Likums, ko tieši 10. Saeimas priekšvēlēšanu laikā tautai uzdāvināja valstsvīri, mikrouzņēmumiem ļauj piemērot nodokli ar 9% likmi. Šī dāvana ir ļoti pieprasīta, jo mikrouzņēmuma statusā Latvijā strādā jau teju 34 000 uzņēmumu, un to skaits varētu augt.
Līdz ar lielo popularitāti radušās arī problēmas. Viena no galvenajām - daudz darba devēju, kas iepriekš savus darbiniekus bija nodarbinājuši uz darba līguma pamata, lai ekonomētu uz nodokļa rēķina, darbiniekiem liek veidot mikrouzņēmumus. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs Dienai norāda, ka cīņa tieši pret šādu situāciju ir viena no VDI prioritātēm: «Ja mikrouzņēmums atkarīgs tikai no viena sadarbības partnera, tad tās jau ir darba tiesiskās attiecības un šādā gadījumā jāslēdz darba līgums. Tomēr uzņēmumu, kas šo aspektu ignorē, ir daudz.»
9% piespiedu kārtā
Diezgan bieži sastopama situācija, kad darba devējs liek darbiniekam dibināt mikrouzņēmumu, stāstot, ka būs jāmaksā mazāk nodokļu, tāpēc varēs saņemt lielāku algu, izklāsta A. Vincevs. Darbinieki parasti visbiežāk tam piekrīt, taču neapmierinātība rodas brīdī, kad ir nepieciešamība pēc sociālajām garantijām, kādas Darba likums paredz darba ņēmējiem, ar kuriem noslēgts darba līgums. «Darba devējs ar mikrouzņēmumu vienā mirklī var pārtraukt sadarbību, un viņam pat nav pienākuma paskaidrot iemeslus,» atgādina A. Vincevs.
Ja VDI atklāj pārkāpumu - nepamatotu mikrouzņēmuma izveidi nolūkā izvairīties slēgt darba līgumu ar strādājošajiem, tad piemēro administratīvo sodu. Pirmajā reizē tas ir no 750 līdz 5000 latiem, otrajā reizē - no pieciem līdz desmit tūkstošiem latu. «Pērn piemērojām sodus vairāk nekā miljons latu apmērā, bijuši gadījumi, kad piemērots desmit tūkstošu latu liels sods,» atklāj A. Vincevs.
Agrāk diskutablas nodarbinātības līderi bijuši tieši būvniecības uzņēmumi, «tagad tikpat aktīvi prasību veidot mikrouzņēmumus izsaka arī mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi, tāpat problēmas ir arī ar plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, mēs visi nesen dzirdējām par TV3. Uzmanības lokā nonācis arī Lattelecom, jo tur atkārtoti tika konstatēts, ka uzņēmumā strādā cilvēki, pamatojoties uz uzņēmuma līgumu, nevis darba līgumu. Piemēroto sodu uzņēmums gan patlaban apstrīd tiesas ceļā», stāsta A. Vincevs.
Par to, kā VDI konstatē, vai uzņēmums veic nekorektas manipulācijas, A. Vincevs runā izvairīgi, tas esot noslēpums.
Iecerētās izmaiņas izgāžas
Nupat rosinātas izmaiņas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Tomēr Saeima izmaiņas atstāja bez izskatīšanas. Izskanējuši diametrāli pretēji viedokļi - daži deputāti aicinājuši paaugstināt mikrouzņēmuma apgrozījuma slieksni, kas tagad ir 70 000 latu gadā, otri tieši pretēji - samazināt pieļaujamo apgrozījuma līmeni un paaugstināt ienākuma nodokļa procentu likmi.
Ko darīt ar iecerētajiem un neīstenotajiem grozījumiem, tālāk jādomā atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Jānim Reiram. Iepriekš viņš pauda pārliecību, ka mikrouzņēmumu nodokļu forma radīta kā krīzes risinājums. J. Reirs uzsvēra, ka visi darbinieki, kas nodarbināti mikrouzņēmumos, pakļauj sevi ļoti lielam sociālajam riskam nākotnē, jo sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa par viņiem ir krietni mazāka salīdzinājumā ar darba ņēmējiem.
Līdzīgu uzskatu pauž deputāte Elīna Siliņa, gan uzsverot, ka satraucošas ir ne tikai sociālās sekas, bet arī mikrouzņēmumu darbinieku dzīvošana uz citu nodokļu maksātāju rēķina. «Pieņemot likumu, valsts cerēja, ka mikrouzņēmumu darbinieki brīvprātīgi piedalīsies sociālās apdrošināšanas sistēmā, taču ir noticis pretējais - no 50 tūkstošiem mikrouzņēmumos iesaistītajiem cilvēkiem tikai 30 tūkstoši reģistrējušies kā brīvprātīgie sociālo apdrošināšanas iemaksu veicēji,» norāda E. Siliņa.
Pret parazitēšanu
E. Siliņa aicina pašreizējo 9% vietā mikrouzņēmumiem paaugstināt nodokļa likmi līdz 15%. «Lai mikrouzņēmumu darbinieki neparazitētu uz pārējo rēķina, Finanšu ministrija sākotnēji ieteica par pamatu ņemt 20% likmi. Arī likumprojekta galvenais virzītājs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijās tad vēl teica, ka mikrouzņēmuma nodoklim vajadzētu būt 15-18%,» atceras E. Siliņa. Pašiem uzņēmējiem kā patīkams pārsteigums nācis, ka prasīto 15% vietā likumā iestrādāti 9%.
Pats J. Endziņš tagad ļoti strikti iestājas pret nodokļu likmes palielināšanu, arī 15% viņam liekas daudz. «Viena no biznesa nepieciešamībām ir prognozējamība. Tas, ka valstij ienāk prātā pacelt šāda veida nodokļu likmes, ir nenopietni un rada diezgan lielu nestabilitāti. Uzņēmējs plāno ilgtermiņā, un katrs procents ir no svara. Esmu dzirdējis, ka jau tagad šādu diskusiju laikā vairāki cilvēki nolēmuši mikrouzņēmumu neveidot, jo bažījas, ka paaugstināto nodokli samaksāt vairs nebūs pa spēkam,» norāda J. Endziņš.
Eksperti skeptiski
Dienas aptaujātie nodokļu eksperti ir vienisprātis, ka mikrouzņēmumam maksājamā nodokļa likmi paaugstināt nevajadzētu. Finanšu eksperte Anita Kursīte uzskata, ka augstāka nodokļu likme būtu pretrunā ar nodokļa ieviešanas mērķi: «Šim nodoklim vairs nebūtu jēgas. Turklāt likumos jau ir iestrādāti ļoti strikti mehānismi, lai mikrouzņēmumu režīms netiktu izmantots negodprātīgi. Ja valsts neprot kontrolēt, tā nav likuma problēma.»
Nodokļu eksperte Diāna Kļuškina pauž vēl stingrāku nostāju, norādot, ka pašreizējo mikrouzņēmuma nodokli vajadzētu vēl vairāk samazināt: «Lietuvā maziem uzņēmumiem jāmaksā tikai 5% liels nodoklis. Ja likme būtu lielāka, daudzi mikrouzņēmumi beigtu pastāvēt. Protams, jāpastiprina cīņa pret negodīgu mikrouzņēmumu veidošanu.»
Nodokļu konsultante Gunita Malnača uzskata, ka pašreizējā nodokļa likme 9% apmērā ir samērīga, jo nodoklis tiek maksāts nevis no peļņas kā visiem pārējiem uzņēmējiem, bet no apgrozījuma konkrēta ceturkšņa ietvaros: «Šī iemesla dēļ mikronodokļa maksātāja statusa iegūšana nav izdevīga uzņēmumiem, kas darbojas tādās tautsaimniecības nozarēs, kurās ir samērā lielas izmaksas.»
G. Malnača domā, ka drīzāk vajadzētu runāt par pieļaujamā gada apgrozījuma sliekšņa celšanu, piemēram, līdz 100 000 latu. Tāpat viņa uzskata, ka būtu pareizāk, ja šāda nodokļa maksātājiem palielinātu sociālās garantijas.