Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, pastāstīja projekta vadītājs Klāvs Brangulis. Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā. Pašlaik Sarkandaugavas un Mīlgrāvja kanāla satekas rajonā tiek uzstādītas atsūknēšanas iekārtas, izdarīti urbumi, lai varētu izveidot cauruļvadu sistēmas un sākt gruntsūdeņu attīrīšanu. Šie darbi tiek īstenoti Latvijas un Šveices sadarbības projekta ietvaros, to plānotās izmaksas ir 15,3 miljoni Šveices franku (aptuveni 8,2 miljoni latu), no tiem Latvijas nacionālais līdzfinansējums ir aptuveni 1,2 miljoni. Šī vieta jāattīra līdz 2017. gadam, atbildīgā iestāde ir Valsts vides dienests, darbus veic personu apvienība Intergeo-R, kurā kopā strādā Latvijas, Austrijas un Šveices uzņēmumi.
Izsmels 690 000 m3 dūņu
Otra vēsturiski piesārņotā vieta ir Liepājas Karostas kanāls, kur pašlaik notiek izpēte - kanāla gultnes uzmērīšana un ūdenī esošo priekšmetu, piemēram, metāllūžņu, apzināšana. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, varēs plānot to izcelšanu, Dienai pastāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes Mārketinga un investīciju daļas vadītājs Ivo Koliņš. Kanāla gultnes attīrīšana sāksies nākamgad, kad plānots izsmelt piesārņotās dūņas un smilšu nogulas 690 000 m3 apjomā. Tās paredzēts noglabāt speciāli sagatavotā vietā Karostas kanāla austrumu galā. Vēlāk šo teritoriju varēs izmantot ostas vajadzībām, paskaidroja I. Koliņš.
Helsinku komisija Liepājas Karostas kanālu, kura gultnē konstatēts ievērojams daudzums naftas produktu un smago metālu, ir atzinusi par vienu no piesārņotākajiem Baltijas jūras reģionā. Padomju laikos šeit atradās militārā bāze, kuras darbība radīja šo piesārņojumu. To attīrot, samazinās risks piesārņot Baltijas jūru. Darbi jāpabeidz līdz 2015. gada augustam. Pašlaik viss notiek pēc plāna, piebilda I. Koliņš. Kopējās izmaksas ir 13,1 miljons latu, no tiem 85% sedz ES Kohēzijas fonds, atlikušo summu - Liepājas SEZ pārvalde. Darbus veic pilnsabiedrība SB&B.
Nav drošības par Olaini
Līdz 2015. gadam ir paredzēts veikt arī Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanāciju - šīs vietas attīrīšanu. Šim nolūkam plānots tērēt 5,9 miljonus latu, no tiem 70% ir ERAF finansējums. Te gan ir nelielas nobīdes no termiņiem, Dienai atzina Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Ņemot vērā negatīvo pieredzi ar Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanas projektu, pašlaik rūpīgi tiek izstrādāts iepirkumu konkursa nolikums, lai to «veiktu prātīgi», arī pašā projektā ir jāizdara zināmas korekcijas, lai paplašinātu tehnoloģiskās iespējas, «radītu alternatīvas, ko ar piesārņojumu iesākt», piebilda A. Stašāne. Vienlaikus viņa atzina, ka - vai šo projektu varēs īstenot, tomēr vēl īstas drošības nav.
Diena jau rakstīja, ka daudz straujāk nekā līdz šim jāveic arī Inčukalna sērskābā gudrona dīķu izsmelšanas darbi, kā arī jāmaina izmantotās tehnoloģijas, jo faktiskā piesārņojuma koncentrācija izrādījusies daudz augstāka, nekā gaidīts, citādi varētu būt problemātiski līdz 2015. gada rudenim realizēt šo 20,3 miljonus vērto projektu. Iespējams, šīs vietas attīrīšanai būs nepieciešami papildu līdzekļi, to apjoms varētu būt zināms augusta vidū. Pērn tika pabeigta Jelgavas šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves Kosmoss teritorijas attīrīšana, iekapsulējot tur esošās bīstamās vielas un novēršot to nokļūšanu Svētes upē. Šo darbu izmaksas bija 2,6 miljoni latu, no tiem 70% sedza ERAF, 30% bija valsts budžeta finansējums.