātrumu 128
km/h.
- Vai jūs devāt rīkojumu autovadītājiem braukt iespējami
ātri un rupji pārkāpt satiksmes noteikumus, tā apdraudot satiksmes
dalībnieku un gājēju dzīvību un drošību, lai noteiktajā laikā
nokļūtu galapunktā?
- Ja to nedevāt jūs, tad kura amatpersona
šādu rīkojumu deva jūsu vietā?
- Vai jūsu aritmētikas zināšanas
un elementāra dzīves pieredze jūs nebrīdināja, ka šādā laikā nokļūt
galapunktā ir iespējams, tikai ārkārtīgi rupji pārkāpjot ceļu
satiksmes noteikumus?
- Cik bieži pēc jūsu rīkojuma līdzīgās
situācijās iepriekš ir rupji pārkāpti satiksmes noteikumi,
apdraudot cilvēku veselību un dzīvību?
Bez nosaukuma
2013. gada sākumā portāls Pietiek.com informē, ka,
atsaucoties uz valsts drošības apsvērumiem, Saeimas priekšsēdētājai
S. Āboltiņai ar Drošības policijas palīdzību izdevies
atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām, kas līdz
tam tika novietotas pie viņas dzīvesbiedram Jānim Āboltiņam
piederošās ēkas Rīgā, Ieroču ielā 8. Rīgas domes Satiksmes
departaments paskaidro, ka «ceļa zīmes Nr. 326 «Apstāties
aizliegts» ar papildzīmi Nr. 808 «Darbības zona» (bulta uz leju)
Ieroču ielā pie nama Nr. 8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas
pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu
likumu».
2013. gada pavasarī Pietiek.com atstāsta kāda
lasītāja rakstīto: «S. Āboltiņa uz iepirkšanos
tirdzniecības centrā Sky&More Duntes ielā ieradusies
ne tikai ar vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērto dienesta
automašīnu (valsts numurs AA6622), bet arī ar džipa
apsardzi pilnā ekipējumā - tātad divi apsargi un šoferis, kā arī
dienesta mersedesa šoferis, tātad četri cilvēki -, lai kundze
varētu iepirkties.» Drošības policija atsaucas uz nepieciešamību
garantēt augstās amatpersonas drošību no novietotām automašīnām,
saniknotiem pārdevējiem u.tml., kaut gan «apdraudējuma analīzes
rezultāti» esot valsts noslēpums.
2014. gada janvārī mediji
ziņo, ka Drošības policijas apsargiem, kas pavada Ministru
prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju, iegādātas luksusa klases
Audi Q7 automašīnas un iepirkumu veikusī Drošības policija
noslepenojusi ne tikai pašu iepirkumu un tā detaļas, bet pat
iegādāto automašīnu cenas. Kaut gan Ministru prezidente Laimdota
Straujuma (Vienotība) paziņo, ka šos datus vajadzētu
atklāt, uzvar Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika
uzskats - šādi dati sabiedrībai neesot jāzina. Tikmēr
neoficiālā informācija liecina, ka automašīnas nopirktas par cenu,
kas ievērojami pārsniegusi katalogā minēto.
2014. gada pavasarī
portālā Delfi tiek publicēts šāds aculiecinieka
stāstījums: «Vai mūsu Ministru prezidentes vai Saeimas
priekšsēdētājas apsargi drīkst izmantot attēlos redzamo automašīnu
ar valsts numura zīmi JL 6260, kā arī valsts degvielu, lai
sestdienas dienā, 26. aprīlī, ap plkst. 15.30, tērpušies
civildrēbēs, vizinātos uz Spici pēc iepirkumiem?»
Izrādās, ka luksusa klases Audi Q7 pieder Drošības
policijai, kura, atsaucoties uz valsts noslēpumu, paziņo, ka
neatklāšot ne šīs struktūras amatpersonas, kas izmantoja auto
šopingam, ne arī to «valsts aizsargājamo amatpersonu», ko šī
automašīna it kā esot pavadījusi.
2014. gada maija beigās
Pietiek.com pie veļas mazgātavas Irve, Rīgā,
Satekles ielā, fiksēja Drošības policijai piederošu automašīnu
Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO 5632, kuras
pasažieris - Drošības policijas priekšnieks
J. Reiniks - devās nodot savu netīro veļu un,
pamanot, ka tiek fotografēts, aizbēga, pametot veļas kaudzi un
automašīnu stāvvietā. Pēc ilgākiem izvairīgiem skaidrojumiem J.
Reiniks paziņoja - brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varēja būt
slepenas operācijas sastāvdaļa, tāpēc esot valsts noslēpums.
Seko mums
Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!
Ziņas e-pastā
Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!
0 komentāri