Vienotības valde ar nākamā premjera kandidāta nosaukšanu nesteidzas. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) neiebilst, ka šo personu izraugās Vienotība.
Par valdības demisiju premjere L. Straujuma paziņoja pirmdienas rītā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni. Svētdien vēlu vakarā viņa par savu lēmumu bija informējusi Vienotības valdes locekļus un arī koalīcijas partnerus. Visticamāk, tāpēc jau pirmdienas rītā labu laiku vēl pirms oficiālā paziņojuma parādījās sabiedroto ieraksti sociālajos tīklos. «Izskatās, ka pēdējā vētra būs gāzusi valdību,» vietnē Twitter rīta agrumā ziņoja Liepājas mērs Uldis Sesks. Iespējams, ZZS sabiedrotais Liepājā bija ietekmējies no L. Straujumas teiktā partijas kongresā: «Lasu ziņas - naktī uz pirmdienu būs atkal vētra. Jāstāv stingri uz abām kājām, lai neaizpūš mūs visus jūrā!»
Vējonis sāks sarunas
Vienotības kongresa delegāti izvairījās apspriest valdības nākotni, vai precīzāk - vadība viņus neaicināja to darīt. Taču valdē iepriekš par to bija runāts. Neoficiāla informācija liecina, ka par valdības atkāpšanos bijis zināms, tikai to gaidīja nedēļas vidū. Valde sapulcējās arī pirmdienas vakarā, un noskaņojums tajā bijis draudzīgs, Dienai apgalvoja frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis. Viņš stāstīja, ka partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar ziediem pateikusies L. Straujumai par darbu. Vienotība arī izveidojusi valdības veidošanas sarunu grupu, kurā būs S. Āboltiņa, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Saeimas deputāts Andrejs Judins un ģenerālsekretārs Artis Kampars. Grupas uzdevums būs sagatavot nākamās valdības darāmo darbu sarakstu, ar kuru ceturtdien iepazīstināt Valsts prezidentu R. Vējoni, kurš jau šonedēļ sāks sarunas ar partijām. Pēc premjeres paziņojuma par demisiju R. Vējonis pateicās L. Straujumai, ar kuru kopā ir strādājis arī valdībā, un izteica nožēlu, ka iekšpolitisko strīdu dēļ koalīcija neizmantoja vēlētāju doto iespēju. Prezidents aicina partijas nevilcināties, jo šajā ārpolitiskajā situācijā Latvijā ir nepieciešama valdība, «un šis nav brīdis, kad varam ilgstoši gaidīt».
Partiju pārstāvji gan neprognozē, ka spēs drīzā laikā tikt galā ar šo uzdevumu. Arī Vienotība nesteidz nosaukt savu premjera kandidātu. Par šā amata pretendentu ir jāvienojas Saeimas frakcijai, tas jāizvirza valdē un vēl jāapstiprina domē. Norādot uz to, ka Vienotība ar 23 mandātiem ir lielākā koalīcijas partija, sabiedrotie no ZZS un NA piekrīt tās tiesībām nominēt nākamo valdības vadītāju. Taču gan ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, gan NA līderis Raivis Dzintars atzina - ja kādu iemeslu dēļ Vienotībai tas neizdotos, tad arī viņu vadītie politiskie spēki ir gatavi uzņemties atbildību par valdības veidošanu.
Pret Vienotības līderes S. Āboltiņas iespējām vadīt valdību kā viens, tā otrs bija noraidošs. A. Brigmanis gan atsaucās tikai uz partijas biedriem Latgales reģionā. Viņa personīgais viedoklis bija, ka «tā būtu grūta izvēle». Kā ZZS, tā NA daudz labprātāk strādātu tagadējā iekšlietu ministra R. Kozlovska vadītā valdībā. Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma lūguma komentēt iespēju kandidēt uz amatu R. Kozlovskis uzsvēra, ka viņš ir komandas cilvēks, kurš respektēs valdes lēmumu. Ministrs, kurš politikā ienāca ar Valda Zatlera vadīto Reformu partiju, norādīja, ka viņš neesot vienīgais amata pretendents. No teiktā varēja secināt - ja šo posteni būtu gatava uzņemties S. Āboltiņa, ar partijas līderi viņš nekonkurētu.
Iekšlietu ministru R. Kozlovski kā savu pēcteci labprāt redzētu arī L. Straujuma, kura to atzina preses konferencē. Vienotības priekšsēde S. Āboltiņa aģentūrai LETA drīz pēc tam teica: «Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus.» S. Āboltiņas pēdējā laika tiešās atbildes uz žurnālistu jautājumiem par valdības nākotni radījušas iespaidu, ka tieši S. Āboltiņa ir veicinājusi premjeres demisiju. L. Straujuma gan to neapstiprināja, bet vienlaikus atzina - viņai ir «ārkārtīgi žēl, ka pēc Eiropas Savienības prezidentūras sākās intrigas, uzbrukumi valdībai un kādam bija izdevīgi izplatīt baumas». Viņa neatklāja, kas ir baumu izplatītāji, jo žurnālistiem jau labāk esot zināms, kas viņiem tās stāsta. Ja Vienotības politiķi uzskata, ka koalīcijas partneri bijuši ieinteresēti vērpt intrigas ap Vienotības valdību, lai apgrūtinātu tās lēmumu pieņemšanu, tad ZZS un NA līderi uzskata, ka Vienotība pati gāzusi savu valdību.
Līderis arī premjers
Jauno Ministru kabinetu veidos Valsts prezidenta aicinātais premjera kandidāts, par kuru būs vienojies koalīcijas partiju vairākums. Ir paredzama koalīcijas paplašināšana ar Latvijas Reģionu apvienību, ar kuru Vienotības līderei jau labu laiku notiek konsultācijas. Pirms nepilniem diviem gadiem pēc Valda Dombrovska (Vienotība) valdības atkāpšanās toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš aktīvi iesaistījās premjera kandidāta izvēlē un neatbalstīja Vienotības toreiz nominēto Arti Pabriku. Viņš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts un uz amatu vairs nepretendēs. A. Pabriks Dienai teica, ka partijai ir jādomā ilgtermiņā un, lai izvairītos no vairāku varas centru veidošanās, par premjera kandidātu būtu jākļūst Vienotības priekšsēdētājam, «kas dotu iespēju partijai piesaistīt balsis vēlēšanās un tajās uzvarēt».
Kandidējot uz Valsts prezidenta amatu, arī R. Vējonis norādīja, ka partijām uz premjera amatu būtu jāvirza savi līderi, uz ko pēc tam atsaucās S. Āboltiņa. Taču Saeimas vēlēšanas notiek pēc trīs gadiem, bet S. Āboltiņas pilnvaras priekšsēdētājas postenī beidzas pēc gada, un vēl nav zināms, vai viņa tiks pārvēlēta. Ilze Viņķele, kura ir izteiktākā Vienotības iekšējās opozīcijas pārstāve, atturējās raksturot konkrētas personālijas, bet Dienai sacīja, ka viņai ir svarīgi nevis reitingi, bet gan kandidāta reputācija. Pēc viņas domām, lai varētu veiksmīgi strādāt, premjeram ir jāsaņem visas frakcijas atbalsts.