«Vēl tagad atceros, ka tajā brīdī [pie -19] teicu: aiziet, puiši! Jūs varat viņus uzvarēt. Šī ir mūsu spēle. Jau līdz trešdaļas beigām atspēlējām sešus punktus,» lūzuma brīdi raksturoja Ivkovičs, kas pelnījis, lai Pirejā viņam uzceltu pieminekli. Jo tieši viņš pirms 15 gadiem aizveda Olympiacos arī līdz pirmajam Eirolīgas titulam. Treneris neskopojās ar komplimentiem, no kuriem lauvas tiesa tika amerikānim Eisijam Lovam. Viņš pēc uzvaras pusfinālā pār Barcelona potītes sāpju dēļ nav spējis pat nokāpt viesnīcā pa kāpnēm, bet finālā atspēlēšanās brīdī pilnībā izslēdzis no spēles CSKA saspēles vadītāju Milošu Teodosiču. Starp citu, Ivkoviča vadītās Serbijas izlases līderi. «Esmu Eiropas čempions un jūtos tā, it kā būtu visaugstākajā virsotnē pasaulē, no kurienes neviens mani nevar nostumt,» sajūsmināts pēc spēles bija Lovs.
Desmit sekundes pirms finālsvilpes CSKA lietuviešu veterānam Ramūnam Šiškauskam bija iespēja izšķirt spēles iznākumu, taču viņš nerealizēja divus soda metienus, uz ko Georgs Printezis laukuma otrā galā atbildēja ar uzvaru nesošo grozu. «It kā normāli stāvēju pie līnijas, nenervozēju, taču kļūdu jau nekad nevar iepriekš paredzēt,» Šiškausks neizpratnē raustīja plecus. Viņš norādīja, ka jāizskauž biežās kļūdas, kuru dēļ Grieķijas komandai izdevies panākt maskaviešus.
Tikmēr Pirejās nerimst sajūsma par komandas panākumu, ko retais pirms sezonas prognozēja. Sākuši ar trīs zaudējumiem četrās spēlēs, Olympiacos ar varenu finiša spurtu nodrošināja vietu Top 16 turnīrā, kuru atkal sāka ar diviem zaudējumiem. Tas gan neliedza iekļūt izslēgšanas spēlēs, un kopš tā brīža komanda klupusi tikai reizi, ceturtdaļfināla otrajā spēlē izbraukumā par punktu zaudējot Sjēnas Montepachi.