Pirmā reize
Ziemeļkorejas propagandas rupors - Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA) - ceturtdien vēstīja, ka Kims Čen Uns kopā ar valsts augstākajām militārpersonām apmeklējis bijušo munīcijas rūpnīcu, kur tagad atrodas Revolūcijas muzejs, kas cildina vadoņa vectēva, valsts dibinātāja un «mūžīgā līdera» Kima Ir Sena, un tēva Kima Čen Ira «varoņdarbus».
Kima Čen Una vizīti, kas neatšķīrās no daudzām citām, par kurām ik dienu tiek stāstīts Ziemeļkorejas Komunistiskās partijas kontrolētajos medijos, visticamāk, pasaulē neviens neievērotu, ja vien tajā viņš nebūtu pateicis kādu uzmanības vērtu teikumu. «Kima Ir Sena darbs Ziemeļkoreju padarīja par spēcīgu kodolvalsti, kas ir gatava detonēt atombumbu un ūdeņraža bumbu, lai aizsargātu savu suverenitāti un nācijas godu,» Kimu Čen Unu citē KCNA.
Kimu dinastijas kopš 1948. gada pārvaldītā Ziemeļkoreja tehniski joprojām atrodas kara stāvoklī ar Dienvidkoreju, jo 1953. gadā Korejas karš tika izbeigts ar pamiera, nevis miera līgumu. Viena no pasaulē militarizētākajām valstīm regulāri ir solījusi iznīcināt Dienvidkoreju un tās galveno sabiedroto - Savienotās Valstis.
Oktobrī, kad Phenjanā ar pompu tika atzīmēta Ziemeļkorejas Komunistiskās partijas dibināšanas 70. gadadiena, Kims Čen Uns paziņoja, ka viņa vadītā valsts esot gatava cīnīties jebkāda veida karā, ko sākšot «amerikāņu imperiālisti».
Ziemeļkoreja līdz šim trīs reizes - 2006., 2009. un 2013. gadā - ir veikusi pazemes kodolizmēģinājumus, par kuriem tā tikusi sodīta ar Apvienoto Nāciju sankcijām, kas aizliedza tirdzniecības un finanšu darījumus, kuri saistīti ar Phenjanas ieroču programmu. Tiek uzskatīts, ka pirmajos divos gadījumos par bumbu «degvielu» izmantots plutonijs, bet pēdējā reizē - urāns, atgādina ziņu aģentūra Agence France-Presse.
Seulas Nacionālās universitātes Miera un apvienošanas institūta analītiķis Čans Jun Suks norāda, ka Kima Čen Una šīs nedēļas izteikumi ir pirmā reize, kad kāds Ziemeļkorejas līderis runā par ūdeņraža bumbu, raksta angliski iznākošais izdevums The Korea Times.
Nejēdzīga retorika
Ūdeņraža jeb kodoltermiskajā bumbā tiek izmantota daudz sarežģītāka tehnoloģija nekā atombumbā, lai radītu vairākkārt spēcīgāku sprādzienu. Parasti atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas «detonatoru».
Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka tās rīcībā nav informācijas par ūdeņraža bumbas esamību Ziemeļkorejas rīcībā. «Mēs cieši novērojam un izsekojam ikvienu un visas Ziemeļkorejas kodolaktivitātes,» ministrija informējusi telekanālu NBC News.
Dienvidkorejas izlūkdienesti uzskata, ka Kima Čen Una apgalvojumi neesot nekas vairāk kā «retorika» iekšējam patēriņam. «Mēs neticam, ka Ziemeļkorejai ir tehnoloģijas, lai izstrādātu ūdeņraža bumbu,» kādu amatpersonu atreferē ziņu aģentūra Yonhap.
Šim vērtējumam piekrīt arī Čans Jun Suks, kurš uzskata, ka Kima Čen Una paziņojums ir «nejēdzīgs». «To nevajag uztvert nopietni, jo viņš tikai vēlas panākt ASV atgriešanos pie sarunu galda,» analītiķis sacīja laikrakstam The Financial Times.
Diplomātiskās sarunas starp ASV un Ziemeļkoreju ir iestrēgušas kopš 2012. gada. Vašingtona pieprasa, lai Ziemeļkoreja atteiktos no plāniem iegūt kodolieročus, bet Phenjana uzstāj, ka sarunām jānotiek bez jebkādiem priekšnosacījumiem.
Septembrī Vašingtonas Zinātnes un starptautiskās drošības institūts (ISIS) nāca klajā ar satraucošu informāciju, ka vienā no Ziemeļkorejas kodolobjektiem, iespējams, notiek mēģinājumi ražot tritiju, kas ir pamata sastāvdaļa vairākos kodoltermiskajos ieročos.
«Tas, vai Ziemeļkoreja var radīt kodolieročus, izmantojot tritiju, nav zināms, bet mēs uzskatām, ka tā joprojām viņiem ir tehniska problēma, kas ir jāatrisina,» toreiz apgalvoja ISIS. «Šīs problēmas atrisināšanai, visticamāk, būtu nepieciešams veikt vēl vairākus pazemes kodolizmēģinājumus.»