Purvi - nozīmīgu dabas resursu krātuves

Zāļu jeb zemais purvs ir pirmā purvu attīstības pakāpe. Zāļu purviem raksturīgas dažādas grīšļu sugas, puplakši, vārnukājas u. c.
Pārejas purvs ir pārejas stadija no zemā uz augsto purvu, bet bieži ir sastopami ezeru krastmalās. Pārejas purviem raksturīgi gan grīšļi, spilves, baltmeldri, gan sfagnu sūnas.
Augstie jeb sūnu purvi ir augiem nabadzīgāki - tajos dominē sfagni, mazāk virši, vistenes un andromedas.
Vecākie purvi sākuši veidoties pirms astoņiem līdz 10 000 gadu. Parasti vecākie purvi ir lielāki un dziļāki. Latvijā viens no vecākajiem ir Teiču purvs. Par purva vecumu liecina kūdras slāņa biezums. Vecākajos purvos tas ir ap 10-12 m.
Par purva vecumu liecina arī tajos augošās priedes. Ja tās ir mazas, kroplīgas, saliektas, ar biezu zarojumu vai plakanām galotnēm, tad
2 m priedīte var būt pat 40-60 un vairāk gadu veca. Purvu apmalēs vai meliorācijas grāvju tuvumā tās ir taisnas, ar spicām galotnēm, un te 2 m garai priedei būs tikai ap 10 gadu.

Putni, kam nepieciešamas purva atklātās ainavas, ir dzeltenais tārtiņš (2015. gada Gada putns), lietuvainis, kuitala, purva tilbīte. Purvā sastopamas arī dzērves, lielās čakstes, krīkļi un klinšu ērgļi. Dzeltenā tārtiņa jaunākais Latvijas skaita vērtējums ir 260-460 pāru.
Kukaiņi - tipiskas, bet retas purvu sugas ir vairākas spāru sugas - ziemeļu smaragdspāre, sūnupurvu dižspāre, sīkspāre. Sūnupurvu dižspārei ir tikai 21 atradne Latvijā, bet ziemeļu smaragdspārei - 15 atradnes, parasti tieši augstajos purvos. Sīkspāre sastopama aptuveni 50 purvos - galvenokārt zemajos purvos un ezeros ar purvainiem krastiem. Biežāk sastopami ir parastais purvraibenis, mazais viršu zilenītis, purva sisenis, melnā klajumspāre.
Latvijas purvos retās augu sugas ir pundurbērzs (pēcleduslaikmeta relikts), ciņu mazmeldrs, Lēzeļa lipare; purviem raksturīgās sugas - rasenes un kreimules (kukaiņēdāji augi), dzērvenes, kasandras, andromedas.
Purva un tajā mītošo reto sugu pastāvēšana ir iespējama purviem specifisko un vienlaicīgi arī parasto sugu - sfagnu sūnu, spilvju, grīšļu - rezultātā. Šīs sugas augot un atmirstot veido kūdru un purvam specifisko skābuma un mitruma režīmu.