Nemierīgi ir arī bērnu ārsti. Tas saistīts ar faktu, ka bērni vairāk atrodas ārpus mājas, līdz ar to arī pavasarim un vasarai raksturīgais traumatisms tikai pieaug.
Katru gadu atkal un atkal
Rudens un ziemas mēnešos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centrā mēnesī vidēji nonāk 30-40 cilvēku ar traumām, kas gūtas, izmantojot zāģi, cirvi, leņķa slīpmašīnas un citas ierīces, savukārt pavasarī un vasarā - līdz pat augusta beigām - tie ir gandrīz 100 pacientu mēnesī, ārstu darba apjomu pat trīskāršojot, sarunā ar Dienu stāsta mikroķirurgs Uldis Krustiņš. Vēl nesen viņš veicis operāciju kādam vīrietim, kurš patvaļīgi zāģa ripu uzlicis tā dēvētajam fleksim un nopietni savainojis roku. Pēc ārsta teiktā, lielā daļā gadījumu - protams, ne vienmēr - šāda rakstura traumas gūtas alkohola reibumā. Ārsts gan arī atceras, ka pērn kāda pusaudze talkas laikā nejauši nozāģējusi rokai gandrīz visus pirktus. Šogad ārsta praksē vēl nav bijuši gadījumi, kad traumas gūtas, izmantojot zāles pļāvēju, tomēr - paies vēl kāda nedēļa, un tad šādu pacientu netrūks.
Diemžēl, lai gan par darba drošību dārza un remontdarbu laikā tiek runāts katru gadu, situācija uzlabojoties vien gateros un mežstrādnieku vidū, jo tur vairāk tiek domāts par darba drošību.
Jārīkojas pareizi
Lai neiekļūtu situācijās, ka nepieciešama mikroķirurga palīdzība, U. Krustiņš, pirmkārt, iesaka cilvēkiem lasīt darbarīku lietošanas instrukcijas un neveikt patvaļīgus ierīces uzlabojumus, savukārt, ja nav pārliecības par savām spējām, darbu labāk uzticēt profesionālim. Tomēr, ja trauma gūta, turpmākā darbība atkarīga no tās smaguma. Virspusējam nobrāzumam var uzlikt arī plāksteri, savukārt nopietnākos gadījumos jāsauc neatliekamā palīdzība. Gadījumā, ja esat blakus cietušai personai, ārsti iesaka pārbaudīt, vai cilvēks nezaudē samaņu, un uzturēt ar viņu kontaktu. Gaidot mediķu palīdzību, traumētajai vietai jāuzliek spiedošs pārsējs, bet nekādā gadījumā nedrīkst izmantot žņaugu, jo tas asiņošanu var ievērojami pastiprināt. Tāpat nevajag izmantot dezinfekcijas līdzekļus.
Kā rīkoties, jāzina arī situācijās, ja kāda ekstremitāšu daļa ir amputēta, jo pareizas rīcības rezultātā to var piešūt pat 12 stundu laikā. Attiecīgi - jāatrod ir pēc iespējas tīrāks auduma gabals, kurā ietīt zaudēto ķermeņa daļu, un jāieliek tas maisiņā, kurš jāaizsien. Pēc tam vēlams maisiņu ievietot ūdenī ar ledu, bet nekādā gadījumā nedrīkst to likt tieši uz ledus, jo tā tiek atmērdēti nervi, uzsver speciālisti.
Traumas arī bērniem
Lai arī citāda rakstura, tomēr arī bērni, aktīvi atpūšoties, var gūt nopietnus savainojumus, kuru dēļ slimnīcā jāpavada ilgs laiks. Jāsaka, ka diemžēl arī šajos gadījumos traumas gūtas, jo pieaugušie vai paši bērni bijuši neuzmanīgi. Kā Dienai skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece, visbiežāk bērni traumas gūst mājās - applaucējas, nokrīt no gultas, galda vai krēsla, iespiež pirkstu un tamlīdzīgi, liela daļa traumu tiek gūtas, arī spēlējoties pagalmā, braucot ar riteni, skrituļslidām vai lēkājot uz batuta. Lai šādi gadījumi nebūtu ar ļoti nopietnām sekām, mediķi aicina vecākus vienmēr pārliecināties, ka bērns lieto nepieciešamos aktīvās atpūtas aizsarglīdzekļus - aizsargķiveri, ceļu un elkoņu sargus.
Jo īpaši mediķus uztrauc batuti. Atkarībā no bērna vecuma mainās gūto traumu veids, proti, lecot uz batuta, bērni gūst gan augšējo, gan apakšējo ekstremitāšu, kā arī galvas un muguras traumas. Smagākas traumas ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas traumas, kas parasti tiek gūtas uz batuta paklāja, izpildot kādu no akrobātiskajiem vingrojumiem, uzsver speciālisti. Tāpēc īpaši svarīgi ir ievērot drošības noteikumus un neatstāt bērnus bez pieaugušo uzmanības.
Siltajā laika periodā diemžēl neiztikt arī bez dzīvnieku kodumiem. Gadā Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas vairāk nekā 1000 bērnu, kurus sakoduši dzīvnieki. Tāpēc būtiski bērnam iemācīt, ka suni nedrīkst traucēt ēšanas un miega laikā, kā arī kaitināt. Tāpat nedrīkstētu atstāt bērnu vienu dzīvnieku klātbūtnē.