OECD pētījums atklājis, ka Latvijā vislabākie rezultāti visās jomās ir Rīgas skolu skolēniem, bet vissliktākie - lauku skolu skolēniem. Arī salīdzinot citu pilsētu skolu rezultātus ar lauku skolām, redzama būtiska atšķirība. Savukārt vērtējot pēc skolu tipa, secināts, ka pamatskolās skolēnu vidējie sasniegumi ir zemāki par vidusskolu un ģimnāzijas skolēnu sasniegumiem. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) Dienai sacīja, ka pētījuma rezultāti noteikti lauž stereotipu, ka lauku skolās mazajās klasēs ir iespējama individuāla pieeja, kam savukārt ir labvēlīgāka ietekme uz mācību rezultātiem. Tomēr, pēc viņas domām, ir jāveic padziļināta analīze. Viņa atzīmēja, ka rezultātus lauku skolās, iespējams, ietekmē konkurences trūkums, kas nenodrošina skolēnu motivāciju censties būt labākiem. Tāpat ietekme noteikti ir sociāli ekonomiskajiem faktoriem, uzskata I. Druviete. «Ja skolēna ģimenē nelasa ne viņa vecāki, ne vecvecāki, ja ģimenē sarunas galvenokārt risinās par sadzīves jautājumiem, tad skolēnam ir apgrūtināta vērtību sistēmas attīstība. Līdz ar to viņš var nenoticēt izglītības ietekmei uz viņa dzīves kvalitāti nākotnē,» sacīja I. Druviete.
Plaisa izglītības kvalitātē starp Rīgas un lauku skolām uztrauc arī Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas ir gatava meklēt risinājumus atšķirību mazināšanai. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka ministrija jau virzās uz šo mērķi, pievēršoties reģionu vidusskolu tīklam un ģimnāziju stiprināšanai. Tāpat viņa norādīja, ka jāmeklē jaunas pieejas un pasniegšanas metodes, lai mazinātu atšķirību zēnu un meiteņu vidū.
Pētījuma rezultāti norāda arī uz mazo talantīgo skolēnu īpatsvaru. Piemēram, augstākā līmeņa matemātikas uzdevumus Latvijā spējuši atrisināt tikai 1,5% skolēnu, kamēr Igaunijā - 3,6%. Sliktāki rezultāti gan ir Krievijā un Lietuvā. Savukārt vidējais OECD valstu rādītājs ir 3,3%. Šādi rezultāti varētu liecināt par atbalsta trūkumu talantīgajiem skolēniem.
Kopumā pētījums parāda, ka Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā un dabaszinātnēs ir tuvu vidējam līmenim. Piemēram, vidējais Latvijas skolēnu sasniegums matemātikā ir 491 punkts, bet OECD valstīs - 494 punkti. Savukārt dabaszinātnēs Latvijai ir 502 punkti, bet vidējie valstu sasniegumi ir 501 punkts. Tomēr lasīšanas kompetencē Latvijas vidējie sasniegumi ir nedaudz zemāki par vidējo līmeni.
Statistika liecina, ka visās satura jomās Latvijai ir augstāki rezultāti par Lietuvas un Krievijas skolēnu sasniegumiem, taču ievērojami Latvija atpaliek no Igaunijas vienaudžu veikuma. Piemēram, dabaszinātnēs Igaunijas skolēniem vidējais rezultāts ir 541 punkts, kas ir sestais labākais rādītājs visu valstu vidū, kamēr Latvija ir 25. vietā. Savukārt visās jomās vislabākie rezultāti ir Šanhajā. Piemēram, matemātikā tur skolēni vidēji ieguvuši 613 punktus, kas ir ievērojami augstāk par vidējo rādītāju.
Pēc pētījuma eksperti gan secinājuši, ka nav jābrauc tūkstošiem kilometru līdz Šanhajai, lai ņemtu piemēru. Tikpat labi rezultāti ir arī Rīgas ģimnāzijām. Līdz ar to ir jāveicina pieredzes nodošana citām Latvijas skolām.