Latvijas komanda Karlovivaros, praktiski visu spēli iztiekot bez potenciālās līderes Elīnas Babkinas, teju visu cīņas gaitu bija vadībā pret pašreizējām Eiropas čempionēm krievietēm (63:70), bet ar Elīnu ierindā pēc tam pārspēja spēcīgās Čehijas (65:63) un Ķīnas (69:67) izlases. Izlases sniegums, visticamāk, radījis vielu pārdomām Eiropas sieviešu basketbola ekspertiem, kuri pirms finālturnīra veido neoficiālu spēka rangu, Latvijai pastāvīgi atrodot vietu teju pašā apakšā. «Pacentāmies. Pretī bija titulētas komandas, tāpēc nedrīkstējām izgāzties,» treneris Nerips ar zināmu gandarījuma devu secināja, ka brīžiem labs bijis ne tikai rezultāts, bet arī laukumā parādītais sniegums. Vēl gan esot visai daudz iespēju pielikt. «Visvairāk kliboja lēmumu pieņemšana uzbrukuma noslēguma fāzē. Pārāk daudz kļūdījāmies vienkāršās situācijās - vai nu piespēlē, vai metienā. Pārāk daudzās situācijās nerealizējām savas iespējas,» treneris atklāja lielāko mīnusu.
Pirms došanās uz Čehiju treneri kā izaicinājumu nosauca pretinieču pārsvaru augumā, taču ar to veiksmīgi izdevās tikt galā. Lai arī visās spēlēs priekšrocība bija pretiniecēm, cīņā par atlēkušajām bumbām allaž uzvarēja latvietes. «Jāturpina dod jaunus uzdevumus, lai to elementu vēl vairāk attīstītu,» Nerips spriež, ka cīņai zem groza milzu nozīme būs arī izšķirošajās spēlēs. «Francijā gan pret mājiniecēm, gan Serbijas izlasi būsim augumā krietni mazāki. Arī no Lielbritānijas centimetros atsevišķās pozīcijās atpaliekam.»
Uz Čehiju aizbraukušais divpadsmitnieks attaisnojis uz sevi liktās cerības, tāpēc izmaiņas finālturnīra sastāvā netiek plānotas. «Pirmkārt jau iepriecināja tas, ka mikroklimats šajā sastāvā bija labs, sakārtots. Basketbolistes labi saprotas ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Tas ir ļoti svarīgi, īpaši sieviešu basketbolā,» atzina Nerips. Puse no sastāva iepriekš finālturnīros nav spēlējusi, taču tas treneri nebaida: «Protams, būs uztraukums, taču centīsimies to padarīt par tādu pozitīvu uztraukumu, kas tikai vairos darba spējas.»
Basketbolistes līdz trešdienai trenēsies Rīgā, bet ceturtdien izlidos uz Parīzi, lai no turienes tālāk ceļotu uz Anžēras piepilsētu Trelazē. Tā kā priekšā ilgs un nogurdinošs ceļš, treneri vēl nav izlēmuši par to, cik daudz izdosies patrenēties pie finālturnīra groziem. Pirmā spēle jau sestdien vēlu vakarā pret Franciju.