Šie izteikumi tika uztverti kā aicinājums iedzīvotājiem nevērsties policijā zādzību gadījumā, jo vainīgo tāpat neatradīs un iesniegums tikai lieki apgrūtinātu policijas darbu. Turklāt kā piemēri tika minēti gan velosipēdu zādzības, gan apzagšana sabiedriskajā transportā.
Drīz pēc raidījuma izskanēšanas Latvijas Radio mājaslapā parādījās tā atstāsts krievu valodā ar virsrakstu Ģenerālprokurors aicina iedzīvotājus netraucēt policiju nieku dēļ. Tās atreferējumi parādījās arī citos medijos. Prokuratūra šos atstāstus sauc par «plašsaziņas līdzekļos pieejamās intervijas izvilkumiem, brīvi to interpretējot, neatspoguļojot interviju pilnā apmērā, bet gan «atdalot» no tās atsevišķas frāzes». Arī pats ģenerālprokurors apgalvo, ka viņa izteikumi izrauti no konteksta un attiecīgais intervijas fragments jāklausās pilnībā, ko Diena arī izdarīja (atšifrējumu lasiet blakus).
Taču problēma ar sīko noziegumu atklāšanu pastāv, to atzīst gan Saeimas, gan Valsts policijas pārstāvji.
Minimālās robežas
Lūgta precizēt, ko tieši ar intervijā teikto ģenerālprokurors domājis, Ģenerālprokuratūras pārstāve Kristīne Sutugina atsūtīja atbildi, kuru Diena arī publicē pilnībā, lai izvairītos no pārmetumiem par frāžu izraušanu no konteksta. «Ēriks Kalnmeiera kungs norāda, ka «būtiski ir panākt samērīgu policijas resursa patēriņu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Lietuvā un Igaunijā jau eksistē minimālās kaitējuma robežas, pie kurām tiek uzsākti kriminālprocesi. Latvijā šādi mēģinājumi ieviest šīs minimālās robežas ir bijuši, bet neveiksmīgi. Teorētiski Kriminālprocesa likuma 6. pants nosaka uzsākt kriminālprocesu pie noziedzīgi nodarītā kaitējuma no pirmā centa. Policijas resursi nav bezgalīgi, līdz ar to ir jāsamēro to patēriņš neatklāta kriminālpārkāpuma un sevišķi smaga nozieguma izmeklēšanas gadījumā. Svarīgi ir nodrošināt visu noziedzīgo nodarījumu reģistrāciju, lai būtu kaut cik objektīvs priekšstats par noziedzības līmeni, tamdēļ ir svarīgi, lai iedzīvotāji ziņotu par noziegumiem un policija tos reģistrētu un uzsāktu kriminālprocesus visos gadījumos, kad likums to ir paredzējis. Bet ir jāoptimizē apjoms un jāvienkāršo tas darbs, kas ir jāiegulda, piemēram, neatklātas zādzības nelielā apmērā gadījumā atšķirībā no finanšu līdzekļu nolaupīšanas lielā apmērā. Tieši šī darba optimizēšanai un vienkāršošanai Valsts policija un Ģenerālprokuratūra ir izstrādājusi vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai».»
Vēlāk, lūdzot precizēt izteikumus par policijas resursiem, Ē. Kalnmeiers Dienai faktiski apstiprināja to, ko jau bija pateicis troksni sacēlušajā intervijā: «Varu atzīmēt tikai to, ko vairākkārt jau esmu teicis - policijas resurss ir tāds, kāds tas ir, katrā sabiedriskā transporta līdzeklī policists nebrauks un kabatas zagļus netvarstīs. Līdz ar to kabatas zādzības ir un paliks tie noziedzīgie nodarījumi, kurus atklās un vainīgos sodīs, tikai noķerot tos ar svešu naudas maku rokā. Tas nozīmē, ka, konstatējot šāda veida zādzības kādās konkrētās maršrutu līnijās, ir jāveic operatīvie pasākumi vainīgo personu atklāšanai. Gadījumos, kad cietusī persona ierodas policijā un informē, ka viņai ir nozagts naudas maks, izredzes atklāt šādu noziegumu ir tuvas nullei, patīk tas kādam vai ne. Un tas nav atkarīgs no policijas spējas vai nespējas atklāt noziegumu. Arī daudzi sevišķi smagi un smagi noziegumi paliek neatklāti, lai arī policija darbā ar tiem ir ieguldījusi ievērojamus resursus. Runa ir par saprātīgu šo resursu izlietojumu diferencēti pēc noziedzīga nodarījuma smaguma, t. i., neatklātas slepkavības gadījumā tiks iesaistīti ievērojami lielāki policijas cilvēku un laika resursi nekā neatklātas kabatas zādzības gadījumā, pretējā gadījumā šie resursi tiks iztērēti nelietderīgi un rezultāta nebūs nevienā gadījumā.»
Vairāk izmeklētāju nebūs
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) atzīst, ka jautājums par kādu slieksni, no kura ierosina krimināllietu, ir ļoti sarežģīts, jo ir cilvēki, kuriem arī viena eiro zaudējums ir būtisks. Iekšlietu ministrijai līdz nākamā gada 30. jūnijam ir jāsniedz priekšlikumi Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas šo problēmu palīdzētu risināt, jo iesāktu kriminālprocesu ir ļoti daudz.
Pēc A. Latkovska teiktā ir vairāki varianti - vai nu palielināt izmeklētāju skaitu, kas diez vai ir reāli, ņemot vērā jau pastāvošo kadru trūkumu, vai arī atrast risinājumus, kā resursus tērēt lietderīgi. A. Latkovskis šaubījās, vai valstīs, kurās ir noteikts slieksnis kriminālprocesa uzsākšanai, tas ir tieši naudas izteiksmē, taču tiek ņemti vērā apstākļi, kādos, piemēram, maks nozagts, kad tas konstatēts u. tml. «Ir vairākas valstis, kur jūsu iesniegumu par to, ka no rīta maks vēl bija, bet pusdienlaikā vairs nav, un jūs nezināt, kur tas varētu būt nozagts, pieņems, bet lieta uzreiz tiks izbeigta. Savukārt, ja jūs varēsiet pateikt, ka tas notika stacijā, un minēt aptuveno laiku, tad ir iespējams atrast novērošanas kameru ierakstus un ieguldītais darbs var arī atmaksāties.»
Komentējot ažiotāžu ap ģenerālprokurora izteikumiem radio, A. Latkovskis izteicās, ka viņš pats reizēm atsaka intervijas krievu valodā, jo nejūtas spēcīgs terminoloģijā, tāpēc īsās intervijās atbild vienkāršiem teikumiem, bet no garākām mēģina atteikties. Tādējādi deputāts pieļauj, ka ģenerālprokurors varētu būt pārprasts, jo runājis svešvalodā.
Tikmēr Saeimas opozīcijas deputāts Andrejs Elksniņš (Saskaņa) sociālo tīklu vietnē Twitter pirmdien ierakstīja: «Ģenerālprokurors nekādu noslēpumu nav atklājis. Policijas kapacitāte ir kritiskā līmenī vismaz kopš 2009. gada. Sīkas lietas jau sen neizmeklē!»
Jāziņo par katru
«Par katru noziegumu policijai ir jāziņo, vai tā būtu «zaptes» burkas vai automašīnas zādzība. Svarīgi tas ir, jo pat tad, kad noziedznieku neizdodas notvert, šī informācija ir noderīga turpmākā darbā. Tā ļauj analizēt noziegumu tendences un pievērst uzmanību atsevišķiem jautājumiem. Tāpat būtiski ir tas, ka regulāri tiek aizturētas personas, pie kurām tiek atrastas zagtas mantas, taču, ja par šīm mantām iepriekš nav ziņots, to īpašniekus nākas meklēt ar mediju starpniecību,» Dienai norāda Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis. Viņš gan atzīst, ka problēma ir procesuālā sloga ziņā, - nav normāli, ka par vīna pudeles zādzību no veikala kriminālprocess ir uz 70 lapām. Tādēļ Valsts policija nule pabeigusi starptautisku projektu, kurā ņemta vērā citu valstu prakse mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā. Projekta ietvaros izstrādātas vadlīnijas turpmākajam darbam, kā arī izstrādāts Kriminālprocesa grozījumu projekts, kas ļautu ietaupīt resursus, piemēram, ievārījuma burku un citu sīko zādzību lietās.
«Pie pašreizējā kriminālprocesu skaita (aptuveni 48 000 kriminālprocesu gadā, no kuriem 24 000 kvalificējami kā mazāk smagi noziegumi) katrai lietai iespējams veltīt aptuveni četras viena cilvēka darba dienas. Ja bulciņas zādzībā jāaizpilda vairāk nekā 25 procesuālie dokumenti, tad smagajiem noziegumiem arī nav iespējams veltīt daudz laika,» Dienai uzsver T. Sadovskis. «Situācijas risinājums ir izstrādātā likumprojekta pieņemšana. Vienlaikus jāpiebilst, ka gadījumos, kad nodarījums patiešām ir maznozīmīgs, jau šobrīd iespējams lietu izbeigt. Savukārt sīko zādzību dekriminalizācija nav risinājums, jo tad nebūs iespējams sodīt kabatzagļus un citus sistemātiskos zagļus - tos, kuri zog katru dienu un ar nelielām zādzībām pelna sev iztiku.»