Dāmu konkurencē tāllēcējai Inetai Radevičai, šķiet, izdosies iegūt labākās balvu trešo gadu pēc kārtas, par spīti tam, ka līdz olimpiskajai medaļai pietrūka tikai viena centimetra. Latvijas Gada balvas sportā pasniegs piektdien Splendid Palace. Translācija LTV1 no pulksten 21.15.
Labāko sportistu izraudzīšana savā būtībā ir savdabīga sacensība starp sporta veidu pārstāvjiem, bieži vien ar nevienlīdzīgiem noteikumiem. Ja, teiksim, vienu gadu ir olimpiskās spēles vasaras sporta veidos, tad «ziemnieki» var iegūt visus iespējamos titulus, kā šogad to izdarīja Martins Dukurs, uzvarot pasaules un Eiropas čempionātā, kā arī Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā, bet finišā vienalga priekšā būs olimpiskais veiksminieks. Un tas ir tikai loģiski, jo 2012. gadā sporta notikums numur viens bija Londonas olimpiāde. Latvijas labākos sportistus šogad izraudzījās 21 cilvēka žūrija, kurā bija sporta dzīves vadītāji un mediju pārstāvji.
Uz Māra Štromberga uzvaru nepārprotami norāda jau Sporta Avīzes aptauja, kura notiek kopš 1996. gada un kurā šogad visi 50 (!) respondenti pirmo vietu atvēlēja Štrombergam. Pēc šīs aptaujas rezultātiem puslīdz droši var prognozēt arī Inetas Radevičas uzvaru dāmu konkurencē. No 50 anketām tikai vienā par Radeviču augstāk bija novērtēta Laura Ikauniece. Starp citu, labākās sportistes noteikšanā izvēli izdarīt bija visvieglāk, jo četras no piecām pretendentēm pārstāv vienu sporta veidu - vieglatlētiku. Septiņcīņniece Ikauniece vienīgā 2012. gadā ieguva medaļu augsta ranga sacensībās, no Helsinkiem uz Rīgu atvedot Eiropas bronzu, tomēr galvenais atskaites punkts bija Londona. Olimpiādē Laura bija devītā, bet Radeviča - ceturtā.
Pludmales volejbolistu Jāņa Šmēdiņa un Mārtiņa Pļaviņa iegūtā bronzas medaļa Londonā noņēma visas jautājuma zīmes nominācijā Labākā Latvijas komanda individuālajos sporta veidos. Ņemot par pamatu olimpiādes rezultātus, gan jau tiks izvēlēts arī labākais treneris, attiecīgi uzvarētāja lauriem vajadzētu pienākties Štromberga trenerim Ivo Lakučam. Tas tik tiešām būtu pelnīts novērtējums, jo - kas zina, vai Štrombergs uzvarētu, ja ne Ivo prasmes viņu sapurināt Londonas sacensību laikā.
Kutelīga situācija izveidojās, nosakot labāko Latvijas sporta spēļu komandu. Šajā nominācijā pat tika aizkavēts žūrijas balsojums, jo Latvijas kungu florbola izlase pārsteidzoši veiksmīgi bija sākusi spēlēšanu pasaules čempionātā. Florbolisti ar iekļūšanu četriniekā būtu atvieglojuši žūrijai darbu, bet beigās sanāca viena soļa atkāpšanās no iepriekš iekarotajām pozīcijām uz 6. vietu. Iepriekšējo gadu panākumu salīdzināšana lielā mērā bija noteikusi jau piecu pretendentu izvēlēšanu. Šogad, piemēram, pretendentu skaitā iekļuva Latvijas vīriešu volejbola izlase, kas veiksmīgi sāka atlases sacensības, taču vēl nav kvalificējusies Eiropas čempionāta finālturnīram. Ārpus «piecnieka» savukārt palika Latvijas hokeja izlase ar ieņemto 10. vietu pasaules čempionātā (PČ). Skaidrs, ka hokejistus ārpus svītras atstāja PČ sliktais nobeigums ar trim zaudējumiem «uz nulles». Tomēr, ja hokeja izlase pirmo reizi būtu spēlējusi elitē, tad laikam šaubu nebūtu, ka lauri pienāktos ripas spēles pārstāvjiem. Ir diezgan sarežģīti arī salīdzināt U-18 vai U-20 izlasi pret valstsvienībām. Piemēram, U-18 hokeja izlase ar 9. vietu ir iekļuvusi pretendentu skaitā, bet valstsvienība ar 10. pozīciju ne. Tāpat - kurš no panākumiem ir vērtējams augstāk - Latvijas dāmu basketbola izlases kvalificēšanās finālturnīram vai U-20 junioru basketbolistu iegūtā 6. vieta? Laureātu pieteikšanā parādās arī iestarpinājums «spēlēja bez iepriekšējo gadu līderiem», kam nezin vai vajadzētu kalpot par atskaites punktu. Šķiet, nozīme ir arī parādītajam sniegumam ap balsošanas laiku. Ja rudens ciklā Rīgas Dinamo apspēlētu vienu KHL grandu pēc otra, gan jau būtu iespēja dinamiešiem iegūt labākās komandas balvu otro gadu pēc kārtas.
Latvijas sporta spēļu pārstāvji šogad nepretendē uz populārāko sportistu godu, lai gan visa gada garumā hokejs, basketbols un futbols izpelnās lielāku sabiedrības uzmanību nekā, piemēram, BMX riteņbraukšana. Bumbotājiem vai ripas dzenātājiem tikpat kā nav izredžu arī iegūt Labākā sportista balvu, jo hokeja, basketbola vai futbola izlasei ir ļoti sarežģīti izcīnīt medaļas augstākā ranga sacensībās. Ja nu vienīgi izdodas iegūt prestižu balvu kādas klubu komandas sastāvā. Padomju laika periodā iekļūšana PSRS izlasē bija diezgan droša zīme, ka būs pasaules vai Eiropas čempionāta medaļa. Tā savulaik par gada sportistiem kļuva Uļjana Semjonova, Helmuts Balderis, Valdis Valters… Kuri no mūsu pašreizējiem sporta spēļu pārstāvjiem iekļūtu PSRS izlasē, ja dzelzs priekškars nebūtu kritis? «Anete Žogota-Jēkabsone, kad nebija guvusi traumu,» bez minstināšanās Dienai vienu kandidāti nosauc Valdis Valters, bet tad iestājas pauze. «Varbūt Pahars savos ziedu laikos Anglijas premjerlīgā un savulaik mūsu labākie hokejisti NHL.»
Arī populārākā izvēlēšanā balsotāji vispirms skatās uz rezultātiem. 2012. gadā finiša taisnē palikuši trīs pretendenti Māris Štrombergs, Martins Dukurs un Mārtiņš Pļaviņš.