Tā nu galvaspilsēta uz citu Latvijas lielāko pilsētu fona šajā ziņā joprojām izceļas negatīvi.
Neredzīgos ved stabā
Lai gan šajā ziņā vērojams progress, kopumā izpratnes par neredzīgo vajadzībām nav, uzskata Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis. Ilustratīvs piemērs tam ir tikko izbūvētās Barona ielas ietve Rīgā. Tiesa, tā ir pirmā iela galvaspilsētā, kur tik garā ceļa posmā vispār ir speciāla bruģa josla ar atšķirīgu faktūru, kas ir kā vadlīnija neredzīgajiem. Tomēr «nevienā stabā vadlīnijai ievest noteikti nevajadzētu», situāciju komentē J. Briedis. Prieku par pārmaiņām nomāc tas, ka uz vadlīnijas vietām novietoti reklāmas stendi, bet citviet josla izveidota pat ar 90 grādu asiem pagriezieniem. Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja Svetlana Sproģe spriež - tas liecina par būvnieku nezināšanu, ka šāda josla ir vajadzība, nevis dekoratīvs elements. Kad uz ielas ir šķēršļi, kurus likvidēt nav iespējams, vadlīnijai ar lēzeniem līkumiem vajadzētu veidot ceļu tiem apkārt. Ja tomēr izbūvēti asi pagriezieni, jābūt arī tādai pašai brīdinošai joslai kā pie gājēju pārejām, lai neredzīgie zina, ka jāapstājas un jāmaina virziens.
Turklāt nevar atrisināt vides pieejamības jautājumu, uzlabojot tikai vienu komponenti, uzsver J. Briedis. Viņaprāt, būtiska problēma galvaspilsētā, tajā skaitā Barona ielā, ir ne tikai vadlīniju, bet arī skaņas luksoforu trūkums, jo bez tiem neredzīgie nevar droši šķērsot brauktuvi. Šajā ziņā nepilnības ir arī tur, kur šādi luksofori jau uzstādīti. Proti, skaņas signālam visur jābūt vienādam, bet, piemēram, Merķeļa un Barona ielas krustojumā, tas ir maldinošs - neredzīgajam ir grūti noteikt, no kura luksofora nāk skaņa.
Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante stāsta, ka Barona ielā izvietot jaunus skaņas luksoforus šobrīd nav plānots, jo notiekot tikai ietves seguma maiņa, nevis ielas rekonstrukcija. «Taču tur, kur luksofori tiek mainīti, arī iestrādājam skaņas signālu,» viņa uzsver.
Neredzīgo biedrību pārstāvji un eksperti min vēl citas vajadzības, piemēram, svarīgi ir ar krāsu marķēt pakāpienus un stabus, lai vājredzīgie tos varētu izdalīt no apkārtnes. Vēl cilvēkiem ar redzes traucējumiem orientēties palīdzētu sabiedriskā transporta ārpusē izbūvēti skaļruņi, kas katrā pieturā nosauc transportlīdzekļa numuru. J. Briedis stāsta, ka Rīgā ir vien daži autobusi, kas nosauc maršruta galamērķi, taču ar to vien orientēties ir grūti.
Citur straujāk
Šādu nepieciešamo elementu nav maz, tomēr vairākās citās Latvijas lielajās pilsētās tās ievieš aktīvāk, norāda S. Sproģe. Vairāki Dienas uzrunātie eksperti kā labāko piemēru Latvijā slavē Liepāju, atzinību pauž arī šīs pilsētas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. 2013. gadā Liepāja pat Briselē ieguvusi EDEN balvu kā pieejams tūrisma galamērķis cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un ērta dzīves telpa pilsētas iedzīvotājiem.
M. Ceirulis stāsta, ka vadlīniju sistēma Liepājā izveidota vairāku kilometru garumā, ietve un bruģis ir vienā līmenī un uz stabiem ir krāsu marķējumi. Visās pilsētas vietās, kur tiek uzstādīti luksofori, tiem ierīko vienotu skaņas signālu un īpašu taktilo kastīti, kas norāda, cik joslām jāiet pāri. Tas ļauj novērtēt krustojuma platumu. Vēl pilsētā atbilstoši aprīkoti arī autobusi un pat pludmale pielāgota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Neredzīgo biedrības vadītājs gan atzīst - lai šādus pielāgojumus panāktu, organizācija aktīvi savus priekšlikumus piedāvājusi pašvaldībā. Ar padomiem biedrība gatava palīdzēt arī citiem.
Vēl par labām, pakāpeniskām pārmaiņām S. Sproģe uzteic Jelgavu, Daugavpili, Rēzekni un Cēsis. Gan Daugavpils, gan Cēsu Neredzīgo biedrības pārstāvji Dienai apstiprināja - lai gan pilsētās ir vēl daudz problēmu, kopumā abās pašvaldībās ir jūtama ieinteresētība tās risināt. Biedrības vadītājas vietniece Cēsīs Aija Rīvīte stāsta, ka vienmēr, kad ielas tiek renovētas, plānošanā pieaicina arī viņus. Gadījumos, kad būvdarbu laikā kaut kas tomēr nav izdarīts, kā plānots, pašvaldība to vienmēr izlabo. Patlaban, viņasprāt, Cēsīs vissteidzamāk vajadzētu ar krāsu marķēt pakāpienus pie dzelzceļa stacijas un autoostas. Tomēr, tā kā drīzumā stacijas laukumā gaidāma renovācija, viņa arī saprot, ka pašvaldība iepriekš tam līdzekļus netērēs. Vēl grūtības pārvietoties mēdz sagādāt zari no kokiem un krūmiem, kas aug blakus šaurajām Cēsu ietvēm. Taču to, ja teritorija ir privātīpašums, par labu vērst nevar arī pašvaldība.
A. Rīvīte šobrīd ir iesaistīta arī projektā, kura ietvaros tiek apsekoti tūrisma objekti Vidzemē. Pagaidām viņa bijusi Valkā un Saulkrastos un secinājusi, ka, piemēram, to pašu marķējumu uz pakāpieniem nav nekur. Tiesa, šajās pilsētās nav arī aktīvas neredzīgo biedrības, kas par savām vajadzībām pastāsta. «Līdz ar to vietējie par tām nevar zināt,» viņa saka. Labu risinājumu biedrības pārstāve novērojusi dabas takā Ieriķos, kur margās pirms pakāpieniem ir iestrādāta taktilā norāde, kas atgādina lielu koka pogu.
Kopumā eksperti atzīst, ka Rīgā nav vissliktākā situācija, - ārpus Latvijas lielāko pilsētu centriem vide neredzīgajiem pagaidām nav pielāgota vispār.
Vajag tikai gribēt
Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš atklāj, ka vides pieejamības nodrošināšana nav ne dārga, ne sarežģīta, ja vien to laikus ieplāno, nevis jau uzbūvētu mēģina pārveidot. Vadlīniju izveide daudz neizmaksā, marķējumi ne tik. Arī sadārdzinājums skaņas luksoforam ar taktilo kastīti ir mazāks par 10%, salīdzinot ar parastu luksoforu. Pēc Liepājas pašvaldības pieredzes, vissvarīgāk esot apspriesties ar ekspertiem, nevis pieņemt, ka labus risinājumus izdomās cilvēki bez redzes traucējumiem.
Arī Rīgā pirms Barona ielas rekonstrukcijas darbu sākšanas projekta arhitekti Helēnu Gūtmani konsultējusi biedrība Apeirons. «Lielos vilcienos saskaņojām, bet detalizētu projektu neizskatījām,» sadarbību raksturo J. Briedis. Arī Gūtmane pati atzīst, ka risinājums ar asajiem pagriezieniem nav labs. Tādu esot piedāvājis ceļu daļas projekta autors Roberts Zvejnieks, kurš sarunā ar Dienu apgalvo, ka 90 grādu pagriezienam kā risinājumam piekritis Apeirona vides pieejamības eksperts. J. Briedis gan to noliedz. Uz to R. Zvejnieks klāsta, ka projektā svarīgi bijuši vizuāli pievilcīgi un pārējam dizainam pieskaņoti risinājumi, tāpēc izvēlētas asas, nevis līganas līnijas.
RDSD pārstāve I. Dimante sola, ka reklāmas stendi uz vadlīnijām Barona ielā gan nepalikšot. Ar laiku būs jāpārvieto vai nu stendi, vai arī pašas joslas. «Darbi būs pabeigti tikai 10. oktobrī,» viņa vēl piebilst.