Skats uz citu darbiem
Ministra amata kandidāts J. Reirs Dienai skaidro, ka labklājības nozare viņam nav jauna, jo gan kā finanšu ministram, gan Budžeta komisijas vadītājam viņam bijusi ļoti liela saskare ar šiem jautājumiem. Šogad ciešā sadarbībā ar Labklājības ministriju strādāts pie pensiju, tehnisko palīglīdzekļu un citiem jautājumiem. Turklāt Finanšu ministrija saskaņo jebkuru dokumentu valdībā; tas dod iespēju iedziļināties.
Pēc J. Reira nosauktajām prioritātēm skaidrs ir arī tas, ka viņš vēlas cieši strādāt kopā ar Veselības un Izglītības un zinātnes ministriju. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņš min veselības apdrošināšanas ieviešanu, balstoties uz sociālajām iemaksām. Te svarīgi būtu pārņemt to valstu pieredzi, kurās arī lielā mērā daļa veselības aprūpes tiek finansēta no sociālā budžeta. Turklāt uzsvars būtu uz pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Jāsamazina līdzmaksājumi, jāpiešķir lielāks finansējums ambulatorajai izmeklēšanai, un jāpārskata kompensējamo zāļu apmaksas apjoms. Tiks aktualizēts arī jautājums par pensiju indeksāciju un pensiju stāžu.
Starp prioritātēm ir arī demogrāfijas politika. Ir jānostabilizē pabalstu sistēma, un akcents jāliek uz trešā bērna politiku. Sistēmai būtu jābūt tādai, lai ģimenes būtu ieinteresētas lielākā atvašu skaitā.
J. Reirs min arī darbnespējas lapas ar nepieciešamību sistēmu uzlabot. Attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas reformām arī Labklājības ministrijai jādomā par sociālo spilvenu pedagogiem, kuri var zaudēt darbu, un izdienas pensijām. Topošajam ministram ir pārliecība, ka daudz arī izdosies paveikt, jo šajā un nākamajā gadā sociālais budžets ir ar pozitīvu bilanci.
Slava pa priekšu
Līdz šim J. Reirs kā ministrs izpelnījies slavu kā tāds, kurš nemāk veidot dialogu ar nozari. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija kategoriski pret viņa virzīšanu par premjera amata kandidātu, jo uzskatīja, ka tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par pašreizējās valdības demisiju nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016. gada budžeta kontekstā. Arī uzņēmumu aptaujā J. Reirs saņēma viszemāko novērtējumu - 3,4 balles 10 ballu sistēmā. Turklāt visbiežāk jeb 28,8% gadījumu uzņēmēji par šī ministra darbu devuši tieši vienu balli.
Tas atstājis sekas, un tagad labklājības nozares pārstāvji ir nedaudz skeptiski - ir bažas par dialoga veidošanu. Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš Dienai min gan plusus, gan mīnusus. Pluss - pieredze finanšu sfērā un budžeta jautājumos. Viņš zina, ko ir iespējams atļauties un ko ne, kaut gan tas arī var bremzēt vairāku jautājumu attīstību. Pie mīnusiem A. Siliņš min nepilnīgo J. Reira izpratni par labklājības jautājumiem un tām problēmām, kas nodarbina pensionārus. A. Siliņu gan mierina tas, ka Vienotība, kuras pārziņā arī būs šī sfēra, ir paziņojusi, ka pensionāri būs tās prioritāte.
Pieredzi politikā uzteic arī Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Tomēr ir risks, ka J. Reirs varētu nerēķināties ar citu partneru domām - tā ir noticis jau iepriekš. Turklāt budžetā tikuši iestrādāti arī populistiski priekšlikumi, kas absolūti nepalīdzot nabadzīgākajām cilvēku grupām, piemēram, diferencētais neapliekamais minimums, kas neskar tieši tās grupas, kurām tas būtu nepieciešams. P. Leiškalns no J. Reira sagaida, ka sistēma tomēr tiktu uzlabota tieši attiecībā uz tām grupām, kuras nav vainojamas savā nabadzībā, piemēram, bez vecāku gādības palikušie bērni. Jautājums ir arī par invalīdu apgādībā esošajām personām, jāturpina arī pensijas sistēmas sakārtošana. Darāmo darbu kopumā ir ļoti daudz, un arī P. Leiškalns uzskata, ka tagadējā naudas sargātāja loma ir pluss, jo finansējums netiktu pieprasīts tikai populistiskiem mērķiem, bet konkrētām lietām, kam tas nepieciešams visvairāk. Viņam ir lielas cerības, ka darbs varētu būt produktīvs. J. Reiram ir jāmeklē jauns skatījums, un viņš nozarē var ieviest citas vēsmas. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai stāsta, ka iepriekš sadarbība ar J. Reiru bijusi pragmatiska un neveiksmes vairāk saistītas ar visas valdības, ne tikai ministra darbu.