Negrib pārcelties
Dokuments, uz kura pamata Madonā notiks būtiskas izmaiņas, ieskaitot skolu pārcelšanos uz citām telpām, ir novada izglītības iestāžu tīkla attīstības plāns 2016.-2023. gadam. Tā publiskā apspriešana beigsies jau 17. martā. Plāns paredz Madonas Valsts ģimnāziju, kas šobrīd atrodas pārāk šaurās un nepiemērotās telpās, pārcelt uz 2. vidusskolas telpām, savukārt 1. un 2. vidusskolu apvienot un skolēnus izvietot 1. vidusskolas un pašreizējās Valsts ģimnāzijas telpās. Strīdi par šo plānu notiek jau kopš pagājušā gada, bet tagad, kad līdz domes lēmumam atlikušas divas nedēļas, diskusiju karstums pieaug, meklējot sabiedrotos gan medijos, gan dažādās institūcijās. Pašvaldības vadība rīkojusi tikšanās visās trijās skolās, kā arī vēl vienu apspriedi pilsētas kultūras namā, kurā piedalījušies ap simts cilvēku, pārsvarā pedagogi. Pašvaldības mājaslapā, atspoguļojot tikšanās gaitu, teikts, ka klātesošie vairākkārt norādījuši uz mazo kvadratūru pašreizējā ģimnāzijas ēkā, uzsverot, ka reformas rezultātā daļai skolēnu mācību apstākļi tiks uzlaboti, bet lielākajai daļai - pasliktināti. Uz to Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne atbildējusi, ka ģimnāzijas telpas ir nevis nepiemērotas, bet gan nepietiekamas, un tas jau būs konkrētās skolas vadības kompetencē, kur un ko izvietot.
Madonas 2. vidusskolā, kas reorganizācijas rezultātā faktiski tiek likvidēta, pretestība ir vislielākā. Jau pērn vasarā aģentūra LETA citēja skolas direktoru Valentīnu Rakstiņu, kurš pieļāva iespēju vērsties pat pie tiesībsarga. Izveidota arī skolas atbalsta biedrība, kas palīdzību meklējusi zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojā. Biedrības vārdā J. Avotiņš pirmdien nosūtījis vēstuli Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram (Vienotība), lūdzot pagarināt publiskās apspriešanas termiņu vismaz par 60 dienām, lai saņemtu atbildes no atbildīgajām institūcijām. Advokāts nosūtījis vēstules arī VBTAI, Veselības inspekcijai, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. No A. Ceļapītera Diena uzzināja, ka apspriešanas termiņu pagarināt netiek plānots. Domas balsojums par skolu reorganizāciju paredzēts 31. martā.
Viens no argumentiem, kāpēc 2. vidusskolas vecāki un skolotāji asi iebilst, ir tas, ka telpas, uz kurām pārcels skolu, ir mazākas un krietni neērtākas par pašreizējām, kurās izvietosies Valsts ģimnāzija. Atbalsta biedrība jau pērn saņēmusi VBTAI atzinumu, kurā pēc tikšanās ar visu trīs skolu vadītājiem un vecāku pārstāvjiem inspekcija secina - 1. un 2. vidusskolas 10.-12. klašu skolēniem būtiski pasliktināsies mācību apstākļi. Inspekcija arī vērsusies IZM ar lūgumu izvērtēt reorganizācijas plānu, kā arī Veselības inspekcijā, aicinot veikt pārbaudi par telpu atbilstību higiēnas prasībām.
Citādi nedabūs naudu
«Pamatproblēma ir demogrāfiskā situācija,» notiekošā cēloņus raksturo A. Ceļapīters. Viņš stāsta, ka novadā patlaban ir trīs vidusskolas un Vakara un neklātienes vidusskola Madonā un viena Ļaudonā. Apmēram 55% no pamatskolu beidzējiem nonāk vidusskolās vai ģimnāzijā. Novada priekšsēdis uzskata, ka ir nesamērība skolu un potenciālo izglītojamo skaitā. Taču viņš arī neslēpj, ka skolu apvienošana notiek ar mērķi izpildīt prasības ES struktūrfondu naudas iegūšanai, lai varētu uzlabot skolu materiāli tehnisko bāzi. Vidusskolā, ja tā nav ģimnāzija, jābūt 240 izglītojamajiem no 7. līdz 12. klasei, un šis kritērijs jāievēro līdz 2023. gadam. Jau šobrīd skolu ēkas ir nosiltinātas un tam nauda vairs nav vajadzīga, taču jāiegulda sporta infrastruktūrā, kam drīkst atvēlēt līdz 25% no projekta kopējā finansējuma, kā arī kabinetu iekārtošanā un datortehnikas iegādē. A. Ceļapīters piekrīt, ka pašreizējiem 2. vidusskolas skolēniem pēc pārcelšanās platība uz vienu izglītojamo samazināsies, tomēr viņš noliedz, ka tā būtu tik maza, ka neatbilstu normatīviem. «Ne jau kvadrātmetri nosaka izglītības kvalitāti, bet pedagogi un tehniskais nodrošinājums,» uzsver A. Ceļapīters.
Vaicāts, kā uz reformām reaģē citu skolu pārstāvji, A. Ceļapīters atzina, ka Valsts ģimnāzijas pedagogi esot emocionāli nospiesti, jūtoties neērti, ka it kā viņu dēļ sākušās šādas cīņas. Ģimnāzijā mācoties nedaudz vairāk nekā trešdaļa madoniešu, pārējie audzēkņi ir no apkārtējiem pagastiem, kā arī citiem novadiem - Lubānas, Cesvaines un Gulbenes. Ģimnāzijai jau šobrīd ir kopmītne, bet pēc reformas tāda tiks izveidota arī apvienotajai vidusskolai.
Sapulcē Madonas Kultūras namā piedalījās arī Saeimas deputāts Arvīds Platpers (NSL). Viņš Dienai pauda uzskatu, ka šis ir gadījums, kad gala lēmumu nevajadzētu pieņemt politiķiem, bet ļaut ilgstošās sarunās vienoties skolu direktoriem. «Mēs nemākam aizstāvēt savas intereses, tāpēc rodas situācija, kad Eiropas naudu nevar dabūt, ja neveic reorganizāciju. Personīgās intereses jāpaliek malā. Man ļoti nepatika, ka sākās savstarpēji apvainojumi, netīrās veļas mazgāšana. Ir jāmāk uz lietām raudzīties profesionāli,» uzskata deputāts.