Sūdzējušies par smaržu
Uzņēmums atrodas ostas malā. Zivju kūpinājumu smarža jūtama vēl krietni pirms ieejas Kolumbijā. Tieši specifiskās smaržas dēļ gan zivju ražotne, gan Liepājas dome saņēmusi vairākas sūdzības no vietējiem iedzīvotājiem. Tagad gan sūdzību esot mazāk. I. Krupņiks skaidro, ka panākts kompromiss ar Liepājas domi - kad vējš pūš virzienā uz vēju pilsētas centru, uzņēmums pāriet uz saudzīgāku kūpināšanas režīmu. Bieži vien tas arī neizdodas, jo Liepājā vējš mēdz strauji mainīt virzienu.
Astoņus hektārus lielajā Kolumbijas teritorijā izvietota pilnīgi jauna zivju audzētava, kuras darbu nodrošina īpašas tehnoloģijas no Vācijas. Uzņēmuma vadītājs ar lepnumu izrāda jaunās iekārtas un baseinus, kuros jau ielaisti zivju mazuļi. Kādā zālē atrodas zivis, kurām nepieciešama 15 grādu temperatūra, citā aizliegts sarunāties, jo jebkurš troksnis zivju mazuļus varot pārbiedēt līdz nāvei.
Jāuzsver, ka uzņēmums izmanto ūdens recirkulācijas principu. Tas nozīmē, ka zivis tiek audzētas īpašos baseinos, kuros ūdens tiek attīrīts un izmantots atkārtoti. Sapnis par slēgtā tipa zivju audzētavu lolots jau sen, tagad tas ar nelielu nobīdi no paredzētā termiņa īstenojies.
Kolumbija, kas jau kopš 2005. gada nodrošina zivju pirmapstrādes pakalpojumus un konservu ražošanu, uz ārvalstīm eksportē 95% savas produkcijas. Apmēram pēc astoņu gadu darba uzņēmums ražo 160 zivju konservu veidus.
Tagad I. Krupņiks īpašas cerības liek uz ekoloģiskās produkcijas ražošanu: «Ja mums tas izdosies, mēs būsim ieguvēji.» Baltijas jūrā zivju resursi pamazām izsīkstot, tāpēc zivju audzētāju loma arvien pieaugs. Uzņēmējs uzsver, ka negrasās ražot produkciju masveidā un konkurēt ar kvantitāti: «Tas, ko mēs varam izdarīt, ir no katra kilograma izspiest visu maksimāli iespējamo.»
Traucē neprognozējamība
Kaut gan Kolumbija apliecina attīstības pazīmes, tomēr sasniegt izaugsmi nav bijis viegli. Pirms pāris gadiem uzņēmumam nācās cīnīties ar maksātnespējas procesu, tas ievērojamu laiku bijis iesaistīts tiesvedību virpulī. Arī tagad, apzinoties Latvijas nestabilo ekonomisko situāciju, esot grūti prognozēt nākotnes tēriņus. «Ja Latvijas ekonomikas tālākie mērķi būtu skaidri vismaz pēc būtības, būtu krietni vieglāk izveidot uzņēmuma biznesa plānu. Taču, ja pēkšņi parādās papildu izmaksas par zaļo enerģiju un citiem līdzīgiem faktoriem, tas rada neprognozējamību un pasliktina konkurētspēju ar citu valstu uzņēmumiem.»
Uzņēmējs uzsver, ka Kolumbija nodokļos gadā samaksā teju miljonu eiro, tāpēc viņš «būtu pateicīgs, ja valsts nāktu pretī vairāk kaut vai ar skaidrāku nodokļu politiku».
Turklāt Kolumbija patlaban nodrošina 350 darbvietu. I. Krupņiks stāsta, ka vidējā alga uzņēmumā ir nedaudz virs 300 latiem. Tie darbinieki, kuriem ir lielāka pieredze, saņemot vairāk. Uzņēmumā strādā darbinieki no visas Latvijas, to izmitināšanai izveidotas divas kopmītnes. Pirms finanšu krīzes Kolumbija piesaistīja strādnieces no Taizemes. «Viesstrādnieces saņēma lielāku algu, jo darba ražīgums taizemietēm ir augstāks, viņas strādā ļoti veikli,» skaidro I. Krupņiks.
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš Dienai atzīst, ka Kolumbija Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir veiksmes stāsts: «Kad Igors Krupņiks pirms vairākiem gadiem atnāca uz domi un teica, ka ir gatavs iegādāties un attīstīt uzņēmumu, neviens viņam tā īsti neticēja. Kolumbija bija tuvu bankrotam. Tagad mēs ar prieku vērojam, kā uzņēmums attīstās.»
Arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns par Kolumbiju izsakās pozitīvi: «Šis uzņēmums kā jebkurš cits ir darba devējs un nodokļu maksātājs, tāpēc mēs to vērtējam atzinīgi.»
Līdzīgi arī Lietuvā
Projekta Invest to Grow īstenošanas gaitā Kolumbiju apmeklēja kolēģi no Lietuvas, viņu vidū bija zivju audzēšanas uzņēmuma Leteka vadītājs Aļģirds Grublis. Lietuvas uzņēmums sācis darbu pirms pāris mēnešiem un specializējas tikai zušu audzēšanā. Ideja par biznesu radusies pērn, kad Eiropas Savienība slēdza iespēju zušus ievest no Ķīnas. «Šī iemesla dēļ mums atvēries ļoti liels tirgus. Turklāt ietaupām uz darbinieku skaita un algu rēķina, jo uzņēmumā strādā tikai trīs cilvēki. Mums viss ir pilnībā automatizēts,» stāsta uzņēmējs.
Par izvēli audzēt tieši zušus A. Grublis piebilst: «Ja tiek audzēti dažādi zivju veidi, tie savā starpā sajaucas, un ir liels risks, ka zivis piemeklēs dažādas slimības.»
Eksperti skeptiski
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits apšauba, vai zivju ekoprodukcijai Latvijā būs nepieciešamais pieprasījums. Baltijas jūrā zivis tiešām apdraudot piesārņojums, savukārt Latvijas upēs un ezeros īpaša piesārņojuma riska neesot. «Tas nozīmē, ka visas zivis no mūsu iekšējiem ūdeņiem ir ekoloģiski tīras, tikai tām nav attiecīgās norādes uz etiķetes,» teic I. Voits un pauž bažas, vai ieguldīto naudu, ražojot īpašu ekozivju produkciju, uzņēmums spēs atpelnīt.
Ideju par ūdens attīrīšanu un izmantošanu atkārtoti asociācijas prezidents vērtē atzinīgi, norādot, ka šis veids ir dabai draudzīgs. Tomēr viņš apšauba, vai tādējādi tiks radīts labi pelnošs bizness. «Par ūdeni, ja to izmanto vairākas reizes, būs jāmaksā mazāk, taču, to attīrot, būs jātērē elektrība, kas veidos papildu izmaksas,» secina I. Voits.
Ar bažām uz Kolumbijas attīstības plāniem raugās arī Latvijas Zivrūpnieku federācijas priekšsēdētājs Didzis Šmits, sakot, ka uzņēmums spēris drosmīgu soli: «Apsveicami, ka Kolumbija domā par jauniem produktiem un tirgiem, tomēr šaubos, vai recirkulārā sistēmā audzētas zivis būs rentabla izejviela, lai ražotu konservus.»
D. Šmits arī norāda, ka «daudzi domā - atliek vien izbūvēt audzētavu un salaist tajā zivju mazuļus un var jau rēķināt peļņu. Viņi bieži aizmirst rēķināties ar to, cik liela ir zivju mazuļu mirstība, un dažādu slimību riskiem».