Kapsētā ar Carnikavas novada pašvaldības, valsts un ziedotāju finansiālu atbalstu ir īstenota arhitektes Ingūnas Rībenas iecere, kas jau 1985. gadā uzvarēja konkursā par Vācieša kapavietas sakārtošanu Carnikavas kapos. Tās pamatā ir Vācieša dzejoļu krājuma Zibens pareizrakstība poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saules gaismu un līdzsvaru.
Pieminekli veido tumši pelēkais granīts, kurš ir stinguma, varenības un nesalaužamības simbols un kurā ir zāles «plaisa» - divu globālu dzejnieka daiļrades tēmu «turpināšanās» un «uzdrīkstēšanās» koncentrēta vizuāla interpretācija, klāstīja arhitekte. «Maigā, laicīgā, iznīcīgā un vienlaikus mūžīgā zāle, kas dzimst katru pavasari un mirst rudenī, piemineklī simboliski atdala šās saules un aizsaules daļu. Tāpat kā zāle - maiga, iznīcīga un laicīga - salauž granīta stingušo mūžības varenību, arī dzīvs, patiess vārds vienmēr salauzīs melīgu, liekulīgu laiku,» piemiņas vietas ideju atklāj I. Rībena.
Vācieša portreta maketu veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs, bet tā izkalšanu granītā - Guntis Pandars.