Pirmais lielremonts simtgadē

Māra Lāce, LNMM direktore
Pie Jāņa Tīdemaņa gleznas Šķirtās sievas, 1934

Man patīk to mākslinieku darbi, kuri ļoti aktīvi, temperamentīgi un intensīvi strādā ar krāsu. Latvijas XX gadsimta 30. g adu glezniecībā tāds neapšaubāmi bija Jānis Tīdemanis. Šis viņa darbs pie mums nonāca ļoti savdabīgā ceļā - 90. gadu sākumā šī un vēl cita J. Tīdemaņa glezna tika nozagta no kādas privātpersonas Rīgā. Turklāt gleznas tika nozagtas ļoti brutālā veidā, izgriežot ar nazi audeklus no ķīļrāmja. Tas darbam nodara ārkārtīgi lielu skādi, un, kad policija zagļus notvēra, gleznu saimnieki piedāvāja muzejam tās nopirkt. Muzejs atrada tādu iespēju, un ar lielām mūsu restauratoru pūlēm abas gleznas atkal ir savā sākotnējā izskatā.

Jānis Mitrēvics, gleznotājs, digitālo muzeja ekspozīciju veidotājs
pie Vilhelma Purvīša gleznas Pavasara ūdeņi (Maestoso, ~1910)

Likumsakarīgi, jo pašam 1994. gadā tapa izstāde instalācija Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti. Arī gleznotāja 50 gadu jubilejas izstāde bija skatāma LNMM telpās. «Tā māja ir diezgan pompoza. Bērns varētu nobaidīties no lielām kolonnām, augstiem griestiem. Tomēr tā nav vēsa un atsvešināta. Manā sajūtā muzejam vienmēr ir bijusi draudzīga aura. Laiki ir mainījušies visvisādi, bet muzejs manā skatījumā vienmēr ir bijusi stabila vērība. Remonts ir jātaisa tehnisku iemeslu dēļ un arī tāpēc, ka mūsdienās muzejs ir alternatīva lielveikalam. Brīvdienās cilvēks brauc uz lielveikalu ne jau vienmēr tāpēc, ka viņam vajag kaut ko pirkt - gan apskatīties bodi, gan pirkt, gan bērniem kaut ko darīt... Muzejs no padomju laikiem ir palicis kā sabiedrisks kultūras nams. Ap to vajag visu ko apkārt - kafejnīcas, nodarbību telpas bērniem utt. - tas jau ir pašsaprotami. Man šausmīgi nepatīk, ka muzejiem kaut ko piebūvē klāt. Tāpēc LNMM projekts, ka viss ir zem zemes, ir ļoti labi - būs atrisinātas visas problēmas, bet nebūs pēc kontrasta principa pielikta klāt kaste.
Foto - Kristaps Kalns, Dienas mediji

Māra Briška, LNMM ekspozīcijas uzraudze
Pie Pētera Kundziņa gleznas Cūkgans, 1928

Redziet, cik mazs ir gleznā redzamais cūkgans, basām kājām, nobijies no negaisa, kas tuvojas. Var redzēt, viņa mājas ir tālu, viņš šeit ir gluži viens, patvēruma nav. Tomēr viņš varonīgi pilda savu pienākumu. Es atceros, bērnībā mani šī glezna gluži vai šokēja ar savu emocionālo stāstu, ko tajā ir ielicis mākslinieks. Man šī aizkustinājuma sajūta ir palikusi līdz šodienai, un tāpēc šis darbs man ir tik īpašs. Es gribu pieminēt arī Kārļa Padega darbus, par kuriem ir milzīgi liela apmeklētāju interese (patlaban LNMM skatāmas divas K. Padega simtgadei veltītas izstādes - aut.) un kuri noteikti jāapskata, kamēr muzejs vēl ir vaļā.
Foto - Kristaps Kalns, Dienas mediji