Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 11. novembris
Rainers, Nellija, Ojārs

Nokāpuši no krievu «gāzes adatas», uzkāpsim uz lietuviešu

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Tā saukto liberalizāciju? Liberalizācija un uzņēmuma sadalīšana nav viens un tas pats. Ja līdz galam godīgi gribētu ieviest gāzes tirgu, tad būtu pareizi nevis sadalīt un pārdot citam kāda īpašumu, bet uzbūvēt pašiem savus gāzesvadus, kompresorus, attīstīt pazemes krātuves un konkurēt ar LG. Tas būtu taisnīgi. Pret tādu liberalizāciju un tirgus atvēršanu nevienam nebūtu nekādu iebildumu. Bet šajā gadījumā ar speciāliem lēmumiem faktiski tiek sadalīts kāda īpašums. Tas ir tāds «revolucionārs gājiens» - un vai tas jums mazliet neatgādina 1917. gadu? Visur tiek lietots šis vārds «akcionāri». Bet kas ir akcionāri? Īpašnieki! Tiek mēģināts pieņemt likumu pret īpašniekiem, kas liek viņiem rīkoties ar savu īpašumu nevis pēc saviem, bet pēc valsts ieskatiem. Jums patiku, ja valsts liktu jums sadalīt un pārdot savu dzīvokli - turklāt izdarīt to pavisam ātri - trīs mēnešos?

Jūs par šo 2017. gada 3. aprīli zinājāt jau kopš privatizācijas brīža.

Eiropas direktīvai ir apmēram pieci gadi. Akcionāru līgums beidzas, bet tas taču nenozīmē, ka kompānija būtu tūlīt jāsadala vai jāpārdod steidzīgā veidā. Ja tas būtu zināms pirms divdesmit gadiem, tad - ņemot vērā to, kādā stāvoklī tolaik bija uzņēmums Latvijas gāze un kādā stāvoklī Latvijas ekonomika, - neviens šo uzņēmumu nepirktu. Tāpēc jau līgumā tika ierakstīts, ka kompānija ir nedalāma, lai šādi aizsargātu savas investīcijas. Ja Latvija nebūtu parakstījusi akcionāru līgumu, tad neviens šo kompāniju neiegādātos. Ja jau sen bija zināms, ka uzņēmums tiks sadalīts, kāpēc tad vācieši tikai pirms pusotra gada uzsāka savu akciju pārdošanu un nevar tās pārdot? Iespējams, tajā, ka vācieši savas akcijas nevar tik ilgi pārdot, lielu lomu spēlē Ekonomikas ministrijas rīcība attiecībā uz LG. Jo neviens potenciāls pircējs nevar novērtēt cenu kompānijai, kuras akcionāri, iespējams, tiesāsies ar valsti, un nezina, vai šai kompānijai nākotnē vispār būs gāze.

Tomēr kāpēc jums varbūt nepanākt pretī valdības pozīcijai arī pirms 2017. gada 3. aprīļa?

Es jau neteiktu, ka mēs nepanāktu pretī, ja Ekonomikas ministrija nesagrozītu faktus un neapsaukātos. Tiek iestāstīts, ka LG ir «krievu kompānija», «Gazprom uzņēmums». Taču tā ir Latvijas kompānija, kurā 48% pieder vāciešiem, un kopā ar Latvijas pusi ir vairākums. Kāpēc lai arī akcionāri nepiekāptos, ja ar viņiem notiktu konstruktīvas sarunas? Bet akcionāri redz, ka nav izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums, kas notiks ar uzņēmumu pēc tā sauktās tirgus liberalizācijas. Ja sagraus iepriekš labi funkcionējošo infrastruktūru, kā iedzīvotāji tiks apgādāti ar gāzi? Jo tas ir ļoti sarežģīts process.

Vai jūsu bažas tomēr nav saistītas ar to, ka tirgū ienāks citi konkurenti?

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū. Kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi. Nekādi konkurenti mani neuztrauc. Tomēr visa šī lamāšanās uz krieviem un pastāvīgā apsaukāšanās, neskatoties uz to, ko Latvijas gāze ir devusi gan Latvijas saimniecībā, gan kultūrā un sportā, var novest pie tā, ka Gazprom pateiks, ka mēs vispār negribam ar jums vairāk sadarboties.

Iespējams, būs daudzi, kas to apsveiks, sakot - beidzot tas Gazprom pats vācas prom...

Jā, nebūs gāzes - dedzināsim savus mežus? Ļoti «gudra» doma - nekurināsim ar «krievu gāzi», bet nokurināsim savus Latvijas mežus. Vienu no lielākajām Latvijas bagātībām. Man ļoti sāp sirds, ka mūsu meži tiek pārstrādāti baļķos, granulās, tiek izvesti uz ārzemēm. Krieviem pārmet, ka viņi pārāk daudz eksportē tikai dabas resursus - naftu, gāzi, nevis pārstrādātus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Bet latviešiem par mežu var pārmest to pašu. Kāpēc no mežiem neražojam paletes, mēbeles, logus? Bet tagad vēl jūs aicināt - nokurināt un sadedzināt!

Tomēr viens no LG īpašniekiem ir šis Gazprom, nav gluži privātpersona?

Bet, ja tas ir citas valsts uzņēmums, īpašums? Atņemt citai valstij tās īpašumu - tas ir labi? Mierīgi sadalīt un piespiest pārdot. Vai viens otrs nav Bībeli lasījis? Nezina, ka ir jāievēro desmit baušļi, un nesaprot, kas var notikt, ja neievēro Dieva mācību, nebaidās no grēka?

Kāda varētu būt Gazprom reakcija, ja viņi uzskatīs, ka ir pārkāptas viņu akcionāru tiesības?

Neesmu Gazprom pārstāvis. Tomēr esmu ar vienu otru runājis. Noteiktas pieejas viņiem pagaidām nav. Gazprom ir pārāk liels uzņēmums, un viņus maz interesē Ekonomikas ministrijas jezga. Uz to viņi nereaģē. Bet, ja līgums tiks pārkāpts, tas viņus var piespiest rīkoties. Viena reakcija varētu būt sniegt prasību tiesā. Tad Gazprom tiesājas ar Latvijas valsti. Taču tiesas pēdējā laikā ir ļoti politizētas. Viņi var domāt citādi - noteiksim Latvijai tādu cenu, lai caur to atgūtu zaudētā īpašuma vērtību. Radikālākais variants var būt pat šāds - viņi vispār pasaka: «Ar tādiem partneriem turpmāk mēs negribam strādāt. Jūs tagad lielāties, ka esat pieslēgti Klaipēdas terminālim. Tad arī pērciet gāzi caur šo termināli. Pērciet gāzi tā saucamajā brīvajā tirgū - caur divām tranzītvalstīm un maksājiet papildus starpniekiem, ja jums tas patīk.»

Vai tad Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis nav reāla alternatīva Krievijas gāzei?

Pirmkārt, ir neticami, ka Klaipēdas terminālis padarīs gāzi lētāku, jo sašķidrinātā gāze vienmēr ir maksājusi dārgāk par cauruļgāzi, un nākotnē būtībā nekas nemainīsies. Otrkārt, jautājums, vai šīs jaudas ir pietiekamas, lai nodrošinātu Latvijas patēriņu? Treškārt, pastāstiet man - ar ko lietuvieši ir labāki par krieviem?

Lietuva ir Eiropas Savienības un NATO valsts un mūs it kā neapdraud.

Tik tiešām? Un kā Lietuva uzvedās attiecībā uz jūras robežu ar Latviju? Kā šie mūsu partneri uzvedās, kad izjauca dzelzceļu no Mažeiķiem uz Latviju? Un vēl viens otrs jautājums. Vispār man ir tādas bažas, ka mūsu gāzes saimniecību pārņems lietuvieši. Man šķiet, ka viņi uz to iet, un vai jums neliekas, ka mūsu ekonomikas ministre viņiem piepalīdz?

Kā lietuvieši to var izdarīt?

Lietuvieši var nopirkt Inčukalna pazemes gāzes krātuvi ar visiem maģistrālajiem vadiem. Pirmkārt, man šķiet, ka lietuvieši ir pārmaksājuši par savu sašķidrinātās gāzes termināli. Tāpēc viņi ir ieviesuši obligāto iepirkumu, kas savā būtībā ir pretrunā ar tirgus un konkurences principiem. Lielākajiem gāzes patērētājiem Lietuvā būs obligāti jāpērk gāze, kas iet caur Klaipēdas termināli. Tas ir pilnīgi viennozīmīgi, ka šis terminālis paaugstina gāzes cenu. Tas, ko viņi tur veidos, būs tāds samaisījums, kur cauruļvadu gāze būs sajaukta ar sašķidrināto gāzi, un tas tiks pārdots par samiksētu cenu, ko viņi paši būs noteikuši. Otrkārt, ar Ignalinas atomelektrostaciju viņiem neveicas. Ko tas nozīmē? Iegūstot savā īpašumā Inčukalna krātuvi un maģistrālos gāzesvadus, proti, kodolu, kas faktiski savieno Latviju, Lietuvu un Igauniju, viņi kļūst par enerģētikas noteicējiem Baltijas valstīs. Un uz to viņi iet. Lietuva ar starpsavienojumu būs savienota ar Poliju. No vienas puses, tas ir labi. Bet, no otras puses, kas diktēs cenu? Neesat padomājuši, ka, baigi raujoties nokāpt no krievu «gāzes adatas», mēs varam uzkāpt uz citas - uz «lietuviešu adatas»? Un tā būs pat sliktāka, jo Lietuvai nav savas gāzes. Lietuvieši mums, pavisam iespējams, pārdos to pašu krievu gāzi, tikai nopelnot ar starpnieka uzcenojumu.

Bet mēs gaidām Norvēģijas, Kataras un ASV gāzi par lētāku cenu, un tad varbūt Krievijas gāze vispār nebūs vajadzīga.

Pareizi nosaucāt - Norvēģijas, Kataras, ASV. Bet kur ir Lietuvas gāze? Kāpēc Eiropa, kas par 30%-70% ir atkarīga no Krievijas gāzes, turpina sadarboties ar Krieviju un šo sadarbību vēl vairāk attīsta? Latvijai taču līdz šim nav bijušas nekādas gāzes piegādes problēmas. Kāpēc tās ir jāieplāno nākotnē? Kā zināms, Latvija bez savām atradnēm ir trešajā vietā Eiropā gāzes piegāžu drošības ziņā. To būtiski nosaka Inčukalna gāzes krātuves esamība un tas, ka nav tranzītvalsts starp gāzes piegādātāju un mums. Un tagad atgriežamies pie gāzes piegādēm caur Lietuvu. Te starp mums un piegādātāju tieši parādās tranzītvalsts. Turklāt arī Polija ir tranzītvalsts, kas būtisku gāzes daudzumu pērk no Krievijas. Tad var izrādīties, ka situācija būs tāda, ka mēs pirksim krievu gāzi no poļiem un lietuviešiem. Ja mēs tik tiešām gribam gāzes piegādes ceļu un avotu diversifikāciju, mums ir jāatgriežas pie sava sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecības idejas.

Iepriekšējos gados Latvijai tik tiešām nav bijušas problēmas ar gāzes piegādi. Bet starptautiskā situācija ir mainījusies, un Latvija tiek salīdzināta ar Ukrainu arī šajā kontekstā.

Kāpēc mūs nevar salīdzināt ar Ukrainu - tur gāzes konflikts ir tāpēc, ka Ukraina laikus nemaksā par saņemto un patērēto gāzi. Ja valsts nopērk Inčukalna gāzes krātuvi un maģistrālos gāzesvadus un tad nemaksā par gāzi, vienlaikus saucot: «Redziet, krievi nepiegādāja gāzi Ukrainai un tagad mums arī nepiegādā!» Tikai tad parādās loģika salīdzināt mūs ar Ukrainu. Vai tad ministre pieļauj, ka Latvijas valsts nākotnē varētu nemaksāt par Krievijas gāzi?

Iespējams, ministre domāja Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, hibrīdkaru - šīs briesmas.

Daudzi politiķi un masu mediji tik ļoti baida tautu ar iespējamo karu ar Krieviju, ka man liekas, daļa cilvēku, kas aizbrauc no Latvijas, tagad jau nemeklē tikai darbu, bet bēg prom no iespējamā kara. Man patīk, kā mūsu valdība un Saeima nodarbojas ar bēgļu problēmu. Bet kāpēc mūsu pašu galveno problēmu, kas ir aizbraucēji no Latvijas, nerisina tikpat aktīvi? Sakiet, cik procentuāli no Sīrijas iedzīvotāju skaita ir bēgļi, un cik no Latvijas ir aizbraukuši prom? Redziet, no Latvijas teritorijas bēg prom gluži tā, it kā te būtu karš. Bet kas karo Latvijā? Man šķiet, ka pret tautu karo tie politiķi, tie masu mediji, kuri visu laiku piesauc karu. Turklāt tas viss atbaida investīcijas, tāpēc nerodas darba vietas. Ja pieskaitām vēl ekonomiku neveicinošu nodokļu politiku, tad sanāk, ka cilvēki no Latvijas tiek izdzīti un loks noslēdzas.

Kāda gan motivācija politiķiem tā rīkoties?

Viņi cer, ka, zombējot palikušo tautu, visu laiku paliks pie varas. Vai tad no tiem, kas tā runā, kāds tiešām domā, ka krievi te karos? Un kas notiks, ja būs karš? Pieci tūkstoši amerikāņu, pieci tūkstoši latviešu. Jebkurš cilvēks, kurš ir dienējis pat pāris gadus armijā, zina, ka tas vispār nav nekāds nozīmīgs militārs spēks. Pieņemsim, pie mums sāksies lokāls karš. Latvijas teritorija un tauta tiks faktiski iznīcināta. Un tad karš var beigties - amerikāņi un krievi kaut kā vienosies, jo atomkaru neviens negrib. Bet ko mēs - no Brāļu kapiem māsim ar roku?

Va te tiešām ir iespējams karš?

Mēs paši diemžēl pārvēršam sevi par kara mērķi. Vai tad atmodas laikā mēs neteicām - neviens ārzemju karavīrs vairs nespers te kāju? Ja mūs sargā NATO līguma 5. pants, vai tad nebūtu pareizi un tas neatbilstu mūsu tautas izdzīvošanas interesēs, ja mēs palielinām aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta un paliekam mierā ar to, - kāpēc mums vajadzīga sveša karaspēka klātbūtne, kas mūs pārvērš par mērķi? Turklāt tie jau ir mūsu pašu politiķi, kas cīnās par NATO valstu karaspēka klātbūtni, kas ne sevišķi vēlas te būt.

Kādā intervijā sacījāt, ka darīsiet visu, kas ir jūsu spēkos, lai veicinātu draudzīgas attiecības starp ASV un Krieviju.

Šobrīd ģeopolitikā pats galvenais ir krievu un amerikāņu attiecības. Jo Eiropai šodien faktiski nav savas politikas. Ir amerikāņu politika Eiropā. Un Eiropa klausās, ko amerikāņi saka. Tāpēc ar Eiropu nav ko runāt. Mana pieredze saka, ka ir jārunā pa taisno ar galvenajiem. Es neredzu citu virzienu, kādā var attīstīties civilizācija, kā vien ASV un Krievijai veidojot draudzīgas attiecības. Ja ies tā, kā te piesauc viens otrs politiķis un daži masu mediji, tad ko tālāk - civilizācijas beigas? Jo lokālais karš var pāraugt atomkarā.

Vai cīņa par tiem pašiem energoresursiem tomēr nav tik asa, ka par īsti draudzīgām attiecībām runāt nevar?

Tas bija vēl padomju laikā, kad tika būvēts cauruļvads Družba. Amerikāņi tad aizliedza vācu firmām piedalīties šī gāzesvada būvniecībā un pārdot tam caurules. Taču pagāja kāds laiks, krievi tomēr vienojās ar vāciešiem, paši saražoja šīs caurules un uzbūvēja šo cauruļvadu. Tas ir interesants scenārijs. Jo šobrīd runā par trešo un ceturto cauruļvadu no Krievijas uz Vāciju. Vācija tos grib, bet daudzi citur Eiropā ir pret, jo acīmredzot klausa, ko saka amerikāņi. Savukārt vāciešiem un krieviem intereses gāzes jautājumā saskan. Ne krievi, ne vācieši negrib, ka viņu gāzes piegādes ir atkarīgas no tranzītvalstīm. Jo tas rada tikai problēmas. Tāpēc viņi grib būt savstarpēji tieši savienoti ar gāzesvadiem. Turklāt pati Vācija tādējādi kļūst par centrālu gāzes piegādes punktu citām Eiropas valstīm. Krieviem pārmet, ka viņi iespaido politiku ar gāzi. Krievi gluži pretēji negrib, lai politika iespaido gāzes piegādes. Viņi dara visu, lai gāzi piegādātu pa taisno un citi nevarētu politiski iespaidot viņu piegādes. Negribu te uzmesties par baigo krievu advokātu, bet viņiem taču ir jābūt tādām pašām tiesībām diversificēt savus gāzes piegādes ceļus, kā mums rūpēties par saviem saņemšanas ceļiem. Citādi nav godīgi, ka mēs priecājamies par gāzesvada izbūvi Polijā, bet nosodām krievu un vāciešu vēlmi būvēt kopīgu cauruļvadu savienojumu. Katrai valstij politika ir vērsta uz savu interešu nodrošinājumu. Krieviem uz savu, vāciešiem uz savu, un lietuviešiem uz savu. Mums beidzot ir jāsāk saprast, ka mūsu prioritātes ir tieši mūsu tauta un mūsu valsts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

A/s Latvijas gāze

Dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators. Līdz 2017. gada 3. aprīlim jāizveido divi juridiski neatkarīgi uzņēmumi - viens, kas būtu pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operators, otrs, kas veiktu dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja pienākumus.
Kā populārākie Latvijas gāzes akcionāri sabiedrībā ir zināmi uzņēmumi Gazprom, E.ON Ruhrgas International AG, Itera Latvija.
Apgrozījums (2014. g.): 503 075 833 eiro
Peļņa (2014. g.): 32 026 847 eiro
Avoti: LETA, Lursoft

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Salivans: Baidens ar Trampu runās par atbalstu Ukrainai

ASV prezidents Džo Baidens, trešdien Baltajā namā tiekoties ar prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kā sagaidāms, mudinās Trampu turpināt atbalstu Ukrainai, telekanālam CBS sacīja prezide...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?