Es runāju ar Somijas [izglītības un zinātnes] ministri, jo viņiem notiek ļoti daudzu augstskolu apvienošana (..). Man, nākot no vides, no kuras es nāku, nākamais jautājums bija - cik jūs plānojat ietaupīt? Uz ko kolēģe teica: «Mēs neplānojam ietaupīt, mēs vēl līdzekļus ieguldām, lai tas attīstītos.» Saprotat atšķirību starp manu un kolēģes pozīciju? Ja man visu laiku diktē un tagad man stāsta, cik no mūsu resora izņems naudu ārā, bet tajā pašā laikā jāizveido ļoti efektīvas strukturālas reformas, pasakiet - kā? Tas taču visiem ir skaidrs, kas kaut cik ir dzīvē sasnieguši, ka, apzinoties mērķi, ir sākumā jāiegulda līdzekļi. (..) Te jau mums tā filozofija jāmaina.
Redzat iespēju to mainīt?
Es viena? Protams, ka neredzu.
Tad par kādām strukturālām reformām runājam?
Mēs runājam par reformām pirmām kārtām cilvēka apziņā, lai saprastu, ka katra politikas iniciatīva kaut ko maksā. Jebkas maksā, un tas jebkas ir jānopelna, lai būtu līdzekļi, ko tērēt. Mēs esam šai diskusijā ar augstskolām un zinātniskajām institūcijām, un tā finanšu izpratne ir kļuvusi daudz augstāka.
Bet kas ir šis plāns? Ievads strukturālām reformām?
Tas ir strukturālo reformu posms, kas iezīmē ļoti skaidru tendenci uz kvalitāti. Pirmkārt, mācībspēku, studiju programmu, augstskolu zīmola kvalitāti, kas prasa pilnīgi citu darbu un attieksmi.