Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Neļaut cūku mērim izplatīties

Spriežot pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vairākkārt paustās apņemšanās, ārkārtas stāvokļa ieviešana Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā ir tuvāko dienu jautājums - visticamāk, valdība par to lems šodien. Veterinārārstu biedrības valdes priekšsēdētāja Māra Viduža uzsver - galvenais, kā cīnīties pret vīrusa izplatību, ir ievērot noteiktos ierobežojumus, nekaut cūkas, kamēr nav zināmi analīžu rezultāti, un nemēģināt gaļu slepus izvest ārpus karantīnas zonas.

Atkarīgs no godaprāta

Kā liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) informācija, ĀCM vīruss no vienas cūkas uz otru var izplatīties gan tieša kontakta ceļā, gan netieši - ar ĀCM vīrusu aptraipītas barības, transporta līdzekļu un cūku kopšanas iekārtu un inventāra palīdzību, kā arī ar Ornithodoros ģints ērču starpniecību. Šīs ērces Latvijā nav sastopamas, bet nevar izslēgt vīrusa pārnešanu ar citu kukaiņu palīdzību. ĀCM vīruss var būt atrodams visos dzīvnieka audos, taču konstanti augsta vīrusa koncentrācija ir šķidrajos organisma audos - asinīs. ĀCM nepadodas medikamentozai ārstēšanai, un nav izstrādāta efektīva vakcīna cūku ganāmpulku profilaksei. Pērn pavisam nopietni tika apspriesta iespēja būvēt žogu gar Krievijas un Baltkrievijas robežu, lai kavētu meža zvēru ienākšanu Latvijas teritorijā, taču projekts netika īstenots. Nav izslēgts, ka vīruss arī var pārvietoties, maitēdājiem putniem pārnesot mirušo dzīvnieku ķermeņa daļas.

«Vīruss nav bīstams cilvēkiem, bet cilvēks kalpo par vektoru - var pārnest vīrusu no vienas vietas uz otru,» norāda M. Viduža, atgādinot par ĀCM izplatību Krievijā no Kaukāza reģiona. «Ja cilvēks, bijis mežacūku medībās, atved gaļu mājās, nedezinficē rokas, vēl vairāk, ja izbaro medītā dzīvnieka atliekas mājas cūkām - vīrusu jau nevar redzēt un sajust, bet tas izplatās. Ja cūkas atrodas āra aplokos, nav izslēgts arī tiešs kontakts ar mežacūkām, kas ir ļoti drošas,» pieļauj veterinārārste. Pēc viņas teiktā, efektīvākais veids slimības profilaksei patlaban ir stingri ievērot noteiktos ierobežojumus - ja aizliegts gaļu izvest no šī reģiona, tad to arī nedrīkst izvest. Ja automašīnu riteņi ir jādezinficē, tad tā arī ir jādara. Vislielākais risks ir mazās saimniecības, kur zemnieki, kuru cūkas nav reģistrētas, izdzirdot par ĀCM, tās slepus izkauj un gaļu aizsūta, piemēram, mazmeitai uz Rīgu vai brālēnam uz Krieviju. «Zinu, ka šobrīd Latgalē cūkas pastiprināti izkauj, bet tas nav pareizi. Ja analīzes uzrāda, ka cūka ir vesela, to var turpināt audzēt,» iesaka M. Viduža. Nereģistrētās cūkas kā vienu no riska faktoriem minējis arī zemkopības ministrs J. Dūklavs.

Jaunākajā PVD informācijā gan minēts, ka nav konstatētas nereģistrētas cūku novietnes, bet 26 no 69 cūku novietnēm inspektori konstatējuši cūku kustības pārkāpumus - nebija ziņots par to pirkšanu un pārdošanu. Kopumā aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudītas 324 saimniecības, laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 355 asins paraugi. Līdz vakardienas pēcpusdienai ĀCM vīruss apstiprināts septiņām mežacūkām un trim mājas cūkām. Beigtās mežacūkas tika likvidētas, tās sadedzinot.

Dzīvo uz pulvermucas

ĀCM skartais reģions ir tajās robežās, kur jau ir spēkā ierobežojumi klasiskā cūku mēra dēļ. Arī Krievijas tirgus Latvijas cūkkopjiem slēgts jau kopš 2012. gada. Tomēr situācija ir riskanta. «Draudi ir ļoti reāli visai pārējai cūku populācijai. Mēs dzīvojam uz pulvermucas. Draudi ir divi - mežacūkas un neapzinīgi pilsoņi, kas cenšas apmānīt robežsargus un ievest gaļu no Krievijas un Baltkrievijas,» Dienai saka Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece. «Galvenais ir pēc iespējas augstāka biodrošība,» viņa uzsver.

Ar oficiālu paziņojumu, paužot bažas par ĀCM izplatību Latvijā, klajā nācis Krievijas veterinārās un fotosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor, kritizējot Poliju par nepietiekamiem pasākumiem ĀCM ierobežošanā un brīdinot, ka ĀCM var izplatīties Čehijas, Vācijas un Austrijas virzienā. Gada sākumā kārtējais ĀCM uzliesmojums tika fiksēts arī pašā Krievijā.

Viens no profilakses pasākumiem, ko ļoti strikti ieviesa Lietuva, ir mežacūku skaita krasa samazināšana, tās izšaujot slimības skartajos rajonos. «Daudziem, kad slimība tika konstatēta Lietuvā un Polijā, šķita, ka tas ir tālu un mūs neskars. Brīnumi nenotiek - jārēķinās, ka slimība ies uz priekšu,» Dienai teica Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) izpilddirektors Haralds Barviks, kurš jau gada sākumā bija publiski izteicis prognozi, ka Latvijai no ĀCM neizdosies izvairīties.

Par risinājumiem ĀCM izplatības ierobežošanai viņš izsakās piesardzīgi - esot jāliek galvas kopā, bet jau šobrīd Latgalē ir samazināts mežacūku skaits, jo tika veikti arī klasiskā cūku mēra profilakses pasākumi. Slimības skartajās teritorijās patlaban mežacūku skaits ir zem 10 uz 1000 ha, norādīja H. Barviks. «Gaidām tikšanos ar atbildīgo dienestu pārstāvjiem,» viņš teica, atzīstot, ka abas Latvijas mednieku organizācijas tiek aicinātas uz sanāksmēm, kurās lemj par ĀCM apkarošanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?