Krievijas līderis arī piever acis uz to, ka daļa no miljoniem, ko federālā valdība ir ieguldījusi Čečenijas atjaunošanā pēc diviem postošiem kariem, ļāvuši vairot R. Kadirova labklājību. Analītiķi domā, ka R. Kadirova neaizskaramība sakņojas viņa nesatricināmajā lojalitātē V. Putinam un Kremļa vadītāja uzskatā, ka bez viņa Čečenijā miers nav iespējams.
Soda islāmistu vecākus
Tikai 38 gadus veco R. Kadirovu Čečenijas prezidenta krēslā pirms astoņiem gadiem iecēla V. Putins. Taču viņš par ietekmīgu figūru Čečenijā kļuva jau 2004. gadā pēc sava tēva, toreizējā Čečenijas prezidenta Ahmada Kadirova, nāves. Kadirovu ģimene Kremļa uzticību izpelnījās deviņdesmito gadu beigās, kad otrā Čečenijas kara laikā no čečenu neatkarības cīnītāju nometnes pārgāja Krievijas spēku pusē.
Pēc kļūšanas par Čečenijas vadītāju R. Kadirovs straujā tempā atjaunoja divos karos pilnībā nopostīto republikas galvaspilsētu Grozniju, kur 2008. gadā, V. Putinam klātesot, atklāja Eiropā lielāko mošeju, tā nosaukta Ahmada Kadirova vārdā. Simtiem miljonu dolāru vērtie celtniecības projekti tika finansēti galvenokārt no Krievijas federālā budžeta līdzekļiem.
Tā bija Kremļa maksa par R. Kadirova centieniem apspiest čečenu separātistus un panākt Čečenijas iedzīvotāju atbalstu V. Putinam. Viņš ir panācis, ka Čečenija no Kaukāza «pulvermucas» ir kļuvusi par vienu no relatīvi drošākajām republikām reģionā, kurā islāmisti regulāri rīko uzbrukumus.
R. Kadirova cīņu pret islāma kaujiniekiem kritizē Krievijas un ārvalstu cilvēktiesību aizstāvji, jo Čečenijas vadonim pakļauti kaujinieki ir nolaupījuši un aizveduši nezināmā virzienā daudzus cilvēkus, kuru saistība ar islāmistiem nav pierādīta.
Pēc decembrī notikušā džihādistu uzbrukuma Groznijas preses namam un vairākas stundas ilgušajām apšaudēm, kurās gāja bojā 11 kaujinieku un 14 policistu, R. Kadirovs paziņoja, ka islāma kaujinieku tuvinieku mājas nojauks, savukārt viņus pašus izraidīs no Čečenijas. «Es oficiāli paziņoju, ka ir pienākušas beigas laikam, kad vecāki neatbild par savu bērnu rīcību,» prezidents paziņoja sociālajā vietnē Instagram.
Pēdējās nedēļās cilvēktiesību aizstāvji informējuši par vairākiem gadījumiem, kad cilvēki maskās naktī ieradušies mājās pie kaujinieku radiniekiem, kuri izdzīti laukā un ēkām pielaista uguns.
V. Putins, kuram ikgadējās preses konferences laikā lūdza komentēt R. Kadirova paziņojumu, atbildēja, ka «nevienam, pat ne Čečenijas prezidentam, nav tiesības ārpustiesas ceļā risināt noziegumus». Tomēr Krievijas varasiestādes neko nav darījušas, lai aizsargātu kaujinieku tuviniekus.
Sola aizsargāt Krieviju
Pēc Parīzē notikušā islāmistu uzbrukuma franču satīras izdevumam Charlie Hebdo, kas savās karikatūrās izsmēja musulmaņu pravieti Muhamedu, pasaulē izskanēja aicinājumi pārpublicēt izdevuma karikatūras. Tam pievienojās arī savulaik Kremļa nežēlastībā kritušais krievu miljardieris Mihails Hodorkovskis. Tas sadusmoja R. Kadirovu, kurš trimdā dzīvojošo V. Putina opozicionāru pasludināja par «visas pasaules musulmaņu ienaidnieku».
Viņa nežēlastībā krita arī liberālās radiostacijas Eho Moskvi galvenais redaktors Aleksejs Venediktovs, jo viņa vadītais medijs bija vaicājis klausītāju viedokli, vai Krievijas laikrakstiem būtu jāpārpublicē pravieša Muhameda karikatūras. R. Kadirovs paziņoja, ka A. Venediktovs radiostaciju ir padarījis par «galveno pretislāma ruporu», un brīdināja, ka žurnālistu «sauks pie atbildības».
Čečenijas prezidents uzbrucis arī Rietumiem, kas, viņaprāt, sarīdot pārējo pasauli pret musulmaņiem un Krieviju, un apliecinājis, ka čečenu tauta ir gatava aizstāvēt Krieviju pret ASV un Eiropas agresiju. «Mēs aizstāvēsim Krieviju, tās stabilitāti un robežas,» R. Kadirovu citē ziņu aģentūra Tass. Ārvalstu mediji ziņo, ka Austrumukrainas promaskavisko separātistu pusē karojot Čečenijas prezidentam pakļauti «brīvprātīgie» kaujinieki.
Kārnegi centra Maskavā vadītājs Dmitrijs Treņins uzskata, ka R. Kadirovam ir «izsniegta licence teikt un darīt lietas, ko nevar citi». «Viņš ir Putina neoficiālais kaujinieks, kura misija ir cīnīties ar Krievijas un Putina ienaidniekiem,» D. Treņins sacīja Radio Brīvā Eiropa. Islāma eksperts Georgijs Engelharts izdevumam The Moscow Times sacīja, ka Maskavas iecietība pret R. Kadirova izteikumiem ir saistīta ar bailēm no jauna militārā konflikta Čečenijā. «Kadirova īpašais stāvoklis balstīts pieņēmumā, ka viņš ir atslēgas figūra dumpīgās Čečenijas nomierināšanā,» domā eks-perts.