Tas ir darbs, kuru Rīgas mežu aprūpētajos dārzos un parkos profesionāļi tēlaini raksturo kā pogu piešūšanu pie mēteļa - sakopta, prasmīgi kārtībā uzturēta daba ir krāšņa poga pie mēteļa jeb pamata, ko veido katra parka teritorija.
Arī ārpus Rīgas
2012. gadā SIA Rīgas meži pārņēma tobrīd likvidētās Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki funkcijas un sāka apsaimniekot zaļās teritorijas galvaspilsētā. «Galvenais aģentūras likvidēšanas mērķis bija vēlme atslogot Rīgas pašvaldības budžetu, dārzu un parku apsaimniekošanas funkcijas nododot jau strādājošai pašvaldības kapitālsabiedrībai,» skaidro U. Zommers.
Rīgas meži gūst ienākumus no vēsturiski Rīgas īpašumā esošo mežu apsaimniekošanas. Apsaimniekojamā teritorija ar kopējo platību 61 726 ha plešas ārpus Rīgas administratīvās teritorijas.
«Apmēram pusi no Rīgas apstādījumu uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem Rīgas meži sedz no mežu apsaimniekošanā gūtajiem ieņēmumiem, otru pusi sedz Rīgas pašvaldība,» stāsta U. Zommers. Atceroties izjūtas pirms trim gadiem, kad bija jāuzņemas atbildība arī par Rīgas parkiem un dārziem, U. Zommers nenoliedz - tas bijis nopietns psiholoģiskais pārbaudījums gan pašam, gan darbiniekiem: «Taču, pašvaldībai sakārtojot juridiskos teritoriju piederības un statusa jautājumus, pašlaik jūtam, ka gan Rīgas mežu finansiālais mehānisms, gan saimnieciskā domāšana un rīcība ļauj mums pašiem daudz vairāk darboties kā profesionāļiem, ne tikai kā sētniekiem. Ir radusies lielāka izpratne par apstādījumu vajadzībām sadzīviskā un tehniskā izpratnē. Notiek virzība uz attīstību, plānošanu, un viss vairs nav atkarīgs tikai no pašvaldības budžeta iespējām.» Kā piemēru U. Zommers min pāreju no roku darba uz mehanizāciju, kas atvieglo darbinieku noslodzi un ļauj kāpināt darba intensitāti.
Kā saglabāt aleju
Rīgas apstādījumu teritoriju rekonstrukcijas un jaunveidošanas darbu plānošana un realizēšana ir komplicēts process, ko veic vairāki Rīgas domes departamenti, to vidū Mājokļu un vides departaments, Pilsētas attīstības departaments, Īpašumu departaments, Satiksmes departaments, kā arī Rīgas pilsētas izpilddirekcija. «Tiek rekonstruēti esošie objekti, un rodas jauni objekti, piemēram, mazi skvēriņi, ielu sadalošās apstādījumu joslas, kas nav parki vai skvēri. Kā pozitīvus piemērus var minēt Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pakāpeniski veidoto Ķengaraga promenādi gar Daugavas malu, arī Pārdaugavas direkcijas uzraudzībā labiekārtoto Lucavsalas ziemeļu daļas atpūtas zonu. Tiek veidotas arī bērnu un jauniešu sporta aktivitāšu zonas, pastaigu takas, veloceliņi,» skaidro U. Zommers.
No vides kvalitātes viedokļa parkos un zaļajās zonās vieglāk esot uzturēt pašu apsaimniekotu teritoriju. Kā skaidro Rīgas mežu daļas Dārzi un parki Rīdzenes iecirkņa vadītājs Andis Gremze, piemēram, būvniecības uzņēmumu pārstāvji, realizējot pasūtījumu un zemē ierokot kabeļus, nereti neņem vērā to, ka koka sakņu aizsardzības zonai vēlams būt tikpat platai kā koka vainaga projekcijai. Komunikācijas ierokot gar pašu stumbru, koki tiek nopietni bojāti.
Veco koku saglabāšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Dārzu un parku speciālistu darba plānos. Pērn Rīdzenes iecirkņa speciālisti risināja problēmu, ko darīt ar liepām, kas aug ap Brīvības pieminekli. «Liepas izaugušas lielas, to vainagi aizsedz pilsētvides ainavu skatpunktus. Taču cilvēkiem tīri psiholoģiski būtu ļoti grūti pieņemt, ka ap Brīvības pieminekli kaut kas tiktu kardināli mainīts. Tāpēc pieņēmām lēmumu liepu vainagus pagaidām polardēt. Jāpiebilst, ka polardēšana ir savdabīga koku vainagu veidošanas tehnika. Tas mazina arī trupes bojāto stumbru mehānisko bīstamību,» stāsta A. Gremze.
Līdzīgi parku speciālistiem pērn bija jāizšķiras arī, ko darīt ar vairāk nekā simt gadu vecajiem, par mehāniski bīstamiem kļuvušajiem Brīvības alejas kokiem. «Domājām, vai tos zāģēt nost un mainīt pret jauniem - taču tas varētu izraisīt negatīvu sabiedrības rezonansi - vai arī atvieglot koku vainagu un turpmāk tos regulāri cirpt. Nolēmām cirpt, jo šādi būsim saglabājuši veco vēsturisko aleju,» skaidro Rīdzenes iecirkņa vadītājs.
U. Zommers piebilst: «Ļoti daudzi vecie koki ielu malās ir ar cauru vidu, jo padomju gados tikuši rupji nostaboti, respektīvi, vainagu apzāģēšanas procesā tiem atstātas lielas zaru brūces. Pa tām iekļūst nokrišņu ūdens, un stumbrā veidojas trupe. Koki cieš no sāls iedarbības ziemā, tiek mehāniski traumēti automašīnu avārijās. Savukārt mūsu pieminētajā veidā aleju iespējams saglabāt. Pamazām to papildinot ar jaunu koku stādījumiem, kas savijas ar vecajiem kokiem, izkritušos kokus ainaviski neredz. Tā aptuveni 10-20 gadu laikā aleju iespējams pilnībā atjaunot.»
Operācija Riekstkoks
Marta sākumā Rīgas meži sadarbībā ar uzņēmumu Labie koki veica kādu īpašu operāciju - tika pārstādīts kādā no Krišjāņa Valdemāra ielas ēku iekšpagalmiem augušais riekstkoks, kam tur bija kļuvis par šauru. Tā īpašnieks nevēlējās koku nozāģēt, tāpēc kokam atrasta jauna dzīvesvieta Dārzu un parku Pārdaugavas iecirkņa apsaimniekotajā Ēbelmuižas parka teritorijā Ziepniekkalnā. Izrādās - pārstādīt aptuveni 20-30 gadu vecu koku ir iespējams. U. Zommers stāsta: «Mūsu klimatiskajos apstākļos riekstkoks ir dendroloģisks retums. Tas ir ļoti cienījams īpašnieka lēmums - finansēt koka pārstādīšanu.»
Pieauguša koka pārstādīšanas izmaksas lēšamas līdz diviem tūkstošiem eiro. Jārēķinās ar sagatavošanas darbiem, kad tiek samazināts koka vainags un pakāpeniski ierobežota sakņu sistēma. Izcelšanai nepieciešama pacēlājtehnika, kā arī treileris. Ja koka izmērs pārsniedz ceļu satiksmes noteikumos atļautos kravas gabarītus, jānodrošina speciālā transporta eskorts, jāizplāno maršruts, lai zari neskartu, piemēram, trolejbusa vadus. Arī koka stādīšanas vieta jāizraugās pārdomāti.
«Pilsētas centrā tik lielam kokam vietu atrast pagrūti, jo tas ietekmētu parku plānojumu, tāpēc piemērotākā vieta ar brīvu laukumu tika meklēta Pārdaugavā,» stāsta Rīgas mežu daļas Dārzi un parki Pārdaugavas iecirkņa vadītāja Dace Bruģe.
Centram tuvākajā - Uzvaras - parkā pēdējos gados tikuši realizēti daudzi labi projekti: iestādīts sakuru dārzs, un izveidots ceriņu kolekcijas stādījums. Savukārt Ēbelmuižas parks, kas atrodas Ziepniekkalna centrā, riekstkoka mājvietai izvēlēts tāpēc, ka «šī parka tuvumā dzīvo apkārtējās vides uzturēšanā ieinteresēti atbildīgi cilvēki. Viņi ar atzinību un pateicību uzņem katru jaunumu parka pilnveidošanā. Esam gandarīti par to iedzīvotāju attieksmi, kuri ir ieinteresēti zaļo pilsētas teritoriju vides saglabāšanā,» uzsver D. Bruģe.