Aprīlī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 5,6% augstāki nekā pērn atbilstošajā periodā, savukārt mēnesi iepriekš nozare gada izteiksmē uzrādīja 3,9% vērtu izaugsmi. Jāpiebilst, ka februārī dati gan bija pavisam neiepriecinoši, - Centrālās statistikas pārvalde nozarei gada griezumā reģistrēja 0,2% vērtu apjoma kritumu.
Krievija neapstādina
Bažas par Krievijas rubļa devalvāciju un saspīlētā situācija Ukrainā uz Latvijas ražošanas sektoru nav atstājusi tik graujošu iespaidu, kā daudziem varētu šķist. Uz Krieviju un Ukrainu kopumā apmēram pusi produkcijas eksportē zāļu ražotājs Olainfarm, un Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš apgalvo, ka, raugoties no realizācijas viedokļa, «situācija nav destabilizēta». Šā gada pirmajos četros mēnešos uzņēmuma realizācija Krievijā pieaugusi par 26%, savukārt Ukrainas tirgū pārdots par 281% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas zināmā mērā noticis pateicoties tam, ka kopējo kompānijas produkcijas pārdošanas apjomu izdevies kāpināt par 42%.
Šobrīd pat zivrūpniecībai Krievijas un Ukrainas problēmas ir mazāk sāpīgas nekā pēc pirmajiem satricinājumiem ziemas beigās un pavasara sākumā. Zivju konservu ražotājs a/s Brīvais vilnis daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, kas esot skaidrojams gan ar rubļa kursu, gan ar pieprasījuma stabilizāciju. Tiesa, savā paziņojumā Nasdaq OMX Riga biržai uzņēmums atzīst, ka problēmas ar norēķiniem Ukrainā saglabājas, tāpēc sadarbība notiek tikai ar tiem izplatītājiem, attiecībā uz kuriem ir pārliecība, ka tie spēs norēķināties.
Noskaņojums labs
Krievijas un Ukrainas problēmas negatīvi ietekmējušas arī dažus mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumus, tomēr, kā atzīst šīs nozares uzņēmumu asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš, nākotnes prognozes esot optimistiskas. Pēc viņa aplēsēm šogad asociācijas uzņēmumu ražošanas apjomi varētu pieaugt aptuveni par 3-5%. (Izņēmums varētu būt vien metalurģijas nozare.) Veiksmīgas apstākļu sakritības ietekmē prognozes varētu tikt pārsniegtas, jo interese par ražošanu Latvijā aizvien saglabājas.
Kā piemēru rūpnieku pārstāvis min Norvēģijas uzņēmumu interesi par Latviju. Saistībā ar naftas industrijas uzvaras gājienu un straujo algu pieaugumu patlaban ražotājiem Norvēģijā ir grūti maksāt konkurētspējīgas algas. V. Rantiņš atzīst, ka ražojošajiem uzņēmumiem galvenais noteicošais faktors būs ekonomiskie procesi Eiropas valstīs, kur nonāk aptuveni 70% no mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu saražotās produkcijas.
Rūpnieku optimismu par šā gada sniegumu uzsver arī Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne. «Ja raugās uz rūpnieku aptaujām, var šķist, ka tik labi kā tagad nav bijis nekad. Proti, vairāk nekā trešdaļas rūpnieku noskaņojums aptaujā norāda, ka nav nekādu šķēršļu ražošanai. Šis īpatsvars pēdējo gadu laikā pakāpeniski kāpis un ir augstākais, kāds novērots kopš 2004. gada. Tomēr tas ir mānīgi. Arvien aktuālāks kļūs jautājums, kā gan kāpināt pievienoto vērtību un ražīgumu augošu darbaspēka izmaksu un asākas konkurences apstākļos,» spriež Swedbank ekonomiste.
Pēc K. Skrūzkalnes domām, šis gads ražošanai noteikti varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kad apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pieauga apmēram par 1%. Izaugsme varētu būt nedaudz zem 5%, taču prognožu kontekstā jāraugās uz to, kā Krievijas - Ukrainas konflikts, šo valstu valūtas vērtības mazināšanās un vāja Krievijas ekonomika ietekmēs Latvijas rūpniekus, uzsver ekonomiste. Vienlaikus viņa izsaka viedokli, ka izaugsmes nostiprināšanās eirozonā, visticamāk, vismaz daļēji kompensēs vājāku eksportu uz Ukrainu un Krieviju.
Līdzīgu viedokli pauž SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Ja nebūs Ukrainas konflikta tālākas eskalācijas, tad ekonomiskās aktivitātes un pieprasījuma palielināšanās Eiropā ļautu kompensēt vājāku patērētāju aktivitāti Krievijas tirgū.» Pēc SEB bankas eksperta domām, apstrādes rūpniecības apakšnozaru vidū šogad straujākais pieaugums varētu būt datoru un elektronisko iekārtu ražošanā (gada pirmajā ceturksnī pieaugums 48%), tāpat labi rezultāti iespējami arī ķīmisko vielu un produktu ražošanā (gada pirmajā ceturksnī pieaugums par 16%), kur nozare atgūstas no pērn piedzīvotā krituma. Savukārt galvenās apstrādes rūpniecības nozares - kokrūpniecība un pārtikas ražošana -, pēc E. Rudzīša domām, šogad varētu uzrādīt izaugsmes tempus, kas pārsniegtu vidējo līmeni apstrādes rūpniecībā (kopumā tas prognozējams aptuveni 3% apmērā).
Nevis attīsta, bet noēd
Jautāts par to, kādas ir ražošanas attīstības perspektīvas ilgtermiņā, S. Lapiņš teic, ka par lielražošanu, kāda Latvijā bijusi XX gadsimta otrajā pusē, un tāda «kalibra» uzņēmumiem kā VEF vai RAF, ir jāaizmirst. «Latvijas uzņēmumu nākotne ir dažādu nišu meklēšana un inovācijas, jo milzīga mēroga ražošanai patlaban Latvijā nav ne atbilstoša darbaspēka, ne darbaspēka izmaksu,» secina rūpnieks. Viņaprāt, kā viens no traucējošajiem faktoriem ir arī neefektīva Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošana, kas valsts ekonomikas attīstībai var kaitēt.
«Dažreiz rodas iespaids, ka līdzekļi tiek piesaistīti nevis ražošanas attīstībai un inovācijām, bet bizness ir pati Eiropas naudas apgūšana kādu pētījumu radīšanai vai citām aktivitātēm, kuru praktiskais pielietojums ir stipri vien neskaidrs,» bažījas uzņēmējs. Lai risinātu šo problēmu, viņaprāt, cita starpā nevajadzētu ļaut uzņēmumiem savus resursus līdzās esošajiem pienākumiem un funkcijām «pārdot» ES fondu apmaksātiem projektiem. Risinājums būtu naudas saņēmējiem noteikt pienākumu ES finansētās aktivitātes novest līdz komercializācijai.
S. Lapiņš izsaka bažas par to, ka patlaban daļa ES naudas aiziet nevis tautsaimniecības stiprināšanai, bet tiek «vienkārši noēsta», ko var nākties nožēlot brīdī, kad ES naudas pieejamība saruks. Savukārt V. Rantiņš par ļoti būtisku Latvijas problēmu uzskata kvalificēta darbaspēka trūkumu. Tomēr viņš atzīst, ka profesionālās izglītības jomā situācija pamazām uzlabojas, kas nākotnē ļauj skatīties optimistiskāk, nekā tas bijis iepriekš, un ļauj cerēt, ka Latvijas ražotnes jau drīzumā var rēķināties ar jauniem, atbilstoši reālajai darba tirgus situācijai sagatavotiem darbiniekiem.