Nedēļas laikā ZZS nosauks savu prezidenta kandidātu, un, iespējams, līdzīgi rīkosies arī pārējās koalīcijas partijas, kuras joprojām cer trijatā vienoties par kopīgu prezidentu. Tādu apņemšanos vismaz pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes izteica premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa nesenā paziņojuma par atteikšanos kandidēt uz otro pilnvaru termiņu prezidenta vēlēšanu kampaņa var sākties pa īstam. Vienlaikus arī A. Bērziņam, visticamāk, kļūs vieglāk strādāt līdz pilnvaru termiņa beigām 8. jūlijā, jo sabiedrības diksusijās varētu mazināties interese par viņu izteikties.
Latvijas Reģionu apvienība oficiāli nominējusi amatam tās līderi Mārtiņu Bondaru, Nacionālās apvienības politiķi augstajā krēslā vēlas redzēt konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu, bet Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) pati apstiprināja gatavību kandidēt, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Šie cilvēki ir saņēmuši arī sabiedrības atbalstu, bet ne par vienu no viņiem nav gatava balsot ZZS.
«Vienotība tiešām vēlas spēlēt saprotamu spēli un ļoti cer, ka koalīcijai būs kopīgs kandidāts,» Dienai sacīja partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars. Ja citas partijas nominēs savus pretendentus, arī Vienotība varētu nosaukt cilvēku, kuru vēlētos redzēt prezidenta amatā. Tad koalīcija vērtētu, kurš no minētajiem ir piemērotākais un kam ir lielākas izredzes. Pieņēmumu, ka ZZS kā konkurentiem būtu izdevīgi, ja Vienotība nominētu savu līderi Solvitu Āboltiņu, jo tā ZZS varētu mazināt Vienotības ietekmi un ZZS būtu pamats izvirzīt pretenzijas uz premjera amatu, A. Kampars nekomentēja. A. Brigmanis pirmdien, stāvot līdzās L. Straujumai, sacīja, ka ZZS neplāno viņu gāzt un ļaušot strādāt.
Tomēr ZZS bravūrīgais noskaņojums liecina, ka prezidenta vēlēšanas tā varētu izmantot, lai demonstrētu savu spēku. Uz vaicāto, vai ZZS varētu sev vēlamu prezidentu ievēlēt ar opozīcijas balsīm, ja kādu no partneriem tās izvēle neapmierina, A. Brigmanis skaidri neatbildēja. Viņš Dienai sacīja: «Mēs nekalkulējam, ar kādām balsīm. Tas ir aizklātais balsojums. Un kāpēc jūs domājat, ka Vienotība tā arī balsos, kā būs teikusi?»
ZZS, Saskaņai un No sirds Latvijai kopā ir 52 balsis. Citām valdības partijām nav izveidojusies tāda sadarbība ar opozīciju, lai nodrošinātu šādu vairākumu, apejot ZZS. Viens no Saskaņas līderiem Andrejs Klementjevs Dienai apstiprināja, ka Saskaņai ir svarīgi, lai nākamais Valsts prezidents būtu ievēlēts ar tās balsīm, «un mēs noteikti gribam piedalīties». Savukārt Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš šajā situācijā par lietderīgu uzskata atjaunot koalīcijas frakciju vadītāju tikšanās, kādas notika ceturtdienās pēc Saeimas sēdes, lai atklāti izrunātos par prezidenta izraudzīšanās procesu.