Nelielais Rucavas novads atrodas skaistā un arī lietuviešu iecienītā atpūtas vietā pie jūras Kurzemē, iekļaujot sevī arī Papes dabas parku. Jau septiņus gadus tas vārās savā sulā, ar zināmu regularitāti mainot pašvaldības vadītājus kopš 2009. gada. Par vienas nelielas pašvaldības lokālajām problēmām lielas intereses nebija līdz paziņojumam par Rucavas novada domes iespējamo atlaišanu, ja līdz 6. augustam deviņi domnieki nespēs no sava vidus izraudzīties kārtējo - jau septīto - priekšsēdētāju. Tā pastiprinājās, kad pagājušajā nedēļā deputātiem atkal neizdevās vienoties, bet noliktais termiņš strauji tuvojas.
Lokālā īpatnība
Kopš 6. jūnija, kad domnieki izteica neuzticību I. Šustai, viņas vietā nevienu nav izdevies atrast. Pagājušajā ceturtdienā domes sēdē priekšsēdētāja amatā bija iecerēts apstiprināt Jāni Veitu, kurš būtu arī ievēlēts, ja par viņu nobalsotu priekšsēža vietnieks R. Timbra, bet viņš esot pakonsultējies ar iedzīvotājiem, kas ieteikuši tā nerīkoties. Tikmēr pretējā puse domā, ka R. Timbra pats vēloties vadīt pašvaldību, ko tagad jau dara kā pienākumu izpildītājs.
A. Roļa pārstāvētais saraksts vēlēšanās ieguva vislielāko atbalstu, kas gan deva tikai divas vietas, ņemot vērā, ka deviņus mandātus sadalīja seši saraksti. Viņš Dienai sacīja: «Taču mēs sēdējām tur, kuri ir jārej,» ar ko domāta opozīcija. «Tā mēs sēdējām rējēju soliņā, kamēr tie ar mazāk balsīm taisīja politiku,» piebilda A. Rolis. Starp pieminētajiem politikas taisītājiem ir arī viņa brālis G. Rolis. Kādas vietējās iestādes vadītājs esot sacījis, ka «katrs cīsiņš grib būt sardele», un ar šiem vārdiem A. Rolis vislabāk varot raksturot to, kas notiek pašvaldībā, kurā visu izšķir viena balss. Bijusī priekšsēdētāja I. Šusta Dienai iepriekš paredzēja, ka nekas labāks neesot sagaidāms arī nākamajās vēlēšanās, kurās atkal visi gatavojoties startēt.
Arī R. Timbram esot neērti par to, kādā kontekstā izskan Rucavas vārds. Viņš ironiski piebilda, ka tūrisma organizatoriem mazāk darba, jo Rucavu tagad tāpat visi zinot. Teju puse domnieku ir bijušie pašvaldības vadītāji, un katram esot tikai sava taisnība, jo personīgās ambīcijas te spēlē ļoti lielu lomu, uzskata R. Timbra. Domē arī neesot neviena izteikta līdera. Viņš mēģinās pirmdien visus deputātus sasaukt kopā, jo līdz šim runāšana notiekot pa stūriem grupiņās.
Netālu esošais Durbes novads sasaukuma sākumā piedzīvoja kaut ko līdzīgu, kad vairāki saraksti vienojās pret vēlēšanu uzvarētāju, atstājot to opozīcijā. Tagad tā pārstāvis, arī bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs ir domes priekšsēža vietnieks. Viņš Dienai apgalvoja, ka domē situācija ir stabila, «jo visi tiek iesaistīti procesos». Galvenais esot savā starpā nekarot. Arī A. Radzevičs Rucavā notiekošo raksturoja kā šī novada «nacionālo īpatnību,» kas laikam jau ir iegājies ļaužu valodās. Ja Saeimā politiķi «no tribīnes kulturāli un smalki oponentu pasūta ļoti tālu», bet smēķētavā draudzīgi ar viņu sarunājas, tad mazā novadā tas nav iespējams, piebilda politiķis. Te katrs aizskārums tiekot skatīts arī caur ģimenes prizmu.
Cilvēku dabu nevar mainīt
Mazajos novados nav jāstartē no partiju sarakstiem, un savas komandas vēlēšanām var izveidot pat vienas ģimenes un radu lokā, kas gan nav šis gadījums. Lielajos novados cīņa notiek starp politiskajiem spēkiem. Pašvaldībās plaši pārstāvēta ir Zaļo un Zemnieku savienība, no kuras ir arī R. Timbra, Latvijas Reģionu apvienība un Vienotība ar saviem sabiedrotajiem. Diena lūdza šo partiju pārstāvjiem vērtēt nelielo pašvaldību politiskās nestabilitātes iemeslus un jautāja, vai no tiem varētu izvairīties. «Ir jāveido konkurētspējīgi novadi, kuru domēs būtu kompetenti deputāti,» uzskata Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņa pārstāvētā partija savā simtgades plānā bija pieteikusi arī novadu reformas turpināšanu, par ko sākotnēji iestājās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Taču Zaļo un Zemnieku savienība tam nav gatava, ņemot vērā, ka nākamie divi ir vēlēšanu gadi.
A. Kampars novērojis, ka šādas uz personiskajām ambīcijām balstītas nesaskaņas ir vairāk mazajos novados, kur ir dažādas intereses, sākot ar kūdras purvu, kā tas savulaik bija Rendā, un beidzot ar kādu zemes gabalu, kam parādās investors. Pētot šādus gadījumus, ministrija varētu piedāvāt izmaiņas regulējumā, lai mazinātu nestabilitāti, pieļauj Vienotības pārstāvis. Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata: «Neko tur nevar darīt, kamēr būs cilvēki katrs ar savu dabu un cīnīsies par varu. Tas ir gēnos.» Vienīgais, ko partijas varot darīt, ir pašvaldību vēlēšanās veidot spēcīgu līderu vadītas komandas ar spējīgiem deputātu kandidātiem.
Latvijas Reģionu apvienības viens no līderiem Dainis Liepiņš uzskata, ka spējīgus un zinošus cilvēkus atbaida politika un viņi nevēlas startēt vēlēšanās. «Sarakstos iet tie, kas grib uz pašvaldības rēķina padzīvot, un, ja šos cilvēkus neievēl, tad viņi nevienam nav vajadzīgi,» teica D. Liepiņš. Viņš bija kritisks pret sadrumstalotām domēm, kurās visu izšķir viena balss, ko var viegli pārpirkt ar kādiem labumiem vai amatiem. Tādi cilvēki pēc tam varot šantažēt vadību. Deputāti ikdienā arī strādā savās darba vietās un nevar piedalīties visos procesos. Politiķiem būtu vismaz jāparedz, ka domes sēdes notiek vakarā, nevis darba laikā, piebilda D. Liepiņš.