Pasaules ekonomikas forums, kas ik gadu janvārī notiek Šveices kūrortā Davosā, šogad no 21. līdz 24. janvārim pulcēs īpaši daudz pasaules politikas un biznesa līderu. Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei forumā paredzēta viena no galvenajām runām, ziņo LETA. Kad Lietuva 2013. gadā bija prezidējošā valsts, D. Grībauskaite bija prezidentūras līdere, kas Latvijā nav A. Bērziņš. Latviju Eiropadomē pārstāv valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība), kura arī uzskatāma par mūsu valsts prezidentūras līderi. Tāpēc tik dramatiski nebūtu jāuzlūko arī tas, ka prezidentūras laikā notiks diskusija par nākamo Valsts prezidentu pēc A. Bērziņa pirmā pilnvaru termiņa beigām un arī prezidenta vēlēšanas, uzsver eksperti. Tām jānotiek vēlākais jūnija sākumā.
Arī ja prezidentūras beigās Latvijā ievēlē citu prezidentu, tas nekādu iespaidu nevarētu atstāt, vērtē Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Atbildot uz vaicāto, par ko liecina A. Bērziņa neuzaicināšana uz Davosu, viņš sacīja: «Tā ir zīme, kā viņu uztver pasaulē, Rietumos un arī biznesa aprindās, no kurām pats ir cēlies.» Politologs uzskata, ka iemesli tam varētu būt arī prezidenta darbībā, jo ārvalstu vizītēs viņš devies citā virzienā - šie braucieni vairāk bijuši uz Centrālāzijas valstīm.
A. Bērziņš plašos skaidrojumos par sajūtām, paliekot ārpus ekonomikas foruma dalībnieku loka, trešdien neielaidās. Ziņu aģentūra BNS vēsta, ka žurnālistiem viņš tikai sacījis: «Es atpūtas pasākumos piedalos tomēr šaurā lokā, dodu priekšroku savai ģimenei un savam makam.» No teiktā var secināt, ka foruma publiskā nozīme viņa izpratnē ir lielāka nekā faktiskā. Kāds ārpolitikas eksperts neoficiāli atzina, ka forums ir vērtīgs, jo tā ir iespēja piedalīties interesantās diskusijās un dibināt kontaktus. Taču nepiedalīšanās tajā būtisku ietekmi uz Latviju neatstās. Savukārt pārāk lielā uzmanības pievēršana šim faktam esot uztverama kā mazas valsts komplekss.
Pirms diviem gadiem uz Davosu devās premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Daži politiķi atcerējās, ka V. Vīķes-Freibergas un arī V. Zatlera laikā abu administrācijas ieguldījušas zināmu darbu, lai šo ielūgumu saņemtu. No tā izriet, ka, iespējams, pie tā būtu ticis arī A. Bērziņš, ja Valsts prezidenta kanceleja būtu vairāk piestrādājusi.
Mediji no prezidenta šajās dienās, kad Latvijā uz prezidentūras atklāšanu ierodas Eiropas valstu līderi, cenšas iegūt atbildes vēl uz diviem jautājumiem - vai A. Bērziņš kandidēs prezidenta vēlēšanās un vai pieņems ielūgumu 9. maijā doties uz Maskavu. Prezidentam tuvu stāvoši cilvēki atgādināja, ka arī V. Vīķe-Freiberga un V. Zatlers savu lēmumu pēc pirmajiem četriem amatā aizvadītajiem gadiem paziņoja tikai pavasarī. Savukārt apdomība, nesteidzoties sniegt atbildi par došanos uz Maskavu, nebūt nenozīmējot, ka prezidents ielūgumu gatavojas pieņemt.
Nevēlēšanos atklāt nākotnes plānus J. Ikstens uztver kā saprotamu, jo A. Bērziņam varētu būt svarīgi saprast, kā attīstīsies politiskie notikumi, un to kontekstā vērtēt savas izredzes. Politologs sagaidītu, ka diskusija pirms prezidenta vēlēšanām būtu par to, «ko mēs no viņa sagaidām, kāda ir prezidenta vieta un loma». Tāpat būs svarīgi, vai ir citi kandidāti. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līderi jau paziņojuši, ka atbalstītu par prezidentu konstitucionālo tiesību juristu Egilu Levitu. Pirms Saeimas vēlēšanām kā kandidāte bija minēta arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kuru, dažuprāt, vēl nevajadzētu svītrot no pretendentu saraksta. Pati S. Āboltiņa nodomus kontekstā ar šo amatu nekomentē. J. Ikstens pieļauj - tādi varētu būt, taču, viņaprāt, «pēc visa, kas ir bijis», Vienotības līderei vajadzētu ieturēt garāku pauzi.