Daudzi WS pabijušie atzīst, ka ar šo gaisotni «saslimst», tāpat kā ar faktu, ka šeit augstam prasmju līmenim ierādīta goda vieta. WS arī ar katru reizi arvien vairāk kļūst par pasākumu, kas profesionālajai izglītībai pievērš to jauniešu uzmanību, kam karjeras izvēle vēl priekšā.
Četras ekselences medaļas
WS notiek katru otro gadu un mijas ar Eiropas mēroga konkursu EuroSkills. Konkurss aizsākās 50. gados un nu izaudzis par vērienīgu starptautisko kustību, kura popularizē profesionālo izglītību un prasmes kā sekmīgas karjeras atslēgu, audzē mācību kvalitāti dažādās profesijās un veido ideju, pieredzes un kontaktu apmaiņas platformu izglītības jomas, nozaru un valsts institūciju pārstāvjiem. Latviju WorldSkills International asociācijā, kurā ir 75 dalībvalstis, pārstāv Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), un Latvijas komanda WS pirmo reizi piedalījās 2011. gadā.
Šogad konkursā Sanpaulu savas prasmes prezentēja septiņi Latvijas jaunieši: pavārs Haralds Saušs, viesmīlis Mārtiņš Kukojs, skatlogu noformētāja Anna Līva Traumane, mēbeļu galdnieks Reinis Gusts, grafiskā dizainere Linda Osīte, web lapu dizainers Artūrs Krapāns un elektriķis Maksims Ivancovs. Lai gan zelts, sudrabs vai bronza šoreiz tika citiem, četri no mūsējiem - Reinis, Maksims, Anna Līva, Haralds - saņēma ekselences medaļas, ko par izcilu sniegumu piešķir konkursantiem, kuri 599 punktu vērtējuma skalā ieguvuši vismaz 500. Pārējiem līdz ekselencei pietrūka viena vai dažu punktu, kas apliecina, ka valstu kopvērtējumā Latvijas iegūtais 19. labākās komandas rezultāts, atstājot aiz sevis Vāciju, Zviedriju, Somiju, Nīderlandi u. c., ir pelnīti augsts. Par labāko sniegumu valsts komandā titulu Best of Nation ieguva Artūrs, kuram konkursā nācās cīnīties ne vien ar sarežģītajiem uzdevumiem, bet arī apslimšanu.
Pamatbalsts - eksperti
Sācies ar vērienīgu atklāšanas pasākumu, konkurss bija sīva un emocionāla sacensība - ar pārdzīvojumiem par neveiksmēm, finiša spurtu, prieku un līdzjutēju gavilēm par sekmīgu uzdevumu pabeigšanu. Dalība konkursā tomēr ir ilgstošas gatavošanās rezultāts. Latvijā vairāku mēnešu garumā ar VIAA gādību vairāk nekā 20 konkursa pretendentu piedalījās mācībās un treniņprogrammās, kurās guva jaunas zināšanas un pilnveidoja prasmes. Atlasē ceļazīmi uz Sanpaulu ieguva «lieliskais septiņnieks», un katrs no viņiem pusgadu vai gadu sadarbojās ar VIAA piesaistītu ekspertu - attiecīgās jomas profesionāli vai mācībspēku, kas jaunieti pirms konkursa praktiski trenē, bet pašā konkursā, tāpat kā citus dalībniekus, arī vērtē. Kā teic WS 2015 Latvijas delegācijas vadītāja un VIAA direktore Dita Traidās, tieši eksperti ir tie, uz kuriem lielā mērā turas viss šis grandiozais pasākums, - viņi māca konkursantus, kopā ar ekspertiem no citām valstīm nosaka konkursa uzdevumus un vērtēšanas kritērijus, uzrauga konkursa gaitu un lemj par uzvarētājiem konkrētajā arodā, turklāt lielākoties to visu dara no pamatdarba brīvajā laikā un bez atalgojuma.
Eksperti arī rosina lietas, kas nākamajos WS konkursos būtu maināmas vai uzlabojamas. Piemēram, Andris Krūmiņš, kas ikdienā strādā uzņēmumā Schneider Electric Latvija un konkursam palīdzēja gatavot elektriķi Maksimu, norāda, ka šajā WS disciplīnā turpmāk jāpadara nepārprotamāki kritēriji, kādus instrumentus dalībnieks drīkst vai nedrīkst ņemt līdzi. Lai gan arī citās profesijās konkursa dienās gadījušās tehniskas ķibeles - uz brīdi pazudusi elektrība, salūzušas kāpnes, vai datoram prasījies pēc lielākas atmiņas -, kopumā tehniskais nodrošinājums (iekārtas, instrumenti, materiāli u. c.) WS 2015 tomēr bija tik labā līmenī kā nekad iepriekš.
Trīcošas rokas jāizpurina
WS dalībnieki konkursā smagi strādā no rīta līdz vakaram. Jāpaveic ir daudz, ierobežotā laikā, toties augstā kvalitātē, klāt nāk arī psiholoģiskā spriedze - nav joka lieta skrūvēt skapīti vai šūt kleitu ekspertu un tūkstošiem WS apmeklētāju acu priekšā un apzinoties, ka sāncenši var izdarīt labāk. Lai konkursā neļautu aiz stresa pārdegt, ar komandu Latvijā strādāja arī psihologs. Pavārs Haralds no tā gan atceroties tikai vienu padomu, kas tomēr noderējis, - ja sāk trīcēt rokas, dziļi jāieelpo un jāizpurina plaukstas. Kopumā viņš juties pārliecināts par saviem spēkiem, arī uzdevumi nebija nepaceļami. Ikdienā Haralds, tāpat kā viesmīlis Mārtiņš, strādā restorānā Kaļķu vārti. Darba pieredze ļoti palīdzējusi, tāpat arī dalība EuroSkills pērn, pēc kā, kā stāsta WS pavāra profesijas eksperts Raimonds Zommers, abi saņēmušies uz nopietnāku trenēšanos. «Treniņu daļa ir pat svarīgāka nekā konkursa nedēļa. Gatavojoties konkursanti sev pavelk līdzi arī restorāna kolektīvu, man pašam neļauj ieslīgt rutīnā,» viņš atklāj.
Latvijas konkursanti uz WS 2015 devās ar apziņu, ka ir labi sagatavojušies, konkursā izdarīja visu, cik spēja, tomēr atzīst, ka stress bijis ik rītu. Lai visu paspētu, bijis jāstrādā ļoti lielā tempā. Elektriķim Maksimam bija konkurents, kura ātrums līdzinājies robotam, savukārt grafiskā dizainere Linda sanervozējusies, ieraugot sāncenšu darbus. Pēc tam aizliegusi sev uz tiem skatīties. Kā galvenos ieguvumus no dalības WS jaunieši min gan jaunās prasmes un zināšanas, no ekspertiem aizgūtos efektīvos darba paņēmienus, gan arī starptautisko pieredzi un māku strādāt stresa apstākļos. Mēbeļnieks Reinis uzsver, ka iemanījies strādājot domāt vairākus gājienus uz priekšu, skatlogu noformētājai Annai Līvai konkurss šķiet arī emocionāla bagātība. Savukārt Maksims spriež, ka gribētos WS pabūt arī kā ekspertam.
Ekspertiem tiešām WS ir tāds pats ieguvums kā konkursantiem, atzīst R. Zommers un uzskaita: līmeņa uzturēšana, vērtīgi kontakti, pasaules tendenču iepazīšana, jo WS tiek balstīts uz nozarēs aktuālo. Savukārt dalībniekiem WS, viņaprāt, ir iespēja sevi pierādīt. Pat ja jaunietis startē slikti, viņš tik un tā trenējoties ir iemācījies daudz vairāk nekā skolā vai ikdienas darbā, un viņu ir pamanījuši potenciālie darba devēji.