Privātie kļuvuši pieejamāki
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta pārstāve Līga Mežecka informē, ka Izglītības iestāžu reģistrā ar juridisko adresi Rīgas pilsētā līdz šā gada februārim reģistrētas 53 privātās pirmsskolas izglītības iestādes, to skaitā 2011. gadā - desmit, 2012. gadā - divas. Savukārt Pierīgas novados ir 20 pirmsskolas izglītības iestāžu, pārējās republikas pilsētās - 12, novados - astoņas.
Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem, kāpēc privāto bērnudārzu kļūst aizvien vairāk, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības valdes priekšsēdētāja un privātā bērnudārza CreaKids vadītāja Daina Kājiņa min pašvaldības noteikto līdzfinansējumu par katru deklarēto bērnu. «Privātās pirmsskolas ir liels atbalsts, kas palīdzētu pilnībā likvidēt rindas uz bērnudārziem. Taču nepieciešams noteikt vienotu likumdošanu un metodiku par finansējumu, tam jābūt balstītam uz izmaksām, kas būtu par viena bērna vietu pirmsskolā, nevis par ēku vai citiem kritērijiem. Vecāki varētu laikus izvēlēties un rēķināties ar vietas esamību bērnudārzā. Pašlaik tā nav. Cik pašvaldību, tik variantu, kas ir ļoti atšķirīgi un mainīgi, vecākiem grūti visam izsekot,» situāciju skaidro D. Kājiņa.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece Olga Kokāne norāda, ka līdzfinansējums nevar būt vienāds visās pašvaldībās, jo katras pašvaldības dome lemj par pašvaldības budžetu un piešķir līdzekļus dažādām vajadzībām. Arī uzturēšanas izmaksas pat vienā pašvaldībā dažādās pirmsskolas izglītības iestādēs ir dažādas. «Ja valsts uzņemsies izmaksāt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem, tas būs noteikts visā valstī vienāds,» teic O. Kokāne. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Linda Tilta apstiprina, ka līdzfinansējums ļoti atšķiras. «Vismazāk tiek maksāts Ogres novadā un Jaunpils novadā - 50 latu, visvairāk Babītes novadā - līdz 180 latiem, pilnībā apmaksājot vietējā privātā bērnudārza pakalpojumu,» teic L. Tilta.
Rīgas domes (RD) līdzfinansējums privātajiem dārziņiem ir 93 lati, un to saņem 3210 bērnu, no kuriem 1107 joprojām reģistrēti rindā uz kādu no pašvaldības bērnudārziem. RD Izglītības, kultūras un sporta departaments ir noslēdzis sadarbības līgumus ar 72 privātajām izglītības iestādēm. Šajā sarakstā ietilpst arī iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, piemēram, vidusskolas vai pamatskolas.
Bez līdzfinansējuma grūti
Astoņas no 53 reģistrētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm nesaņem RD līdzfinansējumu. Diena noskaidroja, ka četras no tām vairs nepastāv. Piemēram, bērnudārza Ansītis un Grietiņa vadītāja Ingrīda Tupe stāsta, ka nebija pietiekama bērnu skaita. «Visticamāk, tā notika, jo nesaņēmām pašvaldības līdzfinansējumu, nevarējām nomaksāt pat gāzes rēķinus. Iestājās maksātnespēja,» stāsta I. Tupe. Bērnudārzs Langstiņi nesaņem pašvaldības līdzfinansējumu, jo atrodas Garkalnes novadā, Rīgā ir tikai juridiskā adrese. «Mums vienkārši nepienākas, saņemam līdzfinansējumu no Garkalnes, Stopiņu, Ādažu un Carnikavas novada. Kopumā par vienu vietu bērnudārzā jāmaksā 140 latu, taču daļu sedz pašvaldība. No Rīgas ir tikai trīs bērni - viņu vecāki maksā pilnu summu. Rindas bērnudārzā nav, varētu uzņemt vēl 20 bērnu,» stāsta bērnudārza direktors Aleksandrs Serdjukovs. Reģistrā minēts arī bērnu pieskatīšanas centrs un attīstības studija, kuru vadītājas norāda, ka tie nav bērnudārzi, tāpēc pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu nevar.
Rindas arī privātajos
RD pārstāve Dzintra Āboliņa informē, ka 2012. gada decembrī departaments aptaujāja privātās izglītības iestādes par brīvajām vietām pirmsskolas bērnu grupās. «Situācija ir atšķirīga dažādās iestādēs, dažāda vecuma grupās un dažādos Rīgas rajonos. Desmit privātās iestādes atbildēja, ka brīvu vietu šobrīd nav. Šajā gadījumā bērnudārzs vienojas ar vecākiem par laiku, kad šī vieta tiks nodrošināta,» teic D. Āboliņa.
Piemēram, bērnudārza BeBe īpašnieks Juris Stikāns stāsta, ka dārziņš ir pilnībā noslogots jau pēdējo pusotru gadu visās trijās Rīgas filiālēs. «Vietu skaits ir limitēts, tāpēc nevaru apgalvot, ka bērnu skaits ir pieaudzis. Rindas ir, taču atvērt papildu grupu nevaram atļauties, jo cenšamies ievērot piesardzību. Strādājam jau astoņus gadus un esam piedzīvojuši krīzes laiku, kad pieprasījums kritās,» pieredzē dalās J. Stikāns. Kopējā samaksa par vietu bērnudārzā ir 120 latu, kas ir nemainīga pamatsumma, kā arī 4,50 latu par katru apmeklēto dienu. «Pieprasījumu vairo pašvaldību palielinātais līdzfinansējums. Ķekavas bērniem dotācija ir 118 latu, Mārupes - 100, Ozolnieku - 75 lati un Rīgas - 93. Melotu, ja teiktu, ka nav izdevīgi uzturēt bērnudārzu, - ja grupas ir pilnas, ar pašreizējo finansējumu var nodrošināt pietiekami lielus ienākumus,» teic J. Stikāns.
Arī bērnudārza Bizbizmārīte īpašniece Ieva Andersone stāsta, ka interese par vietām bērnudārzā aug un ir izveidojusies rinda, taču telpu lielums ierobežo bērnu skaitu. «Esam atvērti kopš 2010. gada, un pēdējos gados skaits ir pieaudzis aptuveni par 20 bērniem,» teic I. Andersone.
Tikai kā pagaidu vieta
Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Silvija Titova-Meija norāda, ka ļoti reti vecāki izvēlas privāto bērnudārzu pat tad, kad ir iespēja doties uz pašvaldības dārziņu. «Privātie bērnudārzi daudziem ir kā alternatīva, kamēr pašvaldības bērnudārzā jāgaida rindā. Man pašai ir maza meita, kas rindas dēļ no septembra būs jālaiž privātajā bērnudārzā Rīgā. Bet, pateicoties pašvaldības līdzfinansējumam, samaksāt to nebūs grūti,» stāsta S. Titova-Meija.
Dienas aptaujātie vecāki atzīst, ka privāto bērnudārzu lielākais trūkums ir augstās cenas. Abi valmierietes Evijas Krēmeres bērni mācās pašvaldības dārziņā. «Kad dzīvojām Rīgā, vecākais bērns kādu laiciņu bija privātajā bērnudārzā. Divus bērnus laist tādā būtu ļoti dārgi. Taču, ja man vajadzētu izvēlēties auklīti vai privāto bērnudārzu, priekšroku dotu dārziņam,» teic E. Krēmere. Savukārt Agnese Ruska, kuras dēls iet Ādažu pašvaldības bērnudārzā, privātajā dārziņā novērojusi citādu attieksmi no vadības un audzinātāju puses augstās maksas dēļ. «Protams, pašvaldības bērnudārzs ir lētāks, taču mēs tik un tā katru mēnesi maksājam fonda naudu un ar saviem spēkiem un līdzekļiem remontējam grupiņas telpas, inventāru un spēļu laukumu,» stāsta A. Ruska.
Rindas izsīks triju gadu laikā
VARAM pārstāvji norāda, ka rindas mazināsies tuvākajos trijos gados. Pēdējā gadā tās sarukušas jau par trim tūkstošiem. «Saeima šī gada budžetā ir paredzējusi vairāk nekā trīs miljonus latu, lai kompensētu privātā bērnudārza izmaksas vecākiem, kuru bērniem trūkst vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. Plānotais atbalsta apmērs ir līdz 100 latiem mēnesī. Iespējams, septembrī atbalsta mehānisms varētu sākt strādāt. Taču pagaidām esam vēl tālu no principa «nauda seko bērnam» ieviešanas, lai visā valstī vecāki paši varētu brīvi izvēlēties - laist mazuli pašvaldības dārziņā, privātajā dārziņā, maksāt auklei par pieskatīšanu vai arī izvēlēties kādu citu bērnam piemērotu alternatīvu pēc saviem ieskatiem,» Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas rezumējumu sniedz Saeimas preses dienests.