«Nesen Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) atzina okupācijas faktu. Tas tika darīts, lai ierobežotu Latvijā dzīvojošo cittautiešu tiesības un liktu kaunēties par saviem senčiem,» atklājot pasākumu, bilda PCTVL valdes līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners. Šādas konferences nepieciešamību Latvijas Republikas okupācijas dienā viņš pamato ar Sarkanās armijas karaspēka ienākšanas Latvijā gadadienu un piemiņas apliecināšanu kara veterāniem: «Ja PSRS nebūtu uzvarējusi karā, Latvijas vietā tagad būtu Ostlande un visi runātu vāciski. Ja visi latvieši to saprastu un nespekulētu ar vārdu «okupācija», uzlabotos Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, būtu vairāk investīciju un visi dzīvotu nedaudz labāk,» Dienai skaidro Pliners. Viņš noliedza, ka ar šādām aktivitātēm partija vēlas celt savus zemos reitingus, sakot, ka PCTVL dienaskārtībā tiem šobrīd nav izšķirošas nozīmes, jo vēl nav pieņemts lēmums par dalību nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
«Skaidrs, ka Latvijas pievienošana PSRS 1940. gadā nav notikusi uz demokrātiskā veidā izteiktas tautas vēlmes pamata,» norāda politologs Juris Rozenvalds. Viņš uzskata, ka ar šādu pasākumu rīkošanu PCTVL labākajā gadījumā var cerēt tikai uz visradikālāk noskaņotās elektorāta daļas atbalstu.
Konferenci apmeklēja arī nacionāli noskaņotā dzejniece Liāna Langa, kura pirms pasākuma atklāšanas J. Plineram pasniedza Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša grāmatu Kārtis, kurā apkopotas autoru atmiņas par padomju koncentrācijas nometni Mordovijā. Viņa sacīja, ka okupācijas sekas vēl ilgi dzīvos latviešu tautas apziņā, uz ko Pliners atbildēja: «Nenoliedzu, ka represijas bija, un ar pateicību pieņemu šo dāvanu, ko noteikti izlasīšu.» L. Langa Dienai atklāja, ka grāmatas pasniegšana bijusi pašas iniciatīva, jo viņai rūp Latvijā notiekošais.
Kreiso spēku aktivitātes Latvijā pēdējā laikā kļūst arvien pamanāmākas. Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) uzņēmis dokumentālo filmu par nacistu okupācijas laiku Latvijā - Ostland. Nakts zem svastikas, kā arī sarakstījis grāmatu Padomju Latvijas noslēpumi. No LKP CK arhīviem, kurā atspoguļoti XX gadsimta 60.-80. gadu Latvijas vēstures notikumi. Savukārt organizācija Nepilsoņu kongress, kas dibināta pērnā gada novembrī ar mērķi likvidēt nepilsoņu institūtu, jūnija sākumā sarīkojusi Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas. Tajā ievēlētajiem 30 pārstāvjiem, kuru vidū ir arī partijas Par dzimto valodu! līderi Vladimirs Lindermans un Jevgēnijs Osipovs, kā arī Latvijas Antifašistiskās komitejas loceklis Josifs Korens, būs jāizveido ietekmes kanāls uz varas institūcijām, lai risinātu masu bezpilsonības problēmas.