Daudzus izsēdina
Pērn pirmo reizi piecu gadu laikā samazinājies naktspa-tversmju apmeklētāju skaits, stāsta RD Sociālās pārvaldes galvenais speciālists Aldis Strapcāns. To gan var skaidrot ar samērā silto ziemu. Pēc mobilās brigādes datiem, ap 100 cilvēku bez pastāvīgas dzīvesvietas uzturas mazdārziņos, šķūnīšos, kāpņu telpās. Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska stāsta, ka dienas centrā trīs mēnešu laikā dezinfekcija veikta 157 cilvēkiem, tomēr problēma ir ar tiem, kuri atsakās mazgāties un atbrīvoties no kukaiņu «kolonijām». Dušu gada laikā izmantojuši 4009 cilvēki, to skaitā ne tikai bezpajumtnieki. Cilvēku skaits, kuri šādus pakalpojumus izmanto, pakāpeniski pieaug.
Rīdzinieki bieži sūdzas par bezpajumtniekiem, kuri brauc sabiedriskajā transportā smakojošā apģērbā. Transportlīdzekļos izvietoti aicinājumi šādos gadījumos vērsties pie vadītāja vai izsaukt policiju. SIA Rīgas satiksme (RS) ekspluatācijas direktors Jānis Dziedātājs stāsta, ka ar šādām sūdzībām gada laikā pie transportlīdzekļu vadītājiem pasažieri vērsušies 1044 reizes. Šādos gadījumos vadītājs sazinās ar dispečeru un izsauc apsardzes firmas darbiniekus, kas, protams, nozīmē, ka reiss aizkavējas. Visbiežāk šādi gadījumi ir tramvajos, un rekordists ir 7. maršruts - ja novembrī un decembrī no tramvajiem bezpajumtnieki izsēdināti 107 reizes, tad 48 gadījumos tieši no 7. tramvaja. Netīrais apģērbs ir arī iemesls tam, ka saloni regulāri ķīmiski jāapstrādā, kas tiekot darīts. RD Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors gan atgādina, ka ne visi cilvēki, kas vizinās smakojošā apģērbā, ir bezpajumtnieki vai ubagotāji.
Savukārt no Rīgas viesiem reti gadās dzirdēt sūdzības, ka bezpajumtnieki viņiem traucētu, atzīst Rīgas tūrisma informācijas centra vadītāja Zane Kursīte. Vienīgi tad, kad tūristiem iesaka doties uz sabiedriskajām tualetēm aiz Rīgas Tehniskās universitātes ēkas, dažbrīd, atverot kabīņu durvis, var ieraudzīt guļošus cilvēkus.
Risinājumi slimnīcām
Neatrisinātu problēmu netrūkst slimnīcās. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Dzintra Kļaviņa norāda, ka Neatliekamās medicīnas centrā (NMC) pērn nonākuši 1609 bezpajumtnieki, kas nomazgāti, atutoti, pārģērbti citās drēbēs un vajadzības gadījumā paēdināti. NMC vadītājs Roberts Spručs stāsta, ka šai slimnieku kategorijai lielākoties ir trīs veidu diagnozes: apziņas traucējumi, plaušu karsonis vai dažādi nobrāzumi.
«Novietot šos pacientus blakus pārējiem nav laba prakse,» norāda R. Spručs, par iemeslu minot to, ka pat pēc nomazgāšanas bezpajumtnieki no ķermeņa smakas uzreiz vaļā netiek. Lielākoties šiem cilvēkiem slimnīca drīz vien ir jāpamet, jo tik slimi, lai viņus stacionētu, ir tikai aptuveni 10%. «Tā ir problēma - teikt, ka cilvēks ir vesels, nevar, bet teikt, ka viņš ir ārstējams universitātes slimnīcā blakus citiem pacientiem, arī nevar. Iespējams, šādiem pacientiem nepieciešamas specifiskas aprūpes nodaļas. Ja to grib darīt slimnīcas līmenī, vajadzīgas īpaši pielāgotas telpas ar speciālu ventilāciju un mazgājamām sienām, kādas mēs nodrošināt nevaram,» uzsver R. Spručs.
Līdzīgas problēmas un daļēji tas pats slimnieku kontingents ir arī Rīgas austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Daļēji situāciju risina sociālās gultasvietas Rīgas 1. slimnīcā, taču, kā atgādina RD Veselības pārvaldes priekšniece Inga Solovjova, nav pareizi, ka šīs gultasvietas izmanto hronisku slimību ārstēšanai. RD deputāte, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle (SC) uzskata, ka būtu lietderīgi uzsākt diskusiju ar Veselības ministriju (VM), lai izveidotu atsevišķu nodaļu ar 200 aprūpes gultām, ko varētu izvietot pašreizējās Linezera slimnīcas telpās - līdz gada beigām tās būšot atbrīvotas. Tādējādi būtiski tiktu atslogotas lielās slimnīcas. Tomēr, kā atzīst RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC), bez valsts finansējuma «skaistās runas paliks tikai pie galda». Viens no mehānismiem sarunu sākšanai ar valsti varētu būt RD un VM kopīgā Veselības aprūpes koordinācijas padome, kas gan kādu laiku nav sanākusi.