Ugunsgrēkā cietušajā Rīgas pilī esošo triju muzeju pārstāvji ir izmisuši par lēno pils glābšanas gaitu, telpās virs muzejiem nav izvākti būvgruži, nav pareizi uzklāti pārsegumi. Lietus laikā krājas ūdens, kas iekļūst muzeju telpās un apdraud muzeju krājumus. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš postošā ugunsgrēka, kas notika 21. jūnijā un kam ar aizrautu elpu sekoja līdzi visa Latvija, bet operatīvu atjaunošanas darbu vietā esam sagaidījuši kārtējo muļļāšanos, kaut arī tā ir Valsts prezidenta pils un nacionālas nozīmes muzeju mājvieta.
Ugunsgrēks ir radījis pamatīgus materiālos zaudējumus, par kuru segšanu juristi varbūt strīdēsies gadiem. Advokātu biroju iesaistīšanās no visām pusēm ir pati par sevi saprotama lieta, bet Šerloka Holmsa parādīšanās no Londonas jau ir izņēmuma gadījums, kas liecina, ka tāpat vien zaudējumus neviens netaisās segt.
Būvnieki kategoriski norobežojas no atbildības par ugunsgrēka izcelšanos, norādot, ka ugunsgrēks sācies telpās, kurās tiem nav bijis piekļuves, kā arī vairākas stundas pēc tam, kad objekta uzraudzība oficiāli tika nodota Militārajai policijai. Valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi ir uzdevusi pilnsabiedrībai SBRE turpināt ugunsgrēka seku likvidēšanas darbus, vienlaikus paziņojot, ka tos nefinansēs no valsts līdzekļiem, jo tas būtu jādara būvniekiem vai apdrošinātājiem.
Līdz augusta sākumam ir paredzēts pabeigt ugunsgrēka seku likvidēšanu un uzstādīt pagaidu jumta konstrukciju, lai novērstu stāvokļa pasliktināšanos Rīgas pils ēkā. Vienlaikus mediji ziņo, ka juridisku nianšu dēļ ir iestrēdzis jautājums par finansējumu Rīgas pils avārijas seku likvidēšanai un pagaidu jumta izbūvei.
Mēs visi gribam, lai labāk maksā apdrošinātāji vai būvnieki, nevis valsts. Bet maksās tas, kura vaina notikušajā tiks pierādīta. Tomēr Rīgas pils glābšanas darbi gan nav tas jautājums, kas drīkst iestrēgt juridisku nianšu dēļ.
Valstij ir jānodrošina, lai šie darbi turpinātos, neskatoties ne uz ko, pēc tam atbilstošu summu piedzenot no tā, kura vaina par ugunsgrēka izcelšanos tiks juridiski pierādīta vēlāk. Tas it kā ir tikpat pašsaprotami, cik loģiski ir, ka glābšanas dienests vispirms nepārbauda slīcēja konta stāvokli, bet glābj viņu vai ātrā palīdzība izbrauc pie cilvēka, kuram ir infarkts, neskatoties uz to, kas viņš ir.
Izrādās, pat Valsts prezidenta pilī tomēr var būt citādi - glābšanas darbi var būt atkarīgi no juridiska strīda, neraugoties ne uz kādu sabiedrisko labumu, lietu loģiku vai veselo saprātu. Nemirkšķinot ne acu, privātbanku Latvijas valdība var glābt nakts laikā un par sabiedrības naudu, kad ir runa par citām lietām, mēs kļūstam ļoti piesardzīgi un taupīgi - galvenais neko nemaksāt.