V. Dombrovskis intervijā teorētiski pieļāva Latvijas atbalstu Katalonijas neatkarībai, ja tā tiktu iegūta leģitīmā ceļā. Uz ziņu aģentūras ACN jautājumu, vai Latvija atzītu Katalonijas neatkarību, V. Dombrovskis atbildēja: «Ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, kādēļ gan ne.» Katalonijas mediji un sabiedrība šo teorētisko pieļāvumu interpretēja kā tiešu Latvijas atbalstu viņu neatkarības centieniem. Simtiem kataloņu savos Tvitter kontos jau steidza izteikt pateicību Latvijai un V. Dombrovskim par atbalstu reģiona neatkarības centieniem. Savukārt Latvijas vēstnieks Spānijā vakar tika izsaukts uz Spānijas Ārlietu ministriju Latvijas oficiālās nostājas skaidrošanai.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsver, ka premjera teiktais bija neapdomīgs tādā ziņā, ka pieļāva ļoti plašas interpretācijas iespējas, kuras kataloņu mediji un neatkarības atbalstītāji arī nekavējās izmantot.
«Es pieļauju, ka Spānijas valdība pēc šiem izteikumiem varētu skatīties mazliet savādāk uz V. Dombrovski kā potenciālo EK prezidentu, taču es domāju, ka tas tomēr nebūs izšķiroši,» atzina O. Kalniņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka V. Dombrovska sacītais uztverts un interpretēts ļoti tendenciozi. «Latvijas oficiālā nostāja, kuru tikšanās laikā Spānijas Ārlietu ministrijā paudīs arī Latvijas vēstnieks, ir, ka Katalonijas neatkarības centieni ir pilnībā Spānijas iekšējā lieta, kura ir jāatrisina pašai Spānijai.»
«Manuprāt, tik sensitīvā situācijā, kāda pašlaik izveidojusies Spānijā saistībā ar Katalonijas neatkarības centieniem, V. Dombrovskim vajadzēja atturēties no jebkādas interviju sniegšanas šā reģiona masu medijiem, tāpat kā vajadzēja atturēties no izteikumiem par šo tēmu,» uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors A. Sprūds. Viņš arī norāda, ka ļoti svarīgs ir jebkādu šādu izteikumu konteksts. «Iespējams, citā situācijā, ja Katalonija tik asi neiestātos par savu neatkarību, šādi teorētiski pieļāvumi par mazu tautu pašnoteikšanās tiesībām, ja tās tiek īstenotas leģitīmā ceļā, neizsauktu šādu reakciju. Es notiekošo gribētu salīdzināt ar situāciju, ja kādas valsts vadītājs izteiktu atbalstu kaut vai pieļāvuma formā Latgales autonomijai situācijā, kad 60% tās iedzīvotāju ir nobalsojuši par krievu valodu kā otru valsts valodu. Latvija arī to uztvertu sakāpināti,» skaidroja A. Sprūds. Viņš arī norādīja, ka šis incidents varētu būt iegansts, lai Spānija balsotu pret V. Dombrovska kandidatūru EK prezidenta amatam.
Politologs un ārlietu eksperts Toms Rostoks pauda savu pārliecību, ka citu valstu vadītājiem izteikties par kādas valsts reģiona neatkarības centieniem ir vienkārši nepieklājīgi.
«V. Dombrovskim uz šādiem jautājumiem vajadzēja atbildēt, ka tā ir pilnībā Spānijas iekšējā lieta. Tā kā mūsu premjera izredzes kļūt par EK prezidentu jau tā ir niecīgas, šis gadījums tās samazina vēl vairāk,» pārliecināts T. Rostoks.
Starptautiskais eksperts valsts pārvaldes jautājumos Uģis Šics uzsvēra, ka Katalonijas un pārējā spāņu prese mūsu premjeru pārprata. «Tomēr, ja V. Dombrovska izredzes ieņemt Eiropas Komisijas prezidenta amatu jau tā bija niecīgas, tad pēc šī pārpratuma tās varētu būt vēl mazākas. Premjera intervija liecināja, ka viņš jūtas neērti, komunicējot angliski sev neierastā tēmā. Manuprāt, šī tomēr ir ļoti svarīga prasme, kas nepieciešama Eiropas Komisijas mēroga politiķim,» norādīja U. Šics.
Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs nav atbildējis uz Katalonijas pieprasījumu nākamgad rīkot referendumu par Katalonijas autonomijas neatkarību, taču piedāvājis Katalonijai kārtējo sarunu raundu.
Katalonija ir visbagātākais Spānijas reģions, un M. Rahojs jau ir paudis, ka reģiona iziešana no valsts prasītu milzīgus finanšu līdzekļus.