Katrs, kas vien vēlas, var ieraudzīt un sadzirdēt ciešanas, tāds ir Vācijas kancleres Angelas Merkeles vēstījums pēc Dahavas nāves nometnes apmeklējuma. Tā bijis arī toreiz pirms septiņdesmit gadiem, secina kristīgo demokrātu līdere tikai mēnesi pirms svarīgajām šīs valsts parlamenta vēlēšanām. Koncentrācijas nometnes memoriālu Merkele apmeklēja pēc tās bijušā ieslodzītā uzaicinājuma, taču tas neatturēja opozīciju mesties kanclerei virsū, apsūdzot viņu traģiskās vēstures izmantošanā priekšvēlēšanu cīņā. Interesanta detaļa, ka Merkele ar runu uzstājās savas partijas priekšvēlēšanu alus teltī netālu no Dahavas nometnes. Svarīgi, ka, atrodoties šādā dzīvespriecīgā atmosfērā, kanclere runāja par to, ka nekad nedrīkstot atkārtoties situācija, ka «mūsu vidū esošajiem cilvēkiem ir liegta aizsardzība tikai tāpēc, ka viņi ieradušies no kādas atsevišķas valsts, piekopj noteiktu reliģiju, tiem ir citi politiskie uzskati vai netradicionāla seksuālā orientācija». Ar ko tas beidzās, ir zināms, Dahavā tika iznīcināti tūkstošiem sociālistu, ebreju, čigānu un netradicionālas seksuālās orientācijas pārstāvju.
Šī nav pirmā reize, kad vācu kanclere aizskar šo tēmu, tādā veidā liekot saprast, ka runa nav vienīgi par pagātni. Iespējams, Eiropu gaida visai nopietns pārbaudījums - un tā ir kontinenta tolerances un civilizētības pārbaude. Arī no tā, cik sekmīgi Eiropas Savienība spēs tikt pāri šim nopietnajam izaicinājumam, var būt atkarīga Savienības nākotne. Merkeles runa ir vērā ņemama norāde, ka Vācijā, taču tas attiecināms uz visu ES teritoriju, nav pieļaujama jebkāda diskriminācija. Tā ir teritorija, kur cilvēktiesības saprot kā cilvēktiesības un tas netiek apšaubīts ar dažādiem demagoģiskiem paņēmieniem. «Vienkāršajam» vēlētājam Latvijā šādus notikumus vajadzētu pamanīt un censties atminēties, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apmeklējis gulaga nometnes, tur atzīstot padomju laika noziegumus, un izdarīt atbilstošus secinājumus. Tā vietā, kā zināms, Krievijas valsts galva atzinis PSRS sabrukumu par milzu traģēdiju. Taču problēma nav viens pats Putins. Sliktākais, ka krievu nācijā nav radusies vēlme atvainoties par citām nācijām nodarīto postu. Tas aizstāts ar divkosīgu maskēšanos ar norādi (tiesa, arī patiesu), ka arī krievi bijuši upuri.
Vācu kancleres teiktais būtu jāvērtē kā pāri ES robežām raidīta ziņa, ka 28 valstu lielajai savienībai nav pieņemama jebkāda diskriminējoša, pat fašistiska izturēšanās. To nāktos adekvāti izprast Krievijā, kas aizvien vairāk slīd nacionāli neiecietīgas, homofobiskas valsts virzienā. Par bīstamām lietām jārunā, krietni vien pirms tās ieguvušas īsti noziedzīgas pazīmes, jo arī holokausts Vācijā nesākās uzreiz 1933. gadā.