Pagājušajā nedēļā A. Pauliņš pirmo reizi uzrunāja Radio kolektīvu, bet šī tikšanās lielāku skaidrību neviesa, Dienai atzina Ziņu dienesta žurnālists Ivo Leitāns. Šajā sapulcē arī esot radies iespaids, ka jaunā valde, kurā vēl ir Sigita Kirilka un Uldis Lavrinovičs, nav sastrādājusies, jo katrs sēdējis savā zāles stūrī. Neoficiāli zināms, ka brīdī, kad A. Pauliņš sācis izrīkot savus kolēģus, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pat bijusi spiesta atgādināt, ka visi valdes locekļi ir ar vienādām tiesībām. Uz lūgumu raksturot savstarpējās attiecības valdē A. Pauliņš atbildēja: «Vienprātības jau nekad nebūs. Kaut kāds sadarbības modelis ir izveidots.»
Siksnis vēl nestrādā
Latvijas Radio ir populārs sabiedriskais medijs, kura klausītājus varētu interesēt, vai tajā kaut kas mainīsies, bet pagaidām to vēl nevar nojaust, ja nerunā par personāliju izmaiņām. Jaunajai valdei ir arī konsultanti - piemēram, sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Matulis un Gints Miķelsons, kuram Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc Edgara Kota aiziešanas no Latvijas Televīzijas (LTV) bija uzticējusi LTV pagaidu vadību. G. Miķelsons piedalījās arī vienotā sabiedriskā medija koncepcijas sagatavošanā. Un tieši šajā laikā gūtās zināšanas un informāciju A. Pauliņš uzskata par vērtīgu un izmantojamu. Viņš uzsver, ka valde ir vēl vairākiem uzdevumiem izvēlējusies izmantot ārpakalpojumu. Radio jau ir Sabiedrisko attiecību nodaļa, tāpēc konsultantu pieaicināšana nav saprotama, atzina I. Leitāns.
Bijušais valdes priekšsēdis J. Siksnis, kuram tika solīts darbs Radio, pagaidām vēl nekur nestrādā. Dienai zināms, ka J. Siksnis ir piedalījies konkursā uz Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja amatu, bet tam izraudzīts bijušais Sabiedrības par atklātību Delna vadītājs Roberts Putnis. Gan KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis (NA), gan J. Siksnis Dienai atzina, ka nevarot ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju. Var secināt, ka R. Putņa priekšrocība bijusi starptautiskā pieredze un neitralitāte, jo viņš nav bijis saistīts ne ar vienu mediju. A. Pauliņš ir ticies ar J. Siksni, taču vēl neatklāj, vai savam priekšgājējam varētu piedāvāt vadīt Ziņu dienestu, kā bija pieļauts iepriekš. Šis amats nav vakants - tagad tajā ir Laura Dreimane, kura ar ģimeni dzīvo ārpus valsts. Līdz maijam viņa ir bērna kopšanas atvaļinājumā un dienesta vadītāja pienākumus pilda Mirdza Vizule. Ja L. Dreimane nolemj uzrakstīt atlūgumu, bet uz posteni tiek izsludināts konkurss, J. Siksnis tajā nepiedalīšoties.
Gaida Radio 2 jubileju
No sarunām ar Radio darbiniekiem rodas iespaids, ka viņus satrauc arī neziņa, vai tiks nodrošināta redakcionālā neatkarība, par ko bažas radušās pēc valdes priekšsēža gatavības reaģēt uz KNAB vēstuli, kurā bija izteikti pārmetumi sabiedriskajiem medijiem par kritisku KNAB darbības atspoguļošanu. Sarunā ar kolektīvu A. Pauliņš minējis citas aktualitātes - vispirms jau Latvijas Radio 2 jubilejas koncertu 11. aprīlī. Arī Dienai valdes priekšsēdis uzsvēra, ka Radio 2 divdesmit gadu jubileja esot tuvākā laika nozīmīgākais notikums.
NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants situāciju Latvijas Radio raksturo kā pašsaprotamu pārmaiņu posmu, pārejot no vienvadības principa uz koleģiālo vadības principu, jo tagad valdē ir nevis viens, bet trīs cilvēki. Uz vaicāto, vai NEPLP ir pārliecība, ka valdes locekļi spēj saprasties, A. Dimants atbildēja: «Ikdienas darbībā jāsastrādājas un jādomā par strukturālo reformu.» Viņam arī G. Miķelsona iesaistīšana šajā darbā šķiet saprotama, jo konsultants ir piedalījies Latvijas Televīzijas struktūras izveidē. Pārmaiņu plānu no jaunās valdes NEPLP sagaida gada otrajā pusē. Taču vienotā sabiedriskā medija izveide šogad neesot darba kārtībā, bet Radio Latgales studijai finansējumu NEPLP lūgs atkārtoti. Pērn Saeima to atteica.