Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»
KP pārstāve gan atzīst, ka «risku var radīt Saeimas deputātu likumā ietvertais izņēmums, kas likumu var padarīt apejamu, - atsevišķas ekspluatējošas darbības (piemēram, attiecībā uz akcijas atlaidēm un loģistikas izmaksām) nav aizliegtas, ja darījuma puses par tām rakstiski vienojas. Ja piegādātājam neizdevīgas vienošanās, kas neatbilst likuma prasībām, tiek uzspiestas, tad KP var būt grūtāk aizsargāt piegādātāja intereses».
Cietīšot mazais bizness
LTA prezidents Henriks Danusēvičs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu vērtē visai skeptiski un apgalvo: «Likums pieņemts lielo ražotāju interesēs, bet lielajiem ražotājiem izdevīgi sadarboties ar lielajiem tirdzniecības tīkliem, nevis ar mazajiem un vidējiem tirgotājiem. Turklāt lielajiem ražotājiem ir visas iespējas uzspiest vēlamos sadarbības noteikumus tirgotājiem, jo bez vairāku, Latvijā populāru ražotāju produkcijas veikali nevar iztikt - pircēji šo produkciju pieprasa. Tā ka nav pamata apgalvojumam, ka ikviens tirgotājs uzspiež savus sadarbības noteikumus jebkuram ražotājam, viss atkarīgs no tirgotāja vai ražotāja mēroga un vietas tirgū.»
H. Danusēvičs arī pauž viedokli, ka «lielie ražotāji ir ieinteresēti no tirgus izspiest mazos ražotājus. Rezultātā no tirgus var tikt izspiesti arī mazie tirgotāji, jo tieši mazie ražotāji un mazie tirgotāji bieži sadarbojas. Mazam ražotājam ir sarežģīti ar savu produkciju iekļūt lielveikalu tīklā, bet mazam tirgotājam savukārt nav vienkārši veidot sadarbību ar lielajiem ražotājiem». LTA prezidents arī apgalvo, ka «jaunais likums pasliktina situāciju mazajiem tirgotājiem, jo tiek uzlikts lielāks administratīvais slogs».
Jautāts par to, kuri, viņaprāt, ir lieli mazumtirdzniecības uzņēmumi Latvijas izpratnē, H. Danusēvičs teic, ka par lieliem nozares spēlētājiem var nosaukt tikai divus - Rimi Latvia un Maxima Latvija - un turpina: «Reizēm tiek teikts, ka ir vēl citi lielie tirdzniecības uzņēmumi, un tiek radīts iespaids, ka ikviens, kas iestājas kooperatīvā, uzreiz kļūst par lielu uzņēmumu, tomēr, piemēram, Elvi vai top! nevar uzskatīt par lielu tirdzniecības uzņēmumu, jo nav runa par veikalu tīklu, kam būtu kopīgs īpašnieks vai īpašnieki, bet gan par zīmolu, kas apvieno daudzus uzņēmējus.»
Var pieaugt imports
Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā ir «vairāki punkti, kas var negatīvi ietekmēt mazumtirdzniecību», paužot veikalu tīkla top! viedokli, uzsver SIA Iepirkumu grupa pārstāve Ilona Bukša un skaidro: «Augsti vērtējam, ka panākta vienošanās starp tirgotājiem un ražotājiem par vairākiem neviennozīmīgi vērtētiem punktiem. Taču kopumā par likuma gala versiju var teikt, ka, vadoties pēc tirgus ekonomikas pamatprincipiem, valstij ar likumdošanu nebūtu tik dziļi jāreglamentē līgumattiecības starp uzņēmējiem. Mums ir bažas, ka likums nespēs līdzsvarot tirgotāju un piegādātāju intereses, jo uzliek saistības tikai tirgotājiem. Reālas situācijas līdzsvarošanai var parādīties nepieciešamība pēc līdzīgas regulācijas arī piegādātājiem.»
I. Bukša arī uzskata, ka «neviennozīmīgas ir arī paredzētās sankcijas un to piemērošanas riski, jo būtiski tiks apdraudētas mazo un vietējo ražotāju pozīcijas mazumtirdzniecībā». Rezultātā tirgotāji «var būt spiesti samazināt piegādātāju skaitu, optimizēt sortimentu un pārfokusēties uz importa produkciju, lai izvairītos no iespējamajiem riskiem. Likums paredz arī ierobežojumus tādos sadarbības aspektos kā apmaksas termiņš piegādātājam, preču atgriešana un citas darbības, kuras var paaugstināt tirgotāju izmaksas un ietekmēt preču pārdošanas gala cenu. No likuma ieguvēji būs lielie ražotāji un piegādātāji, kuriem parādās iespēja uzlabot sadarbības nosacījumus un palielināt peļņu,» uzskata Iepirkumu grupas pārstāve.
Dēvē par kompromisu
Krietni atzinīgāku jaunā likuma vērtējumu pauž ražotāju pārstāve, LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. «Mēs, ražotāji kopā ar tirgotājiem pie šī likuma esam strādājuši vairākus gadus. Tirgotāji un ražotāji savstarpēji gājuši viens otram pretī. Līdz ar šī likuma pieņemšanu izstrādāti spēles noteikumi, kas sakārto situāciju. Iepriekš, kamēr šādi spēles noteikumi nebija pieņemti, ražotājiem nācās izjust tirgotāju uzspiestus noteikumus. Ir pozitīvi, ka tagad sadarbība tiek sakārtota,» situāciju vērtē LPUF padomes priekšsēdētāja.
Komentējot, vai jaunais likums vienādi ietekmēs vērienīgos un mazos ražotājus, I. Šure teic, ka, pēc viņas domām, likums identiski attiecas uz visiem ražotājiem un «uzņēmējus vispār nevajag šķirot lielajos un mazajos». Uz jautājumu, kas mainīsies patērētājiem, LPUF padomes priekšsēdētāja atbild, ka tirgotāji apgalvojot - palielināsies cenas, bet, pēc viņas domām, likumā nav paredzēts nekas tāds, kas varētu izraisīt cenu kāpumu un «patērētāji ilgtermiņā būs ieguvēji, jo likums sakārto tirgotāju un ražotāju attiecības».
Svarīga ieviešana dzīvē
Tomēr vairāki Dienas aptaujātie tirdzniecības un ražošanas nozaru pārstāvji jauno likumu vērtē piesardzīgi, un viņu attieksme vērtējama ar vārdiem «laiks rādīs, kā būs». Pārtikas ražošanas uzņēmuma SIA Kronis valdes loceklis un līdzīpašnieks Aivars Svarenieks uzskata, ka likums regulē vienīgi tehniskas nianses, bet tā globālo ietekmi uz tirgotājiem un patērētājiem noteiks tas, kā reāli likums tiks ieviests dzīvē. «Tirdzniecības nozare ir ļoti sarežģīta, tāpēc jebkuras jaunas izmaiņas jāievieš uzmanīgi,» norāda arī SIA Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns un uzsver, ka «jauno likumu ievērosim, lai gan jāmin, ka daļa no jaunā likuma nedaudz pārklājas ar Konkurences likumu, kas regulē mūsu darbu jau šobrīd».
To, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecas uz tiem pašiem jautājumiem, kuri ietverti Konkurences likumā, norāda arī Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija un turpina: «Likums regulē virkni jautājumu, kā turpmāk visiem tirgotājiem būs jāveic sadarbība ar piegādātājiem. Ievērojamu daļu no nosacījumiem esam pildījuši arī iepriekš - daudzi no punktiem bija ietverti Konkurences likumā, kurš attiecās uz lielākajiem tirgotājiem». Rimi Latvia pārstāve arī piebilst, ka jaunajam likumam «būtu vairāk jāfokusējas uz pircēju, nevis piegādātāju interešu aizsardzību».