Aizvadītais gads Latvijā bijis iezīmīgs ar rosīgiem zinātniskiem eksperimentiem - akadēmiskajām aprindām steidza palīgā un jaunus impulsus deva politiķi. Izvērtās kvēlas debates fizikas jomā - vai līdzsvars un stabilitāte ir arī apstāšanās un sastingums? Un kas īsti ir «bedres dibens»? Kāda ir izturības pakāpe tādam materiālam kā cilvēks? Utt.
Notika arī diezgan revolucionāri pūliņi ekonomikas zinātnē. Iespējams, sākumā kāds varēja īgni rūkt, ka vispārēja naudas trūkuma apstākļos miljoni tiek tērēti smadzeņu skalošanai, t. i., politiskajai reklāmai. Tomēr patiesībā runa bija par jauna tautsaimniecības dzinējspēka meklējumiem, kas paralēli izvirzītu nedaudz jau apnikušajā Latvijas ekonomikas struktūrā jaunas prioritātes - tipogrāfijas pakalpojumus, audio un vizuālās reklāmas u. c. Ja citas nozares grimst, kaut kam jānāk vietā, tāpēc gluži loģisks izskatās pieņēmums, ka ekonomikas sildīšanas nolūkā vēlēšanas varētu rīkot biežāk.
Atdzima arī vecās labās mičuriniešu tradīcijas. Kas notiek, ja sakrusto Šķēli un Šleseru? Ja mēģina uzpotēt Dzintaru Loskutovam? Utt. Jāatzīst, rezultāti pagaidām vēl neskaidri un šie ģenētiski modificētie produkti izskatās diezgan šaubīgi. Bet katrs sākums ir grūts.
Cerīgi likās arī pētījumi uzvedības psiholoģijā. Piemēram, vai cilvēks, kurš īsti nesaprot, ko viņam saka (jo viņš nesaprot valodu), spēj adekvāti atbildēt un vispār strādāt? Visnotaļ saistoša bija arī izpēte, kā cilvēka psihe reaģē, ja viņam vienu un to pašu slikto ziņu pasaka draudīgi dusmīgi vai nomierinoši garlaikoti. Šis eksperiments, šķiet, vēl turpinās, tomēr viens noslēdzās ar nepārprotamu secinājumu - ja cilvēkam vairāku mēnešu garumā ik stundu saka, ka nākamais premjers būs X, tas tomēr nenozīmē, ka minētais indivīds par tādu tiešām kļūs.
Bagātīgs pienesums bijis folkloristikā. Slikto tēlu - Melnais bruņinieks, Ivans & Co - rindu papildināja Svensons, Ļaunā banka un noslēpumainais Valūtas fonds, savukārt latvju totēmisko dzīvnieku panteonam pievienojās nedaudz šizīgie Lācītis un Sabrauktais ezītis.
Šādi irgoties var ilgi un atrast analoģijas ar citām zinātnēm. Var arī indīgi piezīmēt, ka paši labprāt eksperimentos piedalāmies - it kā ir rūgta pieredze ar saspridzinātu laboratoriju, tomēr atkal un atkal ejam uz vēlēšanām. Tomēr trakākais ir tas, ka šo eksperimentu pamatā lielā daļā gadījumu nav ļauna nodoma, drīzāk nezināšana un vieglprātīga attieksme: nu, pamēģināsim šādi, redzēs, kas sanāks... Tādēļ mūsu labiešiem Jaunajā gadā novēlu centīgāk apgūt teorētiskās - jau citu uzkrātās - zināšanas un mazāk aizrauties ar eksperimentiem.